lyrics
stringlengths 0
12.5k
| artist_title
stringlengths 2
39
| song_title
stringlengths 2
73
|
|---|---|---|
Dakter, man vajag zāles, dakter, man vajag palātu.
Es gribu pamosties un zināt to, ka viss jau ir galā,
Man miera nav, kad miega trūkums manī atkal ir klāt,
Šī ir psihopāta dienasgrāmata, kurā ir stāsts,
Par katru brūci, kas asiņo man tieši no rokām.
Kurām situ cauri naglas, bet no krusta es nokāpu.
Acis niknas, tā kā zvēram, kurš ir krātiņā,
Trīc kājas mazam bērnam, kuram rādijās.
Dakter, apturiet to migrēnu, ko prātā sev glabāju,
Un tikai tukšajā gaitenī, pašā galā es karājos.
Bieži dzirdu kā viņa bļauj tajā pagrabā,
Un tumšākajos vakaros te nav kas mani pasargā.
Dakter, man ir mežonīgi grūti saprast!
Karš ir manī vai tur ārā? Lūdzu pasaki!
Es esmu redzējis kā saule pazūd jūrā,
Kā tuvākie mirst un to ka draugi paliek drūmāki.
Dakter, es esmu bēdzis tālu prom pa to koridoru!
Dzīve bīstama, bet neīsta kā lāzerpoligons.
Zīlītes spīd, kad trinu nazi gar nazi.
Šajā dzīvē tas, ko saņemu man ir par maz.
Man ir ģimene blakām un tā ģimene ir viena.
Rokās deviņu vīru spēks, sirdī tibetas miers.
Dakter, nogurums ir lielāks kā pašam dievam.
Nekas neatliek kā rakstīt un atkal dziedāt.
Draugi paliek mazāk, pieaug paziņu skaits.
Jebkuru cilvēku uz planētas spēj izmainīt laiks.
Man maskas vietā ir smaids.
Pašam pat dažreiz ir bail no sevis.
Pirms mani pamet, lūdzu, liec man justies slikti ar
tevi.
Es meklēju pats sevī vainu, kaut tā ir citos,
Es diezvai būtu tur kur esmu, ja es neizliktos.
Kāda velna pēc jūs vispār mācat kādam vajag būt man,
Ja mēs katrs atšķirīgi redzam, domājam, jūtam.
Šī slimā pasaule jau sen kā ir uz nāves gultas,
Zāles vairāk nekā slimības, visas sāpes gulstās,
Uz tiem, kas domā ar sirdi, bet es vēl negribu mirt.
Dakter, es neesmu jucis, man tikai vajag lai mani dzird.
Nevis klausās cirku. Pacienti sazāļoti, acis aizsietas.
Kādam uzticēties pats sev esmu aizliedzis.
Cieņu nevar atņemt, to var tikai zaudēt.
Laiks ir limitēts, pietiks sevi saudzēt! | Grafomāns | Slimība |
Aizver ciet ledusskapja durvis, pietiek ēst!
Pietiek nakti raudāt, atdzisis ūdens skumju vannā
Aust jau rīts, sākums bez beigām.
Vai tu dzirdi manu sirdi.
Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda
Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tagad.
Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda
Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tagad.
Migla krīt, tagad redzi skaidrāk.
Trauki plīst, Dons vairs nepalīdz.
Tuk, tuk- es klauvēju pie durvīm
Ieklausies dziļi manās krūtīs.
Vai tu dzirdi manu sirdi.
Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda
Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tagad.
Kā salauzts pulkstens divreiz dienā laiku rāda
Tā tava sirds (salauzta) mīlēs tagad.
Vai tu mani dzirdi, nemet laukā savu sirdi
Savu lauzto sirdi,
Nemet laukā, vai tu dzirdi?
Vai Tu mani dzirdi nemet laukā savu sirdi,
Savu lauzto sirdi,
Nemet laukā, vai tu dzirdi?
Vai tu mani dzirdi? | Čipsis un Dullais | Neizmet sirdi |
Tikai tu un es
Pieglaudies man, lai jūtu es
Šī ir tā nakts, kad būsim mēs
Divatā vien, tikai tu un es
Lai mūs sapņi projām nes...
Mūs ikdienas rutīna nenotvers...
Yeah
Nezinu
kā, nezinu kā, kā viņa to dara
Viņa ir tā, viņa ir tā, kura ceļu man rāda
Cik savādi sekundes iet
Cik savādi sekundes iet
Lai uzzīmētu tevi, apturu laiku
Es turu, es turu to ciet
Yeah
Mēs paceļamies virs zemes, turies man klāt
Un te mēs jūtamies brīvi, kā vēl nekad
Tu nebaidies, neskaties lejā, esmu tepat
Yeah
Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda
Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta
Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda
Taču mana
Tikai mana
Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda
Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta
Tu esi kā debesis, kurām nav gala
Esi tāda
Mēs paceļamies virs zemes, turies man klāt
Un te mēs jūtamies brīvi, kā vēl nekad
Tu nebaidies, neskaties lejā, esmu tepat
Es būšu tā, kura vienmēr būs blakus tev
Es vēlos sajūst tavas rokas, tavas lūpas un vēl
Es gribu lai tu dzirdi
Kā straujāk pūkst manā sirdī
Es būšu saule, būšu gaiss, ja tev tas trūks
Mēs varam doties tūkstoš jūdžu prom, kur netraucēs mūs
Es gribu, lai tu zini
Tu vienmēr būsi manā sirdī
Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda
Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta
Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda
Taču mana
Tikai mana
Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda
Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta
Tu esi kā debesis, kurām nav gala
Esi tāda
Tu esi kā gaisma, kas ceļu man rāda
Tu esi kā uguns, dēļ kuras bez prāta
Tu esi kā zvaigzne, kurai nav vārda
Taču mana
Esi tāda... | Rassel (Ruslans Kuksinovičs) | Esi tāda |
1.pants
-Pulkstenis rāda jau vienpadsmit vakārā
-Skatieties cik vēla jau ir nakts
-Tikko es atlidojuno Francijas
-Un es braucu dīzeļvilcienā
2.pants
-Es
tagat esmu rīgas centrā
-Tikko atgriezies no kara x2
-Un es nezinu kur tālāk jāiet
3.pants
-Lēni eju es uz Daugavgrīvas pusi
-Pēkšņi izbrauc trešais busiņš
-Un es skrienu viņam pakaļ
-Ātri skrienu es uz uz autobusa pusi
-Pēkšņi busiņš aizcērt durvis
-Un viņš tinas tālāk | Viktors Stupačuks | Despacito |
Dzagiuze kiukōja tymā upes molā
Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut
Piedz.
Naej, naej tu meiteņa pār upeiti pōri
Ka nanukrita tovis vainadzeņš (2x)
Dzīd lakstīgola tymā upes molā
Kur puiši gōja reitā sīnu pļaut.
Piedz. 2x
Palaidi māmeņa mani pār upeiti
Aiznešu brōleišam siltu launadzeņ.
Piedz.
Aiznešu brōleišam siltu launadzeņu
Aiznešu tautīšam meilu labdīneņ.
Piedz.
Bridu pa upeiti, kōjeņas mērka
Redzēju tautīti, sirsniņa sitōs
Piedz. | Aija Rimša | Tymā upes molā |
Es kā smilga smilšu kāpai pieķeros,
Es kā smilga vēja liekta atliecos,
Es kā smilga smiltīs vīta pieceļos.
Kas man citur tādu spēku, spēku dos.
Piedz.
Pie jūras dzīve mana -
Tāds likten`s man ir lemts.
Šo zemi un šo jūru
Man mūžam neatņemt.
Gan vēja spīts ir manī,
Gan zilās jūras sāls.
Jel skani, skani, skani,
Jel skani man, viļņu balss.
Es kā kaija pāri jūrai lidinos,
Es kā kaija tālu selgā aizlaižos.
Es kā kaija jūras klēpī šūpojos.
Kas man citur tādu prieku, prieku dos.
Es kā vilnis savam krastam paklanos,
Es kā vilnis savam krastam pieglaužos.
Es kā vilnis tik pēc jūras ilgojos.
Kas man citur tādu laimi, laimi dos.
piedz. Dziesmu pievienoja Viktors Neilands | Rita Trence | Pie jūras dzīve mana |
Saki man "kur palikuši tie laiki?"
Kad dvēsele dzied trīsot miesai,
Kur palikusi jēga dziesmai,
Tūkstošiem dziesmu, bet neticu nevienai.
Pasaule griežās ap tevi,
Un TU ar izkārtu mēli,
Centies skriet tai pa priekšu
Un nepaspēj, nepaspēj, nepaspēj..
Nomok prātu šī mazuma piegarša,
Tād nelāga tukšuma sajūta
Iekams, neesi ticis pie kārotā labuma.
Diendienīgs paliek ar sevi sarunas,
Joz pakaļ akli sapnim,
Kas apmēram pēc nedēļas jau apnicis.
Un tikai tad kad paklupis aiz akmens
Atskārt' cik tomēr maz ir atlicis.
Kam ir jēga, kas ir laime, kur ir sapnis?
Jauns telefons vai auto šaudās acis.
Bieži jaucam, jo kādam tas ir izdevīgi
Lai nestāv uz vietas, bet skrien kā neprātīgs.
Reklāma, reklāma, programē tautu,
Piecu minūšu atmiņa un pat tas jau ir par daudz.
Nākamā paaudze par robotiem aug,
Cilvēkam būt viegli, bet cilvēciskam nav.
-- 2x --
Kopā pazudīs, viss ar mums
Visu ņemam līdz, mēs, pēc mums.
Un tikai paliek nepateiktie vārdi mums,
Nepabeigtais izlīgums, iztrūkums, visa tumsa.
--------
Maldīgs
priekštats par laimi, nav nekas jauns
Izksats, amats, cik pelni un ar ko brauc
Ja tā visa nav, man jau būtu kauns
Tā jau cilvēciņš tu labs, ja cilvēciņš bez naudas
Simts kalpi kalpo sev un viņiem par to maksā
Sešas stundas pārvēršas par nulle līdzi kapā
Viena dzīve tik uz priekšu, cel to buru mastā
Gan jau ellē arī varēs roka roku mazgāt
Pastāsti man lūdzu, kas paliks pēc tevis
Mani neinteresē tavi konti un bilance un drēbes
Gadiem krātā manta egoismu grozā
Saki, ka es kļūdos un nav pamata tā domāt.
Gods man ir devis dzīvi tā ir mana paradīze
Mana ģimene man apkārt tie ir mani karavīri
Mana bagātība ir dārgāka par naudu
Emociju karuselis, te smejos, te raudu
Mana laime ir viņu laime sejā
Viņu pirmie vārdi, viņas pirmā deja
Mana laime ir mana bieza atmiņas klade
Ko paņemšu es līdzi kad pienāks tie gadi
--------
Kopā pazudīs, viss ar mums
Visu ņemam līdz, mēs, pēc mums.
Un tikai paliek nepateiktie vārdi mums,
Nepabeigtais izlīgums, iztrūkums, visa tumsa.
--------
-- 2x --
Visu ņemam līdzi neatstājot neko
Kopā pazudīs viss ar mums kad mēs prom
Visu ņemam līdzi neatstājot neko
-------- | MESA | Pēc mums |
Laiks skrēja tik ātri kā zirgi tik balti, tik balti,
tik balti
Es devu tev vietu un laiku un smieklu tik vieglu tik
vieglu
Tik domas par Tevi, karavajevi, loškarevi es zvanu, es
klanu
Bet Tu mani, disvkani atdevi sprīgani sāp, man sāp
Tu saki, ka ir labi, bet es skapī ar šņabi man sāp
Es zīlēju, ka mīlēsi, ka spēsi atrast sirdī man vietu,
bet nē, es kļūdijos!
Piedz.
Mēs iesim kopā rīta rasā
Vējos saltos, sniegā asā
Uz spārniem tevi nesīšu
No skarbā vēja sargāšu
2x
No mēness uz sauli es skrēju
Un neatnākt nevarēju
Jo redzēju Tevi kā zvaigzni
Zaigojošu tik maigi
Es nācu būt par draugu
Par tavu acu raugu
Es izvēlējos Tevi
Jo zinu, ka Tu ceri
Par īstu zvaigzni kļūt
Pie debess juma būt
Mēs iesim kopā rīta rasā
Vējos saltos, sniegā asā
Uz spārniem tevi nesīšu
No skarbā vēja sargāšu | Rihards Irbe | Rīta rasā |
Tu labi zini to kā mēs to darām un tas nav jautājums
bet fakts lietas noved līdz galam un to zin visi ja tu
netici tad problēma tava tas man nav šķērslis mēs kā
augša vienmēr paliekam pie sava karsts kā uz grilla tu
kā vienmēr gribi mani noķert ātrāk tas nozīmē ka es uz
viļņa tā kā okeānā tas man ir viegli un vēl vieglāk ir
to pierādīt tu klusē tad kad runāju es un tā ir
pieklājība maniem vilkiem tavas aitas ir barība tāpēc
pirms sūti viņus mežā meklē kādu kas palīdz es dodu
vārdu un atzīstu galā kad vēl zēni iesildās pierādījums
tam ka mani sapņi piepildās mēs esam šeit lai tu
neprasītu kur manos končos rokas gaisā tā kā lambo
durvis man viss okey kamēr tevi vajā pusaudžu kompleksi
tas viss kas karājās man kaklā ir zelts Māris
Štrombergs
piedz.
Kad
manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
(jābēg prom)
Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod
(hei hei hei hei)
Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
Tu zini mani bet tas nenozīmē ka pazīsti mēs varam
runāties bet tad ja tava tēma ir papīrs laiks ir nauda
un es kā cilvēks abus gribu vairāk tāpēc netērē manu un
tā mums abiem būs daudz skaistāk man nav ko sūdzēties
es zinu tev ir savādāk man nav ko tev solīt ja es tev
neesmu to parādā viegli mācīt ja tev galvā nav tumsa
kad es tev prasu kas tur ir tu padod balsi kā suns mani
sen jau neuztrauc tas kas jauns un stilīgs stress ātri
pazūd tur kur mani draugi un pivīts esmu izaudzis no tā
jau sen bija laiks to visu sabradāt virs galvas jumts
un mani rēķini samaksāti tas ir kā pluss ja redzi to no
manas puses mani draugi pieauguši un manas meitenes nav
kuces tā mana dzīve un man tā dzīvot ir kaifs lai varu
katras dienas beigās sev teikt tas ir skaisti
piedz.
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg
prom (jābēg prom)
Kad spēka atlicis nav daudz zini
man ir sevi jāatrod (hei hei hei hei)
Uz visu pasauli
vienalga zinu tev ir mani jāsaprot
Kad manās debesīs
nav saule zini man ir ātri jābēg prom
Kad manās
debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod
(man ir sevi jāatrod)
Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
(jābēg prom)
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
(jābēg prom)
Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod
(hei hei hei hei)
Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom
Kad spēka atlicis nav daudz zini man ir sevi jāatrod
(man ir sevi jāatrod)
Uz visu pasauli vienalga zinu tev ir mani jāsaprot
Kad manās debesīs nav saule zini man ir ātri jābēg prom | Fakts | Jābēg prom |
Miljoniem un miljardiem
krīt lejā zvaigznes katru dien'.
Cerībā uz spārniem
Arī es sev noskatīju vienu.
Mēs tā kā salas debesīs
ceļā uz savu paradīzi
Tik rādi ceļu
es tev līdz
Tev līdz, kur vēji aiznesīs.
Mammas dēli palikuši sirmi
Tiem nav žēl, viņa sargā ik mirkli
Tajā , ko dara ielikuši sirdi
Sevī sevī atraduši, nedomā rimt.
Viņu krūmos neatrast plintis
skaņas ātrumā no nulles līdz simts
Viņi zin viņu ceļš ir labirints
taču viņi redz maratonu kā sprintu
Vējš viņu burās, viņu burās
Zin visu par tiem , kas kam durās
Vējš viņu burās, viņu burās
Ved tur , kur viņu saule kurās
Miljoniem un miljardiem
krīt lejā zvaigznes katru dien'.
Cerībā uz spārniem
Arī es sev noskatīju vienu.
Mēs tā kā salas debesīs
ceļā uz savu paradīzi
Tik rādi ceļu
es tev līdz
Tev līdz, kur vēji aiznesīs.
Viņi dalās ar laimi, laime dalās ar tiem
Viņi seko sapņiem, seko soļiem platiem.
Ātriem, viņiem jābūt ātriem,
Laiks negaida nevienu, gatavs jauniem stāstiem.
Viņi iet, kur sirds ved,
ne uz galdiem klātiem.
Labāk , lai plīst drāts,
taču laureātiem.
AR tiem nevar iegūt ,ar tiem.
Viņu mērķi sen ir noguruši no atentātiem.
Vējš viņu burās, viņu burās
Zin visu par tiem , kas kam durās
Vējš viņu burās, viņu burās
Ved tur , kur viņu saule kurās.
Mums vienalga, kādas straumes, kādas straumes, mēs
lidosim (2x)
Mēs tā kā salas debesīs
ceļā uz savu paradīzi
Tik rādi ceļu
es tev līdz.
Tev līdz, kur vēji aiznesīs...
Tev līdz, kur vēji aiznesīs. | Musiqq | Salas |
Oriģināls: So nimm denn meine Hände
Teksta autore: Jūlija Katarīna fon Hausmane (1826-1901)
Mūzikas autors: Filips Frīdrihs Silhers (1789-1860)
Aranžētājs: Jāzeps Vītols (1863-1948)
1. Pie rokas ņem un vadi,
Kungs, mani pats,
Līdz beigsies mūža gadi
Un gaišs būs skats!
Ne soli es bez Tevis
Iet negribu!
Ņem mani līdz pie sevis,
Kur iesi Tu!
2. Tik Tavā žēlastībā
Sirds klusa top,
Un tādēļ mīlestībā
Arvien to kop!
Pie Tavām kājām dusēt
Bērns lūdzas sev;
Ļauj, acis slēdzot, klusēt
Un ticēt Tev!
3. Gan reti sajust sākšu,
Cik liels Tavs spēks,
Pie mērķa tomēr nākšu,
Kaut nakts un grēks.
Pie rokas ņem un vadi,
Kungs, mani pats,
Līdz beigsies mūža gadi
Un gaišs būs skats! | Jāzeps Vītols | Pie rokas ņem un vadi |
Eju iekšā iekšienē
Tunelis ar gaismu galā
Esmu es ar baigām iekšām
Ārā netieku es tiešām
Lampa apiet manīm apkārt
Es no vidus noraugos
Paceļu es sevi tā, kā
vieglos pirkstu galiņos
Griežas vide apkārt centram
Griežas, pārgriežas kā ābols serdē (x2)
Sēkliņas uz ielas birst
Iesējas un sākas cirks
Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize (x2)
Eju iznākt laukā pats
Dažas minūtes pirms sākas bads
Pamostos pirms zvana man
Bāc, kas tik agri zvana man
Tumsa uzkrīt sev uz nerviem
Viltus padebeši skrien
Kustina tie spārnus, kājas
Mākoņos tiem nevajag mājas
Griežas vide apkārt centram
Griežas, pārgriežas kā ābols serdē (x2)
Sēkliņas uz ielas birst
Iesējas un sākas cirks
Pasaule ikkatru dienu sacepas kā ābolmaize (x4) | Instrumenti | Pasaule |
Es nezinu, kas notiks.
Šodien rīt un parīt.
Dažreiz tāda sajūta, ka pasaulei būs gals.
Bet varbūt viss būs labāk,
Man dzīve uzlabosies,
Varbūt to ko vēlos sasniegšu.
Man nav ne jausmas,
Kāds pagrieziens mūs gaida,
Gribu tikai vienu,
Lai tu man nāktu līdz.
Jā ceļš ir grubuļains,
Un ļoti līkumains,
Bet vienīgais kas jādara,
Ir kopā jāturas.
Es gribu padoties,
Bet tu man nekad neļauj.
Tā jau vienmēr īsti draugi dara.
Ja kaut ko ļoti vēlos,
Tas bieži piepildās.
Nekas, ka tad gadi, var paiet kādi trīs.
Man nav ne jausmas,
Kāds pagrieziens mūs gaida,
Gribu tikai vienu,
Lai tu man nāktu līdz.
Jā ceļš ir grubuļains,
Un ļoti līkumains,
Bet vienīgais kas jādara,
Ir kopā jāturās. | Saule Līza Survilaite | Pagrieziens |
Ārā atstāta, viena aizmirsta
Pie krūtīm klauvē tā, pie kādreiz runātā
Meliem vietas nav starp mums
Grūti līdzās būt un tomēr nepiekļūt
Kad visi liekas tā, liek klusēt, nelaiž klāt. Nevienam
tevi nevajag!
Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz
Vārdus rindojot, tos vietām samainot
Teiktas pārvērsts top tik bieži par neko
It kā sevi sargājot, It kā nezinot
Nemaz negribot Tev pāri nodarīts
Un tagad paprasīt: „Lūdzu, piedod!” grūti man, jo
Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz
aaa
Patiesība sāp mazliet un vai tamdēļ melot ļauts?
Kaut neērta tā kādreiz šķiet, tās nevar būt par daudz
x3 | The Sound Poets | Noklusētā dziesma |
Kā gan tā var - mani iemīt dubļos
Un pret zvaizgznēm samainīt?
Kā gan tā var - ignorēt un atstumt -
Vēl nav pusseši, ir tikai trīs?!
piedz.
Paliks laime manās rokās,
Kamēr es tai nepieskaršos.
Vai tā būsi Tu vai cita,
Pateikšu Tev pusdesmitos.
Salstu te viens jau pusotru stundu,
Sarkanas rozes rokās man trīs.
Kā gan tā var pedantiski kavēt,
Runāts bij vienos - nu jau ir trīs.
piedz. | Andris Ērglis | Laime manās rokās |
Kad es biju mazs
Ne no kā
Mīlestība
Tas ko es jūtu
Mīlestība
Tas ko tu jūtu
Mīlestība
Tas ko mēs jūtu
Mīlestība
Tas vārds
Tu esi kā saule
Es esmu kā mēness
Tu esi kā zieds
Esi tava vāze
Tu mani apspīdi
Es tevi noturu
Tu mani mierini | Lauma Zēberga | Milestiba |
Ceļš sākās Dundegā
nav lieka vairs nekā un nu var iet
Līdz Slīterei un apskatīt
vai sila purenes vēl zied
Caur ceļa putekļiem un pļavām
kur ziedonis vēl skan
caur ceļa putekļiem gar telefonu stabiem
viegli soļot man
Piedz:
Man jāiet ārā
es iešu tālāk
kaut basām kājām
līdz apvārsnim
šī zeme mana ir
Man jāiet ārā
Nāc ārā iesim tālāk
kaut basām kājām
līdz apvārsnim
šī zeme mana ir
no dūcieniem un svilpieniem
no motoriem prom domas klīst
pār namu jumtiem pacelties
un ieraudzīt kur zaļums mīt
no ielu labirintiem projām
tur vienmēr steiga skauj
caur ielu labirintiem garām skatlogiem
viegli soļot man
Piedz:1x
es iešu tālāk
es iešu tālāk
Piedz: 2x
Man jāiet ārā
es iešu tālāk
Līdz pašam galam
kaut basām kājām
līdz apvārsnim
šī zeme mana ir | Aija Andrejeva (Aisha) | Es iešu tālāk |
Rausies kājās, raugi rokās savās
Spēku to, ko glabā tās
Sniedz to kādam, kuram dāvāts mazāk
Dodot dotais vairojas.
Rausies kājās, raugi rokās savās
Spēku to, ko glabā tās
Sniedz to kādam, kuram dāvāts mazāk
Dodot dotais vairojas
Un kas gan esmu es
Ja līdzās nav
Man tavas mīlestības
Un kas gan esmu es
Klausies vārdos, kuros runā mana sirds
Un kas gan esmu es
Ja līdzās nav
Man tavas mīlestības
Un kas gan esmu es, esmu es
mainās viss
Nekas no tā, kas bijām mēs, nav palicis
Bet tur tās nams
Tā siena, uzraksts "Tu + ES" nav izdzisis, nav izdzisis
--- 2x ---
Un kas gan esmu es
Ja līdzās nav
Man tavas mīlestības
Un kas gan esmu es
---------- | The Sound Poets | Mīlestība |
1. Biju es mātei vienīgā meita,
Ziedēj' kā roze dārziņā.
Biju es mātei vienīgā meita,
Ziedēj' kā roze dārziņā.
2. Uz mana kakla vizēja krelles,
Uz maniem pirkstiem gredzeni.
Uz mana kakla vizēja krelles,
Uz maniem pirkstiem gredzeni.
3. Izgāju es pie dzērāja vīra,
Pazuda viss mans dzīves prieks.
Izgāju es pie dzērāja vīra,
Pazuda viss mans dzīves prieks.
4. No mana kakla nozuda krelles,
No maniem pirkstiem gredzeni.
No mana kakla nozuda krelles,
No maniem pirkstiem gredzeni.
5. Tādēļ es lūdzu jūs, jaunās meitas,
Dzērājus vīrus nepreciet.
Tādēļ es lūdzu jūs, jaunās meitas,
Dzērājus vīrus nepreciet.
6. Vairāk būs raizes, nekā būs maizes,
Vairāk būs bēdu, asaru.
Vairāk būs raizes, nekā būs maizes,
Vairāk būs bēdu, asaru. | #TAUTASDZIESMAS | Biju es mātei vienīgā meita |
Kad vraki satiekas jūrā
Klīst viļņi, rej vētrā suns
Vai mirkšķina dzejā sūrā
Tiem bākas sārkanā guns,
Tiem bākas sārkanā guns
Lai ?vējš šiem? trūdošiem mastiem
Un klājā nav kapteiņa sen
Uz neatrodamiem krastiem
To ziemeļa vēji dzen
To ziemeļa vēji dzen
Ar plosta saitēm piesieti
Un mūžīgi vienoti taps
Kad brāzmains aizvērsies cieti,
Jūras zaļzeltainais kaps | Pāvils Johansons | Vraki |
Mīļ’ Māra rotā,
Pa nama jumtu,
Meitiņu godiņu,
Lūkodama
Kalnā kāpu padziedāti,
Uz akmiņa gavilēti,
Lai skan visi mežu meži,
Līdz manami bāliņami
Gana skaļi es dziedāju,
Gana skaļi gavilēju,
Tāļu manis arājiņis,
Lai balsāi klausījās
Skauģīts manim nevēlēja,
Ne dziedāti, gavilēti,
Es dziedāju, gavilēju,
Skauģam sirdi ēdināju
Pa vējami es dziedāju,
Pa vējami gavilēju,
Lai vējiņis balsu nesa,
Līdz manami bāliņam
Ko vērts manim še dziedāti,
Kas pēc manis klausījās?
Citu tautu zemītēi,
Man balsiņa klausītājs
Gan mane, gan mane šim vakarame,
Gan biju dziedājse, gan gavilējse
Gan mane, gan mane šim vakarame,
Gan dažu netikli pakaitinājse
Gan mane, gan mane šim vakarame,
Gan biju dziedājse, gan gavilējse
Gan mane, gan mane šim vakarame,
Gan biju dažam žēl darijuse | Tautumeitas | Panama |
Mīlas mokas.
Tu saki tā
ka nemīli vairs mani
Un vēlies tikai
kaimiņdžeku Žani
Bet vēlos piespiest
tevi klāt sev cieši
Un skūpstīt visu
tevi bieži bieži
piedziedājums: 2x
Jau sāpes manī dziļi rokas
Es nezinu kā tevim sokas
Es mīlu tavas siltās rokas
Un jūtu savas mīlas mokas
Es dzirdu jā
tur aiziet tavi soļi
Un nočīkst durvis
netīkami skaļi
Un paliek man
tik ļoti ļoti žēli
Ka nespiedu es
tevi klāt sev mīļi
piedziedājums:Jau sāpes manī... | Uldis Kazinovskis | Mīlas mokas |
Vysi vieji mani pyuta,
Vysi vieji mani pyuta.
Piedziedājums:
Vysi vieji mani pyuta,
Vysi mani aprunova! 2x
Skeista beju viejam pyusta,
Skeista beju viejam pyusta.
Piedziedājums:
Skeista beju viejam pyusta,
Gudra ļaužu aprunuot! 2x
Cyts jau mežā leiksti cierta,
Cyts jau mežā leiksti cierta!
Piedziedājums:
Cyts jau mežā leiksti cierta,
Cyts jov kāra šivpeleit’! 2x
Jov tī pyuta zīmes vieji,
Jov tī pyuta zīmes vieji!
Piedziedājums:
Jov tī pyuta zīmes vieji,
Jov obeles boltas zīd! 2x
Juo tī ļaudis aprunova,
Juo tī ļaudis aprunova,
Piedziedājums:
Juo tī ļaudis aprunova,
Juo es guoju dzīdodam’! 2x | #TAUTASDZIESMAS | Vysi vieji mani pyuta |
Es lieku tabu uz tabu –
man vajag valūtu dabūt.
Kaķīša dzirnavas? Maķīša virtuve?
Nē, es esmu šeit, un man ir labi.
Mans tētuks ir miris,
un viņš man atstājis naudu.
Un es to triecu, kā gribu.
Un, nē, es nezinu kaunu.
Jā, bulvāru prese manu uzvārdu nes
kā vulgāru preci:
“Etalons un ģēnijs!”, “Elegantas rindas!”
– Metaforu ķēniņš, epitetu dzimta.
Hip-hops ir kanons, es nāku to lauzt.
Teksts ir mans audums, es māku to aust.
Mans Tupaks ir Barons un Bigijs ir Čaks.
Es nāku pēc varas kā ilumināts.
Puskrievs vai puslatvietis – izvēlies pats.
Ne kreiss un ne liberāls sistēmas kalps.
Ja sit, lai sit krustā – man nav tur ko iebilst.
Es varu būt Getsbijs, jo es esmu lielisks.
Aleksandrs!
Aleksandrs,
jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Dedzinām nost!
– Ko?
Es teicu – dedzinām nost!
– Ā!
Dedzinām nost!
Šo krogu dedzinām nost!
Sinonīms brīnumam. Ielejiet vīnu man.
Tinu un kūpinu džointu kā vīraku.
Mierīgs kā miera mika.
Lai taptu lavīna, man vajag sniega piku.
Acis deg kā tilti aiz muguras.
Un manam pimpim ir buduārs.
Fjodoram svarīgs ir kapitāls,
man – mūzika. – Pagrīdes admirāl’s.
Es svinu dzīvi ar draugiem un vērienu,
smirdu pēc cīgām un grādīgiem dzērieniem.
Nē kapitālismam, nē korporācijām!
Nē konjunktūrai, bet jā konotācijām!
Paturiet pie sevis savas prēmijas!
Neesmu Jaunā skola, esmu Akadēmija.
Jā, esmu fenomens, vecīt.
Es neesmu reāls kā Leonels Mesī.
Aleksandrs!
Aleksandrs,
jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Dedzinām nost!
– Ko?
Es teicu – dedzinām nost!
– Ā!
Dedzinām nost!
Šo krogu dedzinām nost!
Man tikai septiņpadsmit gadu, bet es jūtos vecs,
jo atceros, kāds bija, redzu, par ko kļuva reps.
Tu dari visu, tikvien lai būtu uz strīpas,
bet tavs albums ir seksteips, jo tu sūkā uz bīta.
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Mans vārds ir Aleksandrs!
Aleksandrs, jā!
Dedzinām nost!
– Ko?
Es teicu – dedzinām nost!
– Ā!
Dedzinām nost!
Šo krogu dedzinām nost! | Arturs Skutelis | Vārds ir Aleksandrs |
Ne viss ir melns, ne arī balts, kā izskatās
Teica vīrs, kam kalēja (sāpēja ) sirds
Ja būtu tā, tad būtu tā, kā pasakā
Kur stikla kalns un zelta zirgs
Ko nevar celt, nevar nest, jo nevar noturēt
Kā būs lemts, tā notiksies
Upes plūst, upes tek pār milzu akmeņiem
Un to ceļā nekas nestāsies
Piedz.
Mainīgs vējš pār pasauli pūš
Raujot lapas izmaina mūs
Kam pieder laiks, tam pieder viss un vēl mazliet
Aplis nebūs nekad noslēdzies
Un tāpat vien, un tāpat vien tas nebeigsies
Plūdīs viss un mainīsies
Un kā ikdien’ saule aust un iet uz rietumiem
Zvaigznes dzimst un mēs tām līdz
Bet kaut kur tur, it nekur – dziļi dziļā tālumā
Visums mainās un ir bezgalīgs | Evija Sloka | Mainīgs vējš |
Tas ir tas brīdis kad visapkārt viss apklust,
Tik dzirdu savus sirdspukstu basus,
Pārrakstīts tiek kas ziņās rītdien jau jālasa,
Uzvaras pārraksta vēstures grāmatas,
Secīgi,
Kā notis spēlē šīs klavieres,
Soli pa solim līdz galam vai mājās tu paliec,
Kas ir šie pauguri kad priekšā vēl kaukāzs?
Var kāpt vēl augstāk skandinot tautās,
Sen jau zinājām ka mums tas sanāks,
Lai arī cik mēs šāvām mērķim garām,
Pat viena doma iedvesmu modināt spēj,
Kā viegli paliek soļot pat pret vēju
Piedz.
Ja kāds ir gausāks,
Lai dzird un klausās,
Mēs kāpjam augstāk,
Ja kāds vēl taustās,
Lai dzird un klausās,
Mēs kāpjam augstāk,
Jo var kāpt vēl augstāk,
Kad sevī ieskatos redzu to kas ir man dots,
Cik daudz es mainīt varu to kas gēnos iemantots?
Mēģinot uzvarēt sevi otrā vieta neeksistē,
Tāpat kā uzvaras nav sasniedzamas pesimistiem,
Viena zeme vienas debesis un saule mums,
Mazu uzvaru summa ved uz lielu iznākumu,
Tauriņu spārnu vēdas tepat aiz manas sētas,
Rada zemestrīces kur piedzimst saules lēkts,
Un mēs varam teikt,
Sen jau zinājām ka mums tas sanāks,
Lai arī cik mēs šāvām mērķim garām,
Pat viena doma iedvesmu modināt spēj,
Kā viegli soļot paliek pat pret vēju,
Piedz.
Ja kāds ir gausāks,
Lai dzird un klausās,
Mēs kāpjam augstāk,
Var kāpt vēl augstāk,
Var kāpt vēl augstāk,
Ja kāds vēl taustās,
Lai dzird un klausās,
Mēs kāpjam augstāk,
Jo var kāpt vēl augstāk,
Vēl augstāk,
Var kāpt vēl augstāk,
Var kāpt vēl,
Var kāpt vēl,
Tie mirkļi kad svece aizdedz tūkstotis lāpas,
Izgaismojot visapkārt kalnus jūras kāpas,
Kad redzu daudzus vienojamies vienu glābjam,
Tad skaidri zinu zinu ka mēs kāpjam,
Vēl augstāk,
Var kāpt vēl augstāk,
Var kāpt vēl,
Var kāpt vēl. | MESA | Vēl Augstāk |
Nāc , rādīšu tev brīnumu
Nāc, stāstīšu tev pasaku
Par to, kas mūs gaida
Par sniegu maijā,
Kas mūs sasildīs.
Ļauj ziedēt visai pasaulei,
Ļauj būt tavai princesei
Uzzīmēt sapni, kurā abi
Mūžīgi dejosim, jo kopā!
Apturēt laiku varam tikai ar smaidu,
Varam paceltie augstu debesis
Palūgties , zvaigznēm , lai tālāk mūs aizved,
Uz vietu , kur nepazīs
Sirds , kas tumsā ilgi nekusi
Ar tevi tagad kopā plaukusi
Tā smaržo ,ka pļava ziedu laikā.
Ka toreiz vakarā.
Skat, mūsu sapņi piepildās un visi ceļi pavērās
Nāc man blakus , iesim ātrāk,
Lai nepaspēj uzaust rīts,
Jo kopā! | Pumpuriņi | Jo kopā |
Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņ’.
Jāņu nakti līgot gāju,
Visi pieci mugurā.
Rej sunīši ņigu, ņegu,
Grab kažoki briku, brak'. | #TAUTASDZIESMAS | Pieci gadi kalpiņš biju |
Un aiz katrām durvīm burvis.
Ko viņš tur bur? {×3}
Viens bur māju, kurā rīt dzīvosim.
Otrs uzbur zābaku, kuru kājā stīvēsim.
Trešais slaiku gurķi bur,
Ceturtais bur to, ar ko gurķi dur.
Piektais uzbur kolbā tādas slimības,
Ka ir jābūt sestajam, kam ar tām cīnīties.
Septītais augšā bur elektriskās paslēpes,
Astotais durvis bur, kas bez atslēgām.
Piektais,
Sestais,
Septītais,
Astotais,
Devītais.
Durvis…
Durvis…
Un aiz katrām durvīm burvis.
Ko viņš tur bur? {×3}
Durvis… Durvis…
Un aiz katrām durvīm burvis.
Kurš tev ir – piektais, sestais,
Septītais gads?
Viens no viņiem,
Viens no viņiem,
Viens no viņiem – burvjiem – esi tu pats! {×3} | Līvi | Durvis |
(piedz 2x)
Braucam uz molu babe
ar polu babe yeah
izvēlies ko tu gribi
kolu babe
vai polu babe yeah
jo man nekad nav bijis tāds čoms ka tu
bad boy tāds seksīgs fucking čoms kā tu yeah
Mēs braucam, jumts nolaists
riepas kauc, vai'g tvaiku nolaist
Vaj'g satikt tuvu čomu
ar kuru vienmēr ir tik rožaini
vaj'g paņemt aliņus
un parunāt par dzīvi
Mīļā sestdienas ir džekiem tāpēc parunāsim rīt
Mums vaj'g atpūsties no darba, pienākumiem un vēl sievām
gribu pastaigāt ar draugu jūras krastā divi vien yeah
izkratīsim savas sirdis un tad izkratīsim kaulus
divi heteroseksuāli džeki met pie malas kaunu yeaaaaah
(piedz 2x)
Braucam uz molu babe
ar polu babe yeah
izvēlies ko tu gribi
kolu babe
vai polu babe yeah
jo man nekad nav bijis tāds čoms ka tu
bad boy tāds seksīgs fucking čoms kā tu yeah
ejam kopā kur ir tusiņš večuk
tiksim iekšā tu esi mans plusiņš večuk
redzu ka tu šodien nedaudz gruzīgs večuk
tāpēc parunā ar mani, nevaj'g uztīt večuk
zinu ka tu mani tagad dzirdi večuk
pakačāties zālē, tad uz pirti večuk
metos pa pliko jo esam alfas večuk
uz H&M kad ir algas večuk
guļu gultā kad man paliek skumji večuk
runājam pa telefonu kādu stundu večuk
tu mani motivē kad stāvi blakus večuk
iedod pieci, pabužināt matus večuk
iekārtošu tevi labāk firmā večuk
sirsniņa kad tev ir jauna bilde instā večuk
noslauku tev asaras pie bara večuk
tu esi pārāk labs priekš tās bābas večuk
Es tevi mīlu vecīīīīīīīīt!!!!!
(Piedz 2x)
Braucam uz molu babe
ar polu babe yeah
izvēlies ko tu gribi
kolu babe
vai polu babe yeah
jo man nekad nav bijis tāds čoms ka tu
bad boy tāds seksīgs fucking čoms kā tu yeah | Singapūras Satīns | Čoms kā tu |
Bijām mēs jauni , bijām mēs traki,
Negājām gulēt ne dienu, ne nakt
Vārījām ziepes, gāzām mēs podus
Dzērām līdz asfaltā atsitām zodus
Izgājām pļavā , uguni kūrām,
Ar meitenēm sienaugšā nākotni būrām
Litriem vien alu un vīniņu lakām
Pēc tam ar deguniem zālāju rakām
Bet tagad,.....
Neballējam guļam, neballējam guļam
Neballējam guļam, līdz rītam neizturam
Ābolus spērām kolhoza dārzā
Izjaucāmm ballīti kaimiņa kāzās
Nozagām šņabīti, līgavu ar
Atdevu viņu tik,... aizvakar
Bet tagad,.....
Neballējam guļam, neballējam guļam
Neballējam guļam, līdz rītam neizturam | Klaidonis | Neballējam |
Migla vīta šī lielceļa sliede
Ved tevi tālāk ,kur neziņa mīt,
Šai stundā vēlā tur augšā mirdz zvaigznes
Nezini šonakt, kur savu ligzdiņu vīt.
Bet kaut kur, tālu, tevi kāds gaida,
Mājās pie loga ,kas puskrēslā tīts,
Skanēs šī dziesma, kas tavai sirdij
Neļauj pat iemigt līdz atausīs rīts.
Piedz.
Lai vēl smaids uz lūpām tavām
Neizzūd, kas tev tik skaists,
Lai vēl silda rokas tavas,
Tā kā pirts akmeņa tvaiks.
Nav ko skumt un dziļi gausties,
Jo reiz mājās nāks tavs draugs,
Saku tāpēc, jo es zinu,
Ka tik ātri aizskrien laiks. | Klaidonis | Tik ātri aizskrien laiks |
Mēs esam Latvija
Mēs iesim līdz galam
Un lai arī kas pretī nāk
Mūs neapstādina (x2)
Brauc atpakaļ uz Latviju
Mums visiem iet labi un te patīk
Te nav nemaz tik slikti kā tu saki
Un es gribu tevi satikt
Brauc atpakaļ uz Latviju
Aminata tagad žurnālos uz katra vāka
Un Justs ir nopircis sev jaunu ādas jaku, jā
Baiba Sipeniece vēl joprojām neganta
Bet nav neviena tik eleganta kā Dagmāra Legante
Pilnas skolas ar latviešiem, ar sapņiem un mērķiem
1,5 miljoni stāsta Jānis Šipkēvics
Mēs varam kopā paveikt brīnumus
Iesaistamies spēlē,Ziemassvētki ir klāt un arī Toms
Grēviņš
Es esmu jauns un es neesmu nevienā partijā
Bet es gribu, lai mani bērni dzīvo Latvijā
Lai ko tu teiktu, mums katram ir jāsāk ar sevi
Jo tu vairāk dosi, jo vairāk tu saņemsi
Mēs esam Latvija
Mēs iesim līdz galam
Un lai arī kas pretī nāk
Mūs neapstādina
Brauc atpakaļ uz Latviju
Mums visiem iet labi un te patīk
Te nav nemaz tik slikti kā tu saki
Un es gribu tevi satikt
Brauc atpakaļ uz Latviju
Strauji attīstās latviešu kino
Ir parādījušies kvartāli
Ceļās jaunas mājas un dzīvokļi
Te katru gadu notiek Prāta vētras dziesmu svētki
Un nevis Donam, bet Zeltiņam ir piedzimis bērns
Ar katru soli mēs veidojam nākotni
Un tikai spēlējot komandā varam nosargāt karogu
Nav jāskatās kartē, lai saprastu, ka tie ir oligarhi
Šis stāsts ir tāds kā Dāvidam pret Goliātu
Un lai kur es aizceļotu es zinu savu stāstu
Un es nekad neaizmirsīšu no kurienes es nāku
Viņi saka, visur citur ir labāk
Bet es zinu, ka nekur nav tik labi kā mājās
Mēs esam parādījuši jau hokejā, ka varam
Laiks ir tagad, nebaidīties un iet ārā
Jo mēs ticam ar visu dvēseli un garu
Lai sirds pukst skaļāk kā jebkad
Mēs esam Latvija
Mēs iesim līdz galam
Un lai arī kas pretī nāk
Mūs neapstādina
Brauc atpakaļ uz Latviju
Mums visiem iet labi un te patīk
Te nav nemaz tik slikti kā tu saki
Un es gribu tevi satikt
Brauc atpakaļ uz Latviju | Reiks | Latvija |
Kad liela puika raud
Asaras tie slauk'
Kad izdar' tiem bo boo
Uzreiz mammīte tie sauc (x2)
Bimba, bimba, bimba
Mēs tos saucam
Bimba, bimba, bimba
Tāpēc vasarā nekādu puņķu
Nekādu asaru, ja neesi kundze
Ja gribi bimbāt velc brunčus
Acis sausas pat ar mugurā dunci
Un ja sanāk tev dabūt pa muti
Mazo pirkstiņu atsist pret gultu
Ja no rītiem piecelties grūti
Acis sausas, jo asarām ir jāpazūd
Kad liela puika raud
Asaras tie slauk'
Kad izdar' tiem bo boo
Uzreiz mammīte tie sauc (x2)
Bimba, bimba, bimba
Mēs tos saucam
Bimba, bimba, bimba | Bermudu Divstūris | BIMBA |
Varen plaša mana zeme dzimtā,
Lauki, meži, saules staru plīvs.
Un es nezinu starp zemēm simtām,
Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs.
1. No pat Maskavas līdz tālām taigām,
Pāri klajumiem, kas zilgmē gaist,
Visur cilvēks brīvs kā valdnieks staigā,
Veras dzimtas zemes plašums skaists.
Dzīve varena un pilna līksmes
Tā kā Volga straujus viļņus veļ,
Veciem mūsu zemē dzīvot tīksme,
Jauniem visām spējām atvērts ceļš.
Piedziedājums.
2.Daudz mums pilsētu un zemju pieder,
Druvas plašās skatiem neaptvert.
Mums no vārdiem lepnākais ir — biedrs,
Mīļš un dārgs, kas visas durvis ver.
Ar šo vārdu visur rodam mājas,
Lieki jautāt, krāsains tu vai balts.
Ar šo vārdu draugi ap mums stājas,
Visās zemēs tas kā dziesma šalc.
Piedziedājums.
3.
Pāri mūsu zemei saule zvīļo,
Mūsu dienas līksmas nāk un iet,
Neprot pasaulē nekur tā mīļot,
Neprot pasaulē nekur tā smiet.
Pieri dusmās sarauksim mēs bargi,
Ja kāds dzimteni mums apdraudēs, —
Tā kā līgavu to turam dārgu
Un kā māmuļu to mīlam mēs.
Piedziedājums.
Varen plaša mana zeme dzimtā,
Lauki, meži, saules staru plīvs.
Un es nezinu starp zemēm simtām,
Kur vēl citur cilvēks ir tik brīvs. | Andrejs Lihtenbergs | Dziesma par dzimteni (No filmas "Cirks") |
Ļaujos sevi vilināt
Sapņos savos maldīties
Meklēt gaismu tumsā šajā
Atrast spēku līdzi tavam
Vilinājums ilgas manas
Saldas sāpes manas rūpes
Dienu dienā tikai tevi pašu
Tavu vārdu saucu
Ieurbies tevī visu mūžu
Palikt grasās neiet nekur
Sen jau samierinajies es esmu
Padevies un pārrauts viss
Vilinājums ilgas manas
Saldas sāpes manas rūpes
Dienu dienā tikai tevi pašu
Tavu vārdu saucu
Tavu vārdu saucu
Ļaujos sevi vilināt
Sapņos savos maldīties
Meklēt gaismu tumsā šajā
Atrast spēku līdzi tavam | Edijs Jurēvics | Vilinājums |
ak, zvaigznes jau dziest, jau rītausma
tikai tu un es vēl nomodā
tev lūpas čukst puspavērtās
kā šī nakts dienā pārvērtās
vēl tikai mazliet sirds jautāt man liek
vai tagad uz gadiem mūs liktenis sien
bet zinu tas nav tā, mums katram savs ceļš
pēc tik daudziem gadiem, laimi projām nes vējš
zinām ka rīts abus mūs šķirs
lietutiņš līs, tev asaras birs
kad aizsteidzas laiks ,tad skumjas drīz gaist
daudz tev ko solīt es nevaru vairs | Klaidonis | Tik Tu un es |
Pierimst vējš diena aiziet krēsla pamalē
Veros viens savā logā domas pagātnē
Matiolu smaržas istabā man laužas
Atgādinot man par to
Kā no rīteim rasā skrējām kājām basām
Nebēdājot ne par ko
Piedz. Vai tu atceries kā kādreiz
Stāvot liepai tuvu klāt
Pēc garas dienas darbā
Mēs tevi sagaidījām māt
Vai tu vēl atceries kā kādreiz
Pie tēva rokas smagnējās
Mūsu galvas pieglaudās | Klaidonis | Matiolu smaržas |
Tavs acu skatiens man ir viss.
Viens pieskāriens-es esmu pazudis.
Lai cik man reizes nāksies krist,
Nav nozīmes, esmu prātā sajucis.
Tev pieskarties,
Matos ieķerties.
Skaļi iekliegties, oh.
Tev pieskarties,
Matos ieķerties.
Skaļi iekliegties, oh.
Man nevajag daudz,
Man nevajag neko,
Jo visu spēj tavs acu skatiens dot.
Man nevajag daudz,
Man nevajag neko,
Tikai tevi un tev tas jāsaprot.
Tavs acu skatiens man ir viss.
Viens pieskāriens-es esmu pazudis.
Lai cik man reizes nāksies krist,
Nav nozīmes, esmu prātā sajucis.
Tev pieskarties,
Matos ieķerties.
Skaļi iekliegties, oh.
Tev pieskarties,
Matos ieķerties.
Skaļi iekliegties, oh.
Man nevajag daudz,
Man nevajag neko,
Jo visu spēj tavs acu skatiens...
Man nevajag daudz,
Man nevajag neko,
Jo visu spēj tavs acu skatiens dot.
Man nevajag daudz,
Man nevajag neko,
Tikai tevi un tev tas jāsaprot. | Miks Galvanovskis | Man nevajag daudz |
Pāvilostā polku lec,
Visi, gados - jauns vai vecs !
Pāvilostas šārādē,
Notiek viss kā parādē!
Piedziedājums. - 2x
Jūrā dejo nāras,
Arī tās dej’ pāros !
Gaisā dejo vārnas,
Kas nemaz tik kārnas !
Pāvilostā polkot prieks,
Neviens nav mazs vai lieks !
Pāvilostas kompromiss,-
Vajadzīga sava “Miss” !
Piedziedājums. - 2x
Pāvilostas polka skan,
Dziesmai blakus-Tev un Man!
Pāvilostas “mundieris”,
Tā kā vārīts tupenis!
Piedziedājums.
- 2x
Pāvilostas polka zvan’,
Baznīcās ar’ tā skan !
Pāvilosta Mieru nes,
Dodot labas atbildes!
Piedziedājums.
- 2x
Pāvilostas polka tvan,
Tveices laikā - vasarā !
Pāvilostas uzvara,
Stāv pār visu - laulībā!
Piedziedājums.
- 2x
Pāvilostas polka riss,
Laulīb’s dzīvē - notiek viss !
Pāvilostas ģimenēs,
Zaļo viss kā ķimenēs !
Piedziedājums. - 2x
Pāvilostas polka “šauj”,
Medīb’ laiks kad to ļauj!
Pāvilostas med(i)nieks,
Trenē bisi tā ka prieks!
Piedziedājums. - 2x
Pāvilostas polka “smeļ”,
Tad kad jūra viļņus veļ !
Pāvilostas zvejniekam,
Zivi zvejot nieks ir tam !
Piedziedājums. - 2x
Pāvilostas polka “smej”,
Eiropai tā pāri dej !
Pāvilostas likumiem,
Dzīvē jābūt mūžīgiem !
Piedziedājums. - 2x
Pāvilostas polka “tver”,
Naidnieku pie rīkles ķer !
Pāvilostas pārsvaram,
Spēkā jābūt noteiktam !
Piedziedājums. - 2x
Pāvilostas polka “sver”,
Latvijai tā vien der!
Pāvilostas sakaram,
Laimē jābūt saprastam!
Piedziedājums. - 2x | Aivars Kažis | Pāvilostas polka |
Kur tu augi, dižozolsi, līgo, līgo,
Ka es tevis neredzēju, līgo, līgo:
Zīda saknes, zelta zari, līgo, līgo,
Sudrabiņa lapiņāmi, līgo līgo.
Es redzēju svētu rītu, līgo, līgo,
Ozols liepu bildināja, līgo, līgo:
Ozolami zīda svārki, līgo, līgo,
Liepai mēļu villainīte, līgo, līgo.
Resnajami ozolami
Trim kārtāmi zelta josta;
Čūska cirta, bite dzēla,
Ne lapiņa nedrebēj'. | Tautumeitas | Ozols |
Kamīna ogles kvēlošās
Tik lēnām dziest un vakars satumst
Puķes vāzē ziedos līkst
Mana sirds pēc tevis tvīkst
Dzer sārto vīnu kas jau liets
Dzer skūpstu kas tev pretī sniegts
Manas rokas tevi skauj
Nejautājušas vai ļauj
Piedz.
Neatraudamās
Manī lūkojās
Acis tavējās
Tik kvēlā mīlā iedegtās
Kamīna ogles kvēlošās
Sen jau izdegušas tās
Skūpstu atvadām man sniedz
Mīlai ilgi ziedēt liec | Klaidonis | Kamīna ogles kvēlošās |
Kad debesīs lūkojos,
Tur balti, pelēki mākoņi spīd,
Es zinu, šonakt es atzīšos-
Cik dārga man esi tu
Kā viļņi, kas uz jūru skrien,
Manas domas skrien pie tevis,
Kā vējš pret likteni trauc –
Mana atbalss pie tevis sauc
Piedz. 2x
Tur karstā vasara, smiltis un jūra
Dzied mana meitene vējainā –
Tā manā sirdī reiz uguni kūra,
To neaizdegs vairs nekad
Viņas acīs mirdz spožākās zvaigznes,
Un lūpās zied zemenes –
Saule, vasara, smiltis un jūra –
Labākās draudzenes | Galaktika | Vējainā Meitene |
Virs jumta ceļas dūmu ķēmi
Vēl krāsnī uguns, ārā sniegs
Es skatos aizsalušā rūtī
Bet manī dzīvo senais prieks
Tu klusi apsēdies man blakus
Skar plecu pieskāriens tik liegs
Par visu, kas mūs kopā sējis
Vēl šodien pasapņot man prieks
Es nevēlējos neko mainīt
Es nevēlējos citāds būt
Man pieder tas, ko sauc par laimi
Es zinu to, un sirds man jūt
Es nevēlējos neko mainīt
Es nevēlējos citāds būt
Man pieder tas, ko sauc par laimi
Es zinu to, un sirds man jūt
Tu blakus man kā pirmo dienu
Kad ārā krita sapņu sniegs
Ar atmiņām un piedzīvoto
Vēl manās krūtīs mājo prieks.
Uz labu viss , lai pārslas dejo
Ja esi Tu , tad sals ir nieks
Lai mirkļi trauc ar vēja spārniem
Tie gaist , bet manī paliek prieks
Es nevēlējos neko mainīt
Es nevēlējos citāds būt
Man pieder tas, ko sauc par laimi
Es zinu to, un sirds man jūt
Uz labu viss , lai pārslas dejo
Ja esi Tu , tad sals ir nieks
Lai mirkļi trauc ar vēja spārniem
Tie gaist , bet manī paliek prieks
Es nevēlējos neko mainīt
Es nevēlējos citāds būt
Man pieder tas, ko sauc par laimi
Es zinu to, un sirds man jūt
Es nevēlējos neko mainīt
Es nevēlējos citāds būt
Man pieder tas, ko sauc par laimi
Es zinu to, un sirds man jūt | Klaidonis | Prieks |
Sniegs ir tikko nokusis, dosimies mēs pētīt dabu
Līdzi seši litri baltā, plāksteris un resnā Māra
Brauciens mums būs rītvakar, laivā pūšam šovakar
Plostosim pa mazo Jumu, varbūt arī lielo Jumu
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu līdz
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu
Naktī gājām asaros, uz Māru veikli paskatos
Viņa laivā aizmigusi, telti, airus pakāsusi
Škrobe liela, straume maza, Māra točna nav tik maza
Ko nu tagad darīsim? Mārai ēst vairs nedosim!
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu līdz
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu līdz
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu līdz
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu līdz
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu līdz
Slīd mana laiva, slīd, es tai peldu
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd laiva, slīd mana laiva, slīd laiva, slīd mana laiva
Slīd laiva, slīd mana laiva, resnā Māra | Pirmais kurss | Laiva |
Kad gar acīm mirklis pazudis,
Vieglā dejā prāts jau saguris
Ievelk krūtīs elpu, kur ir gaiss?
Vakars lieki nesatverams, baiss
Neparasti parasts mūsu tēls –
Divu dāmu apskāvienos cēls
Vienai nule pāri divdesmit,
Otrai tuvojās jau piecdesmit
Un ko tur vēl teikt,
Ja dzīvi beigt
Nav viņš paredzējis monotonā ritmā
Neba tu padosies
Tālāk vien ies
Pamazām attopies,
Ka ieberzies
Līdz saulei lidot kamēr degt (saulei lidot kamēr degt),
Jo kad tad vēl, ja ne tūlīt jādzīvo tev
Hei, ho – veiksmes pamatā
Hei, ho – avantūra
Hei, ho – viņa kabatā
Hei, ho – veiksmes jūra
2x
(La, la, la, la…) tu vari būt, tu vari būt, tu vari būt,
tu vari būt gangsta!
(La, la, la, la, nai, nai…) nav viņš paredzējis
monotonā ritmā!
Vai tu esi labāks?
Ko tu slēp, ko tu glabā?
Tas ir arī tavā dabā | Ralfs Eilands | Veiksmes Pamatā |
Eu,mazā klausies.Tu vari tikai uzmanīgi, nesasmērē manu
ādas salonu
Jā
Šito uzmanīgi
Džumbo un Sušī to darīs ar tevi
Džumbo un Sušī to darīs ar tevi
Tu gribi braukt ar Mercedes Benz Benz Benz
Un pēc tam uz mana kaputa Dance Dance Dance
Visi garāmgājēji vien tikai Blenž Blenž Blenž
Acis lobās takā semočkas Deam Deam Deam
Neprasi man to cik tālu Viļāni no Rīgas jā
Pāris stundas točna pat ja lidojam uz betmobīļa
Izslēdz ārā aifonu,un pavēro šos mākoņus
Debesis ir sašķeltas,mes sadalām tos atomus
Kailas krūtis blakus man,kad no rīta pamodos
Citu rītu nav jo vairāk nemokos es athodos
Repa spēlē atkal nesu olimpisko karogu
Šodien bišiņ galva sāp,vakar dzēru agdamu
Tu gribi braukt ar Mercedes Benz Benz Benz
Un pēc tam uz mana kaputa Dance Dance Dance
Visi garāmgājēji vien tikai Blenž Blenž Blenž
Acis lobās takā semočkas Deam Deam Deam
Tu gribi braukt ar Mercedes Benz Benz Benz
Un pēc tam uz mana kaputa Dance Dance Dance
Visi garāmgājēji vien tikai Blenž Blenž Blenž
Acis lobās takā semočkas Deam Deam Deam
Atmiņas par to ko neidzēsis Absolūts
Es šonakt būšu tavs, mīļā tev to apsolu
Tu stūrē Benz ko cienu nevis apskaužu
Tev došu Xans, kad cieši tevi apskaušu
Man pietrūkst tā,kas nupat manā saujā bija
Par spīti tam,tu mana mīlas terapija
Nezinot kas mani īsti piesaistīja
Es saku to ka man patīk tava kompānija
Pārtrauc mani, kad atliec (?) atpakaļ
Tu apsteidz mani,un pietuvojies savvaļai
Jau pirmo nepabeidzam,liecies pakaļ zaļajam
Manējam,ir laiks būt tavējam
Tu gribi braukt ar Mercedes Benz Benz Benz
Un pēc tam uz mana kaputa Dance Dance Dance
Visi garāmgājēji vien tikai Blenž Blenž Blenž
Acis lobās takā semočkas Deam Deam Deam
Tu gribi braukt ar Mercedes Benz Benz Benz
Un pēc tam uz mana kaputa Dance Dance Dance
Visi garāmgājēji vien tikai Blenž Blenž Blenž
Acis lobās takā semočkas Deam Deam Deam
Klausies mazā,es respektēju tevi, un tu respektē mani
Tu respektē manu mašīnu,un visu manu ādas salonu
Lūdzu paskaties, kovriki bija tīri pirms tu iekāpi šeit,
un viņi būs arī tīri kad tu izkāpsi ārā no Mercedes
Benz,ar kuru tu tā ļoti gribēji braukt
Tapēc lūdzu,
tad ka tu liec roku man virsū, atceries kurš tev ir
teicis ja
Sēdi mašīnā mierīgi,un dažreiz var kaut ko
Jebal
Tu gribi braukt ar Mercedes Benz Benz Benz
Un pēc tam uz mana kaputa Dance Dance Dance
Visi garāmgājēji vien tikai Blenž Blenž Blenž
Acis lobās takā semočkas Deam Deam Deam
Tu gribi braukt ar Mercedes Be e e enz
Un pēc tam uz mana kaputa Da a a ance
Tu gribi braukt ar Mercedes Be e e enz
Un pēc tam uz mana kaputa Da a a ance | Singapūras Satīns | Benz |
Daudz gadu pagājis un daudzi vēl stāv priekšā
Ko nesīs rītdiena , vai maizi galdā sniegs
Bet tur jau ir tas prieks , ja nezini ... kad, cikos
Ar polšu azotē pie tevis draugi skries
Šo kausu paceļam , lai līdzās Tev ir draugi
Kas prieka ugunij vēl malku piemet klāt
Bet, ja Tev kaklu žņaudz kāds rūgtums vai pat bēda
Uz visiem sadalīts tas nebūs vairs nekas
Var mazliet vēlēties un lūgt lai kādu dienu
Pie Tava pleca mīļa roka pieskaras
No laimes kabatas kāds nieciņš iekrīt pašam
Lai kāds no sen gaidītiem sapņiem piepildās | Klaidonis | Draugiem |
Aleksandrs
Koncerts sāksies pēc stundas, man nav mundruma,
dzirdu tumbās, uz skatuves, skan būmbeps.
Esmu uztraukts. Dīdžejs kustina pūli kā pirkstus,
kvēli uzrauga, lai sasilda mūzika simtus, –
a man kaut kāda nedrošība no tā visa:
kaut es projām izgaistu kā kroga miglā!
Jo pūlim nerūp ne teksti, ne replikas.
Man jāiet uz skatuves, bet negribu.
Skaņotājs pālī būs un brālīgi lūgs,
lai ielej vēl. Gaisma cepinās kā Malibu.
Pūļa rokas tā kā haizivju spuras.
Pūlim patīk pāris dziesmas, bet es aizmirsu, kuras.
Vadi uz skatuves kā izšķaidītas ķermeņa iekšas.
Pārspīlēju? Varbūt. – Jaunā Vertera ciešanas.
Šaubas piepilda beksteidžu.
Vai pūlī vispār kāds klausīsies, ko es teikšu?
Nezinu, es teicu – nezinu,
ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas.
Ko tu gribi no manis un kāpēc neaizej prom?
Nezinu, es teicu – nezinu,
ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas.
Ko es gribu no tevis un kāpēc neeju prom?
Pūlis
“Diezgan normāli.” “Man pietrūka kaut kā tāda.”
“Bliež kā pa autostrādi.” “Iesprūda kaklā vārdi
no tā, cik panči karsti – likās, ka Rīga nodegs.”
“Teikšu, kā ir – es gribu izvarot rīplei pogu.”
“Basi bija par skaļu, miķis bija par klusu.”
“Top 3 latviešu emsijs – tā ir bijis un būs.” “Es
teiktu – murgs.” “Es teiktu – mūzika dziedē.”
“Vismaz nav Arstarulsmirus, un tas, protams, priecē.”
“Norāva jumtu, dope, un es simt punktu dodu,
ka viņa idejas kā Ņūtonam – dzimst zem koka.”
“Mani ielaida bez maksas – esmu liels fans.”
“Orgasms ausīm.” “Debīli teksti.” “Feispalms.”
“Normāli normāli… ballīte reibumā…
starp citu, visu konci strīmoju feisbukā…”
“Patika konstrukcija ikvienā teikumā.”
“Nez ko viņš pavēstīs jaunajā veikumā.”
Aleksandrs
Nezinu,
es teicu – nezinu,
ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas.
Ko tu gribi no manis un kāpēc neaizej prom?
Nezinu, es teicu – nezinu,
ko tu gaidi no manis un kas tevi tur
skatuves priekšā, liek pacelt tev rokas.
Ko es gribu no tevis un kāpēc neeju prom? | Arturs Skutelis | Lampu drudzis |
Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž,
Saltu tumsu rijot,
Skatiens šausmas drošākajās sirdīs dveš
Bet neļauj novērsties
Glāb! Nāk! Iļģuciema velns!
Starp laternu gaismām, no ēnas uz ēnu
Tikai vēsa elpa, neredzams pieskāriens
Caur noteku caurulēm, veikalu skatlogiem
Sūta tirpas pār kauliem, dzīviem un mirušiem
Garš stāvs, viens ar ēnu - klīst
Un meklē vietu zem mēness
Kā neatņemts sveiciens
Kavējās - vardarbīgi kluss -
Tēls - gaitu lēnu,
Klīst un meklē, sev vietu starp zvaigznēm
Kā pareģots kritiens
Valdniekam seko pa pēdām
Vīrs, kurš ar nāvi kārtis mij
Tevi aicina spēlēt -
Kā nokavēts glābiņš
Kliedziens - vardarbīgi skaļš!
Nāk! Nāk! Iļģuciema velns!
Tevis vairs nav, tikai ēna!
Melns tēls, Lidoņu ielas dzegā sēž,
Saltu tumsu rijot.. | OGHRE | Iļģuciema velns |
Zvanu tev ka pārradīšos vēlāk
Jo vēl brīdi jāpaliek ir šeit
Nevar uzreiz tā piecelties un aiziet
Nevar uzreiz tā pateikt sveiks un čau
Piedz; Zinu ,ka ikreiz tev ļoti sāp
Ja kāds mājās laikus nepārnāk
Arī pulksteņstundas savādāk
Sit tik lēnām
Un kad beidzot dzirdi ,nu jau nāk
Sirds uzreiz tad sitas savādāk
Redzot to ka esi mājās sveiks un vesels
Pazūd kilometru stabs pēc staba
Pretī aiztrauc nokavējies buss
Vēl tik deg gaisma vecā lauku sētā
Kad steidzos mājās noguris un kluss
Piedz; Zinu ,ka ikreiz tev ļoti sāp
Ja kāds mājās laikus nepārnāk
Arī pulksteņstundas savādāk
Sit tik lēnām
Un kad beidzot dzirdi ,nu jau nāk
Sirds uzreiz tad sitas savādāk
Redzot to ka esi mājās sveiks un vesels
Vēl tik deg gaisma vecā lauku sētā
Kad steidzos mājās noguris un kluss
Piedz; Zinu ,ka ikreiz tev ļoti sāp
Ja kāds mājās laikus nepārnāk
Arī pulksteņstundas savādāk
Sit tik lēnām
Un kad beidzot dzirdi ,nu jau nāk
Sirds uzreiz tad sitas savādāk
Redzot to ka esi mājās sveiks un vesels | Klaidonis | Gaidot mājās |
Daudz ir tavām skaistām zilām acīm smaidu
Tos Tu bagātīgi šķied
Tikai es tos velti gaidu nākam
Man tie vienmēr garām iet
Tevi gaidu katru
Ilgojos es kad rudens vakars tumst
Un man blakus tad arvienu
Zaļā vāzē krizantēmas skumst
Daudz ir maigu vārdu sārtām lūpām tavām
Kas kā silti vēji skan
Kad tie aizskrien pāri ziedu pļavām tālām tālām
Tos nekad Tu neteic man | Klaidonis | Rudens sniegs |
Ķēvīt, mana švilpastīte,
Tu zini Rīgu, Jelgaviņu.
Jelgaviņa smuka muiža,
Par visāmi muižiņāmi.
Glāžu logi, glāžu durvis,
izrakstītas istabiņas.
Vagarīte ļaudis skaita,
Vai ir visi sanākuši.
Jānis bija, Peters bija.
Miķelīša vien nevaida,
Kur tu biji, Miķelīti,
Ka darbosi neredzēja?
Saiminiece raušus cepa,
Tur pagāja visa diena.
Tur pagāja visa diena,
Lokotiesi, grozotiesi.
Lokotiesi, grozotiesi,
Siltus raušus gumzājoti,
Siltus raušus gumzājoti,
Saiminieci bučājoti. | Kokle | Ķēvīt, mana švilpastīte |
Zarus nelauz, kokam sāp, tas aizies bojā,
lietus pāri līs, un snigs, un saknēs sals,
putni nenāks dziedāt vairs un koks ar neuzziedēs,
stāvēs kails līdz vējš to drupās mals.
Spārnus nelauz, putniem sāp, tie aizies bojā,
kuģi apledos un juks, un jūra raus,
pavasarī saule degs, smiltīs gaisma šķilsies,
paliks rīts bez sirds, neapjausts.
Uz pusēm dalīt mīlestību,
uz pusēm dalīt to, kas sāp,
un tad kāpt ta'is puķēs iekšā,
kas pēc leduspuķēm nāk.
Sirdi nelauz, sirdij sāp, tā aizies bojā,
tavās acīs rīts un nakts, un zibens spožs,
vēlreiz piekļaut klāt un tad nemūžam nelaist vaļā
tos, kas tevī tuvs un sargājošs. | Klaidonis | Zarus nelauz |
Ei, Tu! "Pasaules glābēj" - aizveries!
Cērt! Vēl! Izturību vajag pārbaudīt!
Jā, - vēl! Tagad tas ir azarts, aizraujies!
Ei, tu - paņem rokās cirvi, piedalies!
Atkārtošana - vājprāta māte
Cik reižu grauts; cik reižu celts?
Virziens nav pareizs, to visi zina
Ko darīsim tālāk?
Nespējā domāt abstraktā formā
Dzimst vēlme atgriezties mežoņa lomā
Tāpēc ir vajadzīgs likums un sods
Bet kāpēc tas nevar būt taisnīgs?
Ražo, pārdod, pērk un met ārā
Sabiedrība dzīvo uz atkritumiem
Tu, kas atstāsi mantojumu -
Vai kāds bez tevis šeit spēj izdzīvot?
Ražo, pārdod, pērk un met ārā
Gribu, lai man paskaidro kāpēc?
Jāražo līķi, jādāvina līķi,
Jāēd ir līķi - Lai dzīvo sveiks!
Cik ilgi tā izturēs?
Ei, Tu! "Pasaules glābēj" - aizveries! | OGHRE | Pasaules glābējs |
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Te uz katra kalna - skola,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x
Bērnudārzs nav skola,
Tas tik acis bola,
Kaut bērni sēž tur solā
Un desmitniekus sola!
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Mūsu labā Mūzikskola,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Mūsu labā Mākslas skola,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Mūsu labā Vērgalskola,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Mūsu labā Vidusskola,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Visas četras labās skolas,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x
Pāvilostā kalnus sola,
O - Saulīt - mīļā !
Ģēnijus uz katra kalna,
O - Mēnestiņi !
Piedziedājums -2x | Aivars Kažis | Pāvilostas skolas |
Tu visu dienu sapulcēs, bet es,
es stāvu viens pie virtuves.
Tu šodien labi izskaties, guļ,
skan nopūta no Vendenes.
Piedz.
Vai, tu, vispār pamānij,
katru rītu vēstuli uz post-it lapiņas.
Žēl, ka, zīmēt neprotu,
tad vēl sārtu sirdi blakus uzvilktu.
Tev banketi un dzimenēs,
bet man, tik kruasāns no mikrenes.
Tu vadi citu pasaulees,
es noskatos no tālienes.
(Bet tu zini, ka skatīties nav...)
Piedz.
Skatīties vēl nav skūpstīties.
Skūpstīties vēl nav mīlēties.
(4x)
Piedz.
Vai, tu, vispār pamānij,
katru rītu vēstuli uz post-it lapiņas.
Žēl, ka, zīmēt neprotu,
tad vēl sārtu sirdi blakus uzvilktu.
Piedz.
Skatīties vēl nav skūpstīties.
Skūpstīties vēl nav mīlēties. | Čipsis un Dullais | Biroja blūzs |
Sitīsim logus, izdursim riepas
Gāzīsim lietas tikai pastaigas pēc
Norausim ķēdes, piešķilsim liesmas
Plēsīsim drēbes tikai pastaigas pēc
Ūūūūū, ohaoh, ūūūū
Piedz.
Ko vakars ar prātu dara
Tik nesvarīgs ir viss, kas gaida mūs galā
Un nepalīdz, ja saka - paliec ar mums, ārā jau tumšs
Sitīsim bungas, sitīsim glāzes
Kavēsim stundas tikai pastaigas pēc
Norausim ķēdes (ķēdes), piešķilsim liesmas (liesmas)
Plēsīsim drēbes tikai pastaigas pēc
Ūūūūū, ohaoh, ūūūū
Piedz. x2
Ko vakars ar prātu dara
Tik nesvarīgs ir viss, kas gaida mūs galā
Un nepalīdz, ja saka - paliec ar mums, ārā jau tumšs | Laika Suns | Sitīsim Logus |
Reiz kādā pilsētā, uz maza tiltiņa,
No rīta viņi satikās.
Viņš slavens muzikants, un viņa balerīna,
Tālāk viss gandrīz kā pasakā.
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad nedejo
Tā viņi stāvēja, uz maza tiltiņa,
Kā divas peles lamatās.
Viņš grieza vijoli,bet viņa piruetes,
Uz tie ļoti labi sapratās.
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad nedejo
Ja esat tuvumā, uz maza tiltiņa,
Var abus divus ieraudzīt.
Viņš spēlē vijoli, bet viņa dejo valsi,
Un neko tur nevar izmainīt.
Piedz.
Viņa teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad nedejo
Starpspēle
Piedz.
Viņa
teica viņam, klau, man ar ko vairs dejot nav,
Lūdzu vienu valsi pēdējo.
Bet viņš atbildēja, nē, muzikantiem jāspēlē,
Muzikanti nekad, muzikanti nekad,
Muzikanti nekad nedejo. | Kristīne Prauliņa | Muzikanti nedejo |
Šai dienā bij iesaldēts miers
šai dienā ar ceriņu smaržu
ši diena kas paliks pie mum s
lai sargātu ceļu kas būs
Es paceļu rokas lai lūgt u
lai lūgtu par abiem mums
cik daudz vēl būs dienu rū gtu
kas ērkšķos vilinās mūs
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka
Bet šodien es saku pald ies
tai dienai ar ceriņu smaržu
tai dienai kas atveda tevi
kuras rītā bij iesaldēts mm iers
Es paceļu rokas lai lūgtu
lai lūgtu par abiem mums
cik daudz vēl būs dienu rū gtu
kas ērkšķos vilinās mūs
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka
Es turēšu sevi pie tevis klāt
es turēšu cik man būs spēka
es ļaušu tev sevi pierunāt
un pieņemšu pusi grēka | Harijs Ozols | Šai dienā |
Pāvilostā laipu daudz !
Bet vai zinām - kā tās sauc ?
Vienām - tantes pāri brauc,
Citām - veču bremzes kauc !
Piedziedājums - 2x.
Vai nervus taupīt ?
Un mieru laupīt ?
Vai jēgu meklēt ?
Un nonākt peklē ?
Jūras laipas - jūrā sauc,
Ap tām viļņi skurbi trauc!
Zvejnieks tārpu āķim mauc,
Tā šis plekstēm prātu jauc
Piedziedājums - 2x .
Upes laipas - upē sauc,
Pie tām laivas klāt(u) žņaudz!
Ekskursijās naudu slauc -
Vizinot, kur tusiņš, rauts !
Piedziedājums - 2x .
Mīlas laipas - mīlēt sauc,
Jauniem pāriem sirdis klaudz!
Amor’ bultas daudz te šauts -
Kur laimīgi plūst Mīlas strauts!
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā laipu daudz !
Nu mēs zinām - kā tās sauc !
Vienām - meiču sapņu krauts !
Citām - zēnu smaida drauds !
Piedziedājums - 2x. | Aivars Kažis | Pāvilostas laipas |
Catch me if it`s not too late,
I promise this is our faith,
We keep going on.
Play with me just one last song,
Stay with me till we gray and old,
This is our last hope...
Oh, let`s go.
Let me fly with you in space,
Tell me words you have never said,
Take me where I'm not afraid.
Let`s set our hearts on the same beat,
And play our songs on repeat,
For the rest of the night, we will be free.
So close your eyes,
Let love guide,
By my side.
Take me, honey, back home,
Let me walk my childhood rodes,
Take me there where I can see so we,
Can dance with moon all night long,
And play for stars our love song,
Bring me there where I belong.
Oh, where I belong.
Oh, take me back home, where we first met,
Before the hair was growing on my chest,
Where fields are full of blueberries and the morning
rain is masterpiece.
It`s not too late, our time has come,
We sing with night and morning sun,
I`m so proud what we become but i still wanna be young.
Take me honey back to home
Let me walk my childhood rodes
Take me there where i can see so we
Can dance with moon all night long
And play for stars our love song
Bring me there where i belong
Take me honey back to home
Let me walk my childhood rodes
Take me there where i can see so we
Can dance with moon all night long
And play for stars our love song
Bring me there where i belong
Where I belong
Take me back home, where I belong.
Take me back home, where I belong.
Oh, let`s go. | Miks Galvanovskis | Take me home |
Pāvilostas upes, visas tek uz jūru,
Saplūstot tās kopā, iegūst dzīvi sūru.
Durbe, Tebra, Saka - visas iet kā trakas,
Jāplūst tām ir projām, - ietek jūriņā. (-2x)
Visām upēm vaina, trūkst tām sliktā Kaina,
Nosita kurš brāli, ar super smago vāli.
Visas plūst pret kalnu, dziedot latvju dainas,
Neber brūcēs sāli - jūras vairoties. (-2x)
Jūra - liela “brūte”, nelaimes tā sūta,
Un vēl ļaudis kūda, ar saviem labumiem.
Jūrā - Naftas čūska, cilvēkus tur gūstā,
Upes sadzen kāpās, lai pret kalnu kārpās. (-2x)
Kārpas upei tece - nav nekāda prece,
Steidzas piekļūt Durbei, bēg no jūras skurbās.
Cenšas aizbēgt Kaina, uzdziedāt grib dainas:
Dzintarzemes slavu - drošsirdības skavu. (-2x)
Pāvilostas upes, visas plūst kā sūras,
Pat Ēnava un Rīva, jūru dara stīvu.
Melnās Čūskas milti, liek mums krietni dilt(i),
Dzintaru Tā mala, - jūras vulkānos. (-2x)
Čūska “miltus” mala, lavas akmeņiem(i),
Vulkāns krastu graiza, baisiem ielokiem(i).
Mūsu upes - svētās, Mārai saka sveikas,
Neptūn’ steidzināja: “Nekāp grābeklim!” (-2x) | Aivars Kažis | Pāvilostas upes |
Gaidīšu es tevi upes otrā krastā
Šeit vienmēr zāle zaļāka
Paceltu karogu augstu mastā
Bez vēja plīvos tas
Gaidīšu es tevi otrā krastā,
Kur zāle zaļāka
Kur kritīs patiesību maskas
Kritīs
Krīt maska un zem tās
Kautrīgs skatiens sejā
Krīt maska, krīt maska
Krīt maska,
Kautrīgs skatiens sejā | Still | Krīt maskas |
Do you feel your mind is racing once again?
When I say I understand you why.
You always have this yearning in your life,
You feel like you`re running all the time.
I try to read you between the lines.
I will be here for you when you are down.
I will be here for you through all the time.
You never had someone to be by your side
To care for you when you were down.
You had no-one to talk to through the night,
You were alone when you fought your fights.
And this is why you left our home that night.
I will be here for you when you are down.
I will be here for you through all the time.
No matter what you`ve done, here I will stay
And pray for you
To always keep you safe.
Now when I look at you
I can see how much you have grown
You’re so much stronger
Than you ever were before
Seems like you’re slowing down
You turn around, you’re coming home
I can feel it in my heart
Our new beginning starts right now!
I will be here for you when you are down.
I will be here for you through all the time.
No matter what you did, here I will stay
And pray for you
To always keep you safe. | Līga Rīdere | I Will Be Here |
Lasi manas domas, lasi skaļi
Manu zemeslodi tur tie paši vaļi, kas tavu
Ar tevi prātā sajukt varu
Ir kāda lieta ko tev nepasaku
Ik reiz kad notver manu acu skatu.
Tu vari!
Ak, dievs! Ko tu ar mani dari?!
Piedz.
Uz brīdi īsu, bet tik patiesi īstu.
Jūtu taviem smiekliem ko saldu piemaisītu.
Un tas mirdzums, tas mirdzums tavās acīs
Ne pret ko, ne pret ko, ne pret ko to nemainītu!
Es mostos rītos īsti neaizmidzis.
Tik pasakaini skaists ir katrs brīdis
Kad savas tu acis ver un rodi manas
Un vēl ar vien ir kas ko nepasaku, ik reiz kad notver
manu acu skatu.
Tu vari!
Ak, dievs! Ko tu ar mani dari?!
Piedz. (2x)
Uz brīdi īsu, bet tik patiesi īstu.
Jūtu taviem smiekliem ko saldu piemaisītu.
Un tas mirdzums, tas mirdzums tavās acīs.
Ne pret ko, ne pret ko, ne pret ko to nemainītu. | Olafs Bergmanis | Ko tu ar mani dari |
Hei, - Pāvilostā krosu skrien,
Kaut vēsā rasā tauta brien !
Pat jūrā nāras mezglus sien,
Kad jūras vilki kroso vien!
Piedziedājums - 2x
Lai līdz pat dieviem aizskan,
Mūsu maršs, mūsu maršs !
Hei, - Pāvilostā miera daudz,
Kaut jūrā vētras viļņus jauc !
Pat Neptūns reizēm krastā brauc,
Kad Fizkultūra sportot sauc! Piedziedājums - 2x
Hei, - Pāvilostā futbols steidz,
Kaut kājas bumba nervus beidz !
Pat lika spārdīt dakters Freids,
Kad sarāvās šis sporta veids ! Piedziedājums - 2x
Hei, - Pāvilostā baskets labs,
Kaut grīdas bumbai nav te klab’s*! (*angliski - klubs)
Pat vecie vīri nerauj šņab’s,
Kad basketbols te nāk kā stabs! Piedziedājums - 2x
Hei, - Pāvilostā spēlē šah’,
Kaut Rīgas kungiem šķiet par trak’!
Pat Brisel’s dāmām dūša - švak,
Kad šahmeni te uzvel frak’! Piedziedājums - 2x
Hei, - Pāvilostā velo mirdz,
Kaut vellapēdiem nav tak sirds!
Pat velo-tūres trauc, kur pirts,
Kad velniņi caur krūmiem ņirdz! Piedziedājums - 2x
Hei, - Pāvilostā skarbs ir sports,
Kaut gludi kārtots tenis’ korts!
Pat čempiņiem te nedod tort’s,
Kad paspiest roku nāk pats Lords! Piedziedājums-2x | Aivars Kažis | Pāvilostas kross |
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Zuve sēž uz sola,
Lai tā savas - bola!
Piedziedājums -2x.
Apkārt Laima skraida
Un uz tautu smaida,
Tā tik laimi gaida -
Neatskan ne vaida!
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Plekste sēž uz sola,
Lai tā savas - bola!
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Reņģe sēž uz sola,
Lai tā savas - bola!
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Menca sēž uz sola,
Lai tā savas - bola!
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Breksis sēž uz sola,
Lai šis savas - bola!
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Nēģis sēž uz sola,
Lai šis savas - bola!
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā - moli,
Nav ko acis bolīt!
Zutis sēž uz sola,
Lai šis savas - bola!
Piedziedājums - 2x. | Aivars Kažis | Pāvilostas moli |
Ūguos guoju, ūdzeņosi
Ar jaunuokū bruoleleni,
Kuru jūdzeni atrodu,
Tū as devu bruoleišami.
Daudz ir ūgu, daudz ir sjāņu
Muna tāva birzeitī,
Gon as poša nūlaseišu,
Tāva lūpus ganeidama.
Palaid mani, muomuleņa,
Bryuklineišu palaseiti,
Lai es augu tik sorkona,
Kai sorkonuo bryuklineite.
Ūgu, ūgu, sieņu, sieņu,
Nava bārnu laseituoju,
Daudz bie ūgu, daudz bie sieņu,
Daudz bie bārnu laseituoju. | Tautumeitas | Ūgas |
Tūkstošiem seju, laikam, grozās līdz
Tevi nevar pamanīt
Krāsainākos vienos spīdēt prieks
Dumjas izklaides un pārējais ir nieks
Varbūt tā ir labāk?
Jau pavisam drīz
Nogrims šī pilsēta
Un Tu līdz
Cilvēk, paklau, ko Tu te dari?
Meklē, meklē, meklē
Rīt šeit nekas nepaliks pāri
Vēlies dzīvot, vēlies
Āvīzēs to aprakstīs
Trulās sejas fotogrāfēs kā tā smīn
Apsolīs jūs apbalvot
Sanāks lūgtās pauzes, jokos kurš kā prot
Varbūt tā ir labāk?
Jau pavisam drīz
Nogrims šī pilsēta
Un Tu līdz
Cilvēk, paklau, ko Tu te dari?
Meklē, meklē, meklē
Dievs cel mani visam tam pāri vajag
Meklēt, meklēt, meklēt
Cilvēk, paklau, ko Tu te dari?
Meklē, meklē, meklē
Dievs cel mani visam tam pāri vajag
Meklēt, meklēt, meklēt | Pienvedēja Piedzīvojumi | Varbū Tā Ir Labāk |
Diena kurā aiziesi no manis projām viss nomirs
Vai tu mani dzirdi
Tavi vārdi kā ar nazi sagriež mani gabalos
Un izrauj manu sirdi
Mūsu sapņi piepildīties
Nav vairs lemts
Tos rudens vēji
Kā lapas dzen aiz loga
Ja tu kādreiz mani pasauksi
Es klusēšu
Tu būsi
Tālu projām
Es neredzu vairāk putnus debesīs
kad tevis līdzās nav
Es nedzirdu vairāk vēja dziesmu
Es nejūtu sāpes tad kad raud mana sirds
Kad tevis līdzās nav
Vari būt, vari nebūt, bet zini man vairāk nesāp jau
Tā kā asins piles lapas krīt no kokiem tev zem kājām
Klājot ceļu tumši sārtu
Sakost lūpas sev, lai nevarētu tās naktī klusi čukstēt
tavu vārdu
Vairāk neatdot un iekrist domu ezerā un iegrimt tajā
lēni arvien dziļāk
Mūsu dzīves stāstu grāmatā būs ierakstīts - mēs mīlējām,
un kādreiz bijām | A-Eiropa | Kad tevis nav |
Tāpat kā sendienās arī mūsdienās
Rit dzīve krogā
Apsēžas pie galda, tērzē , aliņu sūc
Kāds dziesmu rūc
Lai tikai negrēko , šo dzīvi pelēko
Var uz kādu brīdi aizmirst
Alus ļoti daudz un mazliet jautrības
Kamēr kausu pacelt var
Krozdinieks lej alu bez mitas
Kausiņš pie kausiņa šķind
Zālē kāds dej, alu ielej un smej
Lai dzīvo apiņš , lai dzīvo miestiņš
Izbaudi to
Noklīdis muzikants, pār plecu ģitārbants
Sāk stīgas stīgot
Tūlīt kantrī būs vai rokenroliņš ass
Ierūcas bass
Bet galda galiņā, jau daudzi kramiņā
Kāds cits vairs tik pie krēsla turas
Bet ko lai dara ,ja tas miestiņš ir tik gards
Ka pazūd prāts | Klaidonis | Krodzinieks |
Pāvilostā jampadracis sākas,
Pāvilostā pasodoble nāk !
Pāvilostas pasodobles dancis
Pāvilostā maršētavu sāk !
Pāvilostas pažobeles dancis,
Pāvilostā jampadraci sāk,
Pāvilostā “pažobeles” tauta,
Pāvilostā dancēšanu sāk !
Piedziedājums.
O, pasodoble, ra - la - la - lā !
O, pasodoble, bla - bla - bla - blā !
Pāvilostā miera laiki sākas,
Pāvilostā pasodoblēt nāk !
Pāvilostas pašu dubļu dancis
Pāvilostā ceļus bruģēt sāk!
Pāvilostas pašdublīgais dancis,
Pāvilostā dubļus maisīt māk !
Pāvilostā pašdarbīgā tauta,
Pāvilostā doblēšanu sāk !
Piedziedājums. | Aivars Kažis | Pāvilostas pasodoble |
Tu paklausies tēvs dēlam teica reiz
Kad piedzimi bij sīks un mazliet greizs
Tu niķojies un spārdījies ikreiz
Kad likas tev kas nepareizs
Nu liels tu dēls nu vari dzīvē iet
Vairs nevaru es tavus ceļus liegt
Nu nesāc jau uzreiz aiz priekiem smiet
Tev nāksies arī asarīnas liet
Un tad viņš gāja, Un tad viņš gāja,
viņš gāja tur, kur nebija vēl būts
Un tad viņš gāja, Un tad viņš gāja
Ceļš nebij viegls reizēm ļoti grūts
Reiz kādu dienu mātei teica tēvs
Kā liekas Tev kāds izaugs mūsu dēls
Vai daudzi teiks , jā tas ir goda vīrs
Vai krekls mugurā būs vienmēr tīrs
Nu tagad vīrs ir vecs un atkal grizs
Ir dzīvē darīts daudz kas nepareizs
Sirds niķojas un iesāpas ikreiz
Kad atceras, ko tēvs tam teica reiz
Un tad viņš gāja, Un tad viņš gāja
Ceļš nebij viegls nu jau ļoti grūts
Un tad viņš gāja, Un tad viņš gāja
Viņš gāja tur, kur nebija vēl būts
Un tad viņš gāja, Un tad viņš gāja
Ceļš nebij viegls nu jau ļoti grūts
Un tad viņš gāja, Un tad viņš gāja,.....
Viņu veda tur kur nebija vēl būts | Klaidonis | Tad viņš gāja |
Cik ilgi var smaidīt?
Pārdot visu un gaidīt?
Bet ne Tev!
Liek par to žēloties!
Lauzta deguna iesnas
Vairāk nejūti briesmas
Tik ne Tev!
Liek par to uztraukties!
Tur plūdi aiz mums!
Tev nospļauties!
Laiki mainās
Jaunas dzīvības gaidās
Tik ne Tev!
Liek par to žēloties!
Viņas rotaļu laukums
Kailu kaulu baltums
Tik ne Tev!
Liek par to uztraukties!
Tiklīdz tas dzimst!
Sit to nost!
Jauna gadsimta lāsts
Manī pamodās tad
Tik lai spētu
Par sevi vien rūpēties
Jums pat runāt nav ļauts
Kur nu vēl pierādīt, kauns
Cik mums ir grūti
Viens otram ir pieskarties
Laiki mainās
Jaunas dzīvības gaidās
Viņas rotaļu laukums
Būs kailu kaulu baltums
Bet ne Tev!
Liek par to uztraukties!
Tiklīdz tas dzimst!
Sit to nost!
Jauna gadsimta lāsts
Manī pamodās tad
Tik lai spētu
Par sevi vien rūpēties
Jums pat runāt nav ļauts
Kur nu vēl pierādīt, kauns
Cik mums ir grūti
Viens otram ir pieskarties | Age of Stones | Kaulu Baltums |
lai aizplūst mirkļi, kas sūri
uz jūru lai tie dzelmē slīkst,
Un neturēt sevī sāpes kā būrī,
Kas negaidot var drumstalās plīst.
Reiz tavās acīs
Kāds mīļi sacīs
Dod savu plaukstu liec manējā
Tad tavas lūpas tam skūpstu prasīs
Un nezināsiet vairs vai vakars ir vai rīts
Neatļauj liesmai, kas sakņojas vārdos,
Klusuma toņos tā vienkārši dzist,
Necenties lidot ar lienētiem spārniem,
Sameklē savus, kaut nāktos tev krist.
Reiz tavās acīs
Kāds mīļi sacīs
Dod savu plaukstu liec manējā
Tad tavas lūpas tam skūpstu prasīs
Un nezināsiet vairs vai vakars ir vai rīts | Klaidonis | Reiz tavās acīs |
Kad tu skaties man acīs, visa pasaule liekas kā bērnam
uz rokas.
Kad tu skaties man acīs, viss ko tu padari mani tik
vāju un kroplu.
Mana karaliene, uz mana sarkanā palaga gulēja un ne
vārda man neteica.
Viņa darīja tā, ka ceļi zilgani, viņa darīja it visu ,
bet nebeidza.
Tu mani nejūti un nejuti tad kad es atvēros pilnībā
parādot dziesmu.
Es tevi respektēju un cienu tevi ļoti pat ja tu bojāji
mani kā lietu. Ja tu zinātu kāda vētra manī mīt un kāda
vētra mani grauž un es pat negribu zināt cik daudziem
tu smaidi kad manis tuvumā tur tagad nav.
Tāda viena
sieviete, brūnām acīm, viņas ķermeni ir veidojis dievs.
Viņai blakus kā ugunī stāvēt kaut arī tikai viņai
blakus ir miers.
Es tevi situ pa pakaļu stipri kad
teici man nikni, lai novācu rokas un ir brīži kad
liekas, ka viss ir tik nolādēts kad tu aizgāji prom.
Tu biji kaila logā pie stikla, bet neļāvi skatīties
vairāk kā gribēju.
Tevī iegāju dziļi, jo dziļi un tā
bija praktiski vienīgā izeja. Vienīgā izeja.
Manā pasa
ulē nav neviena mājās, bet tevī ieiet bija vienīgā izeja
. | Grafomāns | Neviena nav mājās |
Šī mazā taka apsnigušais mežs
Pa kuru gājām toreiz abi mēs
Man ilgi paliks atmiņā vēl acis mirdzošās
Tavs roku siltums plaukstās manējās
Piedz.
Divas
sniega pārslas traucas tieši sejā
Divas zvaigznes spilgtas debesīs vel mirdz
Divas rokas klusi savijušās dejā
Vārdi lieki ir ,bet jūtu pilna sirds
Tikai sniega pārslas krīt
Viegli pāri tās slīd
Tavās acīs es redzu mīla zied
Neļauj projām tai iet | Klaidonis | Tikai sniegpārslas krīt |
Pāvilostā dejo kadriļ’, Pāvilostā kadriļo,
Pāvilostā lecam kadriļ’, Pāvilostā lecam to !
Piedziedājums - 2x.
Svilpo vēji, plīvo mati, ka tik neapgāžas rati,
Svilpo vēji, plīvo mati, ka tik neapgāžas tie !
Pāvilostā dejo skuķes, Pāvilostā dejo tās,
Pāvilostā smaržo puķes, Pāvilostā plūcam tās !
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā dejo čaļi, Pāvilostā dejo tie,
Pāvilostā neķer vaļus, Pāvilostā sargā tos !
Piedziedājums - 2x.
Pāvilostā svinam kāzas, Pāvilostā dejojam,
Pāvilostā vēji brāžas, Pāvilostā līksmojam !
Piedziedājums -2x.
Pāvilostā piedzimst bērni, Pāvilostā neraud tie,
Pāvilostā sirmi paliek, Pāvilostā nesēro !
Piedziedājums -2x.
Pāvilostā runā klusi, Pāvilostā sačukstas,
Pāvilostā mīļi vārdi, Pāvilostā nemelo !
Piedziedājums -2x.
Pāvilostā uzvar karu, Pāvilostā nenoskauž,
Pāvilostā smilgas skaru, Pāvilostā - nenolauž !
Piedziedājums -2x. | Aivars Kažis | Pāvilostas kadriļa |
Dzīves rati rit.
Man rāmi dzīves rati rit
Ar maigām mīlas smērēm
Kaut netieku nekādi prom
No svešu ļaužu mēlēm
Un neskriešu no tevis prom
Pie citām baltām ķēvēm
Jo esmu cieši tevim siets
Ar stiprām mīlas ķēdēm
Grauž mani domas sparīgi
Vai dzīvoju es prātīgi
Uzradās draugi jocīgi
Un padomi tik mīlīgi
Nu klausos viņos aušīgi
Un pārvēršos es garīgi
Bij' vai nebij' derīgi
Jūtos varen' jancīgi
Bij' vai nebij' derīgi
Nu vairs nav tik svarīgi
Man runā draugi sulīgi
Kas noder dzīvē spēcīgi
Lai baudu visu sātīgi
Ne kautrīgi ne kaunīgi
Es rauju šņabi dūšīgi
Un smaidu visiem indīgi
Jā teikšu Jums es godīgi
Ka uzvedos es muļķīgi
Jā teikšu Jums es godīgi
Dvēselē man čābīgi | Uldis Kazinovskis | Dzīves rati rit |
Es pamostos no rīta, un kā jau pieņemts tas.
Pie gultiņas uz grīdas, stāv melnas čībiņas
Es kāpju čībās iekšā, bet nesanāk nekas.
Jo čībām kāds jau priekšā, un aizgulējies tas.
Ki-kī, kas tur tā krāc,
Ki-kī, ei laukā nāc,
Kī-kī kas rūķis mazs,
Ki-kī no pasakas.
Kad sēžos es pie glada, un taisos tēju dzert,
Lai tēja butu salda, tai cukurs jāpieber.
Bet rūķis cukurtraukā, smej tā kā kutināts,
Tam bārda slejas laukā, kā tējkarotes kāts.
Ki-kī, gan te gan tur,
Ki-kī it visur kur,
Kī-kī, tāds rūķis mazs,
Ki-kī mums rūķojas.
Kad tevi nomāc bēdas, tad dziesmu rūķis nāks,
Aiz prieka kutēs pēdas, kad rūķis dziedāt sāks.
Un, ja Tev kādreiz liekas, ka esi gluži viens.
Par draugu Tev par prieku, kļūs rūķītis ikviens.
Ki-kī vai zini Tu,
Ki-kī šo dziesmiņu?
Kī-kī kas mani sauks,
Ki-kī tam būšu draugs.
Zem lielā rūķa mices ir visu rūķu nams,
Un, ja tu rūķiem tici, tad tas Tev atrodams.
Ar bārdu un bez bārdas tur rūķu ir kā biezs.
Un, ja tiem zini vārdus, tad viņi atsauksies.
Ki-kī kur esi Tu?
Ki-kī ej meklē nu.
Kī-kī Tev esmu es,
Ki-kī zem cepures. | Bērnu vokālais ansamblis Saulessvece | Ki – Kī |
Kā rudenīgs lietus acīs lāses tev mirdz
Es vaicāju kāpēc tev tik ļoti sāp sirds
Bet es zinu, tas tāpēc ka es nebiju klāt
Tai brīdī, kad grūti un tevi mierināt
Piedz.
Varbūt paies laiks un tev savādāk
Liksies viss, kas šodien liek tev raudāt sākt
Bet tu zini viss mainās un sirds gavilēt liek
H
Man atliek tik vēlēt lai prieks laukā tiek
H
Piedz.
Kā rudenīgs lietus
Acīs lāses tev mirdz
Es vaicāju kāpēc
Tev tik ļoti sāp sirds
Bet es zinu, tas tāpēc,
Jo es nebiju klāt
Tai brīdī, kad grūti
Un tevi mierināt
Piedz.
Vaigā rasotā
Tu man kļaujies klāt
Tava bērna sirds
Satraukumā trīc
Mierinu līdz smaidi
Tā kā senāk mums
Drūmās domas prom raidi
Tālu tuksnešos | Klaidonis | Kā rudenīgs lietus |
Redzu tikai košas krāsas
It kā mana dzīve būtu rožu dārzs
Es daru visu, lai tā būtu
Nav man bailes ziedus plūkt, nē
Man nav ko lūgt, nav nevienam man ko lūgt
Brīnums neglābs, vairs nē
Vari pat nefantazēt
Nāks mana iespēja, to ņemšu
Nav man barjeru, nav bremžu
Nav man barjeru, nav bremžu
Būsi sirms kad es šo beigšu
Kā lai hendlo šito meiču
Redzi mani domā geiša
Redzi mani domā geiša
Tu kā gleznu uztver mani
Bet par mazu tavi rāmji
Nav man barjeru nav bremžu
Nav man barjeru nav bremžu | HAIJIMA (Alise Haijima) | Krāsas |
Skūpsti mani vēja dvaša
Nu es varu elpot brīvs
Lai kur es eju,uz kalnu vai leju
Kabatā man kortelīts
Meitenes, kur jūsu acis
Mēs tie īstie esam, lūk
Skūpstu dot un mīlēt pratīs
Tavu roku tūlīt lūgt
Tādu nav bieži, bet pasaulē esot
Kam maigums un iekāre svešs
Bet ko nu par tiem, kas jau glāzīti ceļot
Trīskāršas nopūtas dveš
Bet ir vēl citi, kas trako ik dienas
Slikti tiem būs pie bikts
Neesmu dakteris, bet droši zinu
Atteiksies motors kā likts
Tievi, resni ģīmi baigi
Izvēlies kāds tīk
Ja tev patīk jauni vaigi
Mūc prom meitenīt | Klaidonis | Labie veči |
Kaut kur visumā noklīdis,
Mans mazais laimes satelīts,
Un līdz ar viņu viss, kas īsts.
Tas nenāks atpakaļ tik drīz,
Tas bija tikai mirklis īss,
Līdz uzausa rīts...
Kaut kur visumā noklīdis,
Ar satelītu itin viss,
Pazudis.
Tas nenāks atpakaļ tik drīz,
Tas bija tikai mirklis īss,
Kas palicis dzīvs...
Tas nenāks atpakaļ tik drīz,
Tas bija tikai mirklis īss,
Līdz uzausa rīts. | Kintija Alpe | Satelīts |
Ir viegli pamosties,
Un svešos vārdos klausīties.
Jau rīt tu celsies viens,
Apjēdzot, ka esi lieks.
Tādēļ tevi lūdzu, dod man savu roku.
Es tev parādīšu, kā es dzīvot protu.
Skriesim, dejosim vējā,
Lietus lāses mums kritīs sejā.
Ir viegli padoties,
Uz citu kļūdām skatoties.
Jau rīt jauna diena ies,
Un laiks vairs atpakaļ neaties.
Tādēļ
tevi lūdzu, dod man savu roku.
Es tev parādīšu, kā es dzīvot protu.
Skriesim, dejosim vējā,
Lietus lāses mums kritīs sejā.
Tādēļ tevi lūdzu, dod man savu roku.
Es tev parādīšu, kā es dzīvot protu.
Skriesim, dejosim vējā,
Lietus lāses mums kritīs sejā.
Tādēļ tevi lūdzu, dod man savu roku.
Es tev parādīšu, kā es dzīvot protu.
Tādēļ tevi lūdzu, nāc,
Tver manu roku un jaunu dzīvi sāc. | Miks Galvanovskis | Pamosties vienam |
Mēs vienā mirklī varam uziet gaisā nemanot,
Tu mani uzvelc kā nelabo.
Mēs vienā mirklī varam uziet gaisā nemanot,
Nepakam es savu taisnību Tev neatdotu.
Tava stūrgalvība iedzen stūrī Tavu ego,
Un cik stulbs ir šis attiecību remonts.
Pa ceļiem vienādiem liktens saveda mūs kopā,
Es mācos piekāpties, viena dzīve četrās rokās.
Tik līdzīgi mēs, bet te pēkšņi sveši.
Klusuma tuksnesis, te vārdu mežs,
Niknums ir posts, tas mūsu spārnus plēš,
Vēl mirkli šķiet un Tevi pazaudēšu.
Mana sirds ir tava sirds
Vienā ritmā tām pukstēt ir domāts
Tava sirds ir mana sirds,
Nevar būt, ka tās nesitās kopā.
Kā mūsu vecvecāki kopā ir uz mūžu,
Jo tie lietas neizmet, bet salabot ir paraduši.
Kas ir grūtāk - piedot vai atvainoties,
Lai būtu kopā vakar, rīt un šodien.
Vai esam gatavi sākt visu no jauna,
Jaunos ūdeņos kāpt un izmainīt straumi
Esam gatavi sākt visu no jauna
Visu atrisināt un izmainīt straumi
Mēs aizmirstam viens par otra rūpēm
Pie pirmās vētras tējas krūzē
Katrs strīds sākas ar divām taisnībām
Katrs strīds beidzas tā kā kāds top vainīgāks
Un tāpat, zinot to, ka būšot
Mums uz diviem tikai viena gulta.
Katram strīdam attiecību cena,
Risks ir daudz lielāks nekā viena nakts bez segas.
Tāpēc lai melns top balts, balts top melns.
Es aizskaitu līdz trīs ar aizturētu telpu,
Un uzņemos uz sevi visu skādi,
Piekāpjoties un pārkāpjot savam pašlepnumam pāri.
Mana sirds ir Tava sirds,
Vienā ritmā tām pukstēt ir domāts.
Tava sirds ir mana sirds,
Nevar būt, ka tās nesitās kopā.
Vai esam gatavi sākt visu no jauna,
Jaunos ūdeņos kāpt un izmainīt straumi?
Esam gatavi sākt visu no jauna,
Visu atrisināt un izmainīt straumi. | MESA | Visu no jauna |
Tu, Tu noklusēsi par to, ko jūti (ko jūti), -
Es, es sajutīšu, ko noklusēji.
Kūst, kūst lielie ledāji starp pasaulēm abām, ātrāk.
Kluss, un mūsu klusums paliek aizvien skaļāks.
Kā gan lai es neticu brīnumiem,
Ja Tu esi daļa no tiem.
Nekas jau nenotiek tāpat vien (tāpat vien).
Piedz.
Mēs krītam divatā,
Mēs krītam klusumā,
Mēs ceļa sākumā,
Ka tik tuvumā.
Mēs krītam divatā,
Mēs ceļa sākumā.
Mēs krītam divatā.
Pa vienai lapai es Tevi lasu,
Taku pa takai es minu šo stāstu,
Ielieku seifā, uzlieku lāstu,
Tā, lai šo brīnumu mēs nepakāstu.
Vairāk kā cerēts, vairāk kā sapņu,
Tālumā meklēts, lai tuvumā rastu.
Klusuma starpā noslēdzam paktu, -
Ja mums ir jākrīt, tad krītam mēs blakus.
Biļete tikai uz priekšu,
Atpakaļ ne, atpakaļ ne.
Rādi tik ceļu, pa pēdām es iešu,
Atpakaļ ne, atpakaļ ne.
Kā gan lai es neticu brīnumiem,
Ja Tu esi daļa no tiem.
Nekas jau nenotiek tāpat vien (tāpat vien).
Piedz.
Mēs krītam divatā,
Mēs krītam klusumā,
Mēs ceļa sākumā,
Ka tik tuvumā.
Mēs krītam divatā,
Mēs ceļa sākumā.
Mēs krītam divatā.
Biļete tikai uz priekšu,
Atpakaļ ne.
Rādi tik ceļu, pa pēdām es iešu,
Atpakaļ ne.
Biļete tikai uz priekšu (biļete tikai uz priekšu),
Atpakaļ ne.
Rādi tik ceļu, pa pēdām es iešu (pa pēdām es iešu).
Piedz.
Mēs krītam divatā,
Mēs ceļa sākumā.
Mēs krītam divatā. | Musiqq | Biļete Tikai Uz Priekšu |
Ne bieži tas gadās ,bet reizēm tā ir
Es kārtoju žurnālos vecos
Lai izmestu tos kam sen vērtība bij
Un atstātu senos un retos
Tā kārtodams atrodu burtnīcu šo
Kur bija daudz man tik personīga
Ko rakstīju sen un arī par to
Kā pirmās pūkas uz zoda man dīga
Piedz;
Bet vai tu atsauksies uz zvaniem maniem
Kad sirds būs pilna un atmiņas māks
Jo atkal satikties pēc tik daudz gadiem
Būs atkal jauki gan tev , gan arī man
Nekas jau nav mainījies ūdens tas pats
Un zāle un saule tā pati
Bet paskaties spogulī ,ak dieviņ kas tāds
Stāv vecis ,kam sirmi jau mati | Klaidonis | Dienasgrāmata |
Pants:
Pa laikam dzīvi jālaiž klajā
Un jāizklāsta itin viss
Cik baltu dienu saulē šajā,
Cik melnu sienu atlicis
Cik melno sienu jānoskalo,
Lai gaiši pelēkas tās lās,
Lai diena sidraboti balo
Un solās, ka mūs neatstās
Piedz:
Vieglviegli
viegls rokenrols pa radio
Vieglviegli vieglas baltas pūkas gaisā
Vieglviegla saulīte pār zemi šo
Un drūmums viss neko vairs neiztaisa
Pants:
Pa laikam arī nāve jādaudzina
Jo diktāk sauksi, jo tā vēlāk sāks
Var laimes liet no alvas, var no svina,
Ja nebūs, tad tik patās neatnāks,
Jo uguns vien pat dziesmu sadedzina,
Jo uguns vien pat dziesmu sadedzina
Piedz:
Vieglviegli
viegls rokenrols pa radio
Vieglviegli vieglas baltas pūkas gaisā
Vieglviegla saulīte pār zemi šo
Un drūmums viss neko vairs neiztaisa
Ko dūdo divi meža balodīši – mums nezināt ne netieši ne
tīši,
Ko dūdo divi meža balodīši – mums nezināt ne netieši ne
tīši
Piedz:
Vieglviegli
viegls rokenrols pa radio
Vieglviegli vieglas baltas pūkas gaisā
Vieglviegla saulīte pār zemi šo
Un drūmums viss neko vairs neiztaisa | Jāņa Lūsēna Grupa | Viegls Rokenrols Pa Radio |
Sastdiņ guoju cīmeņā,
Svātdiņ labi cīmuotīs.
Pyrmūdiņ sylta saule,
Es izguoju rudzu pļaut.
Ūtardiņ leita dīna,
Es driebīšu veliejeņ’.
Trešdiņ bruoļi olu dora,
Es iudiņa nesiejeņ’.
Catūrtdiņ es vysu dīnu
Ar tauteiti runovūs.
Pīktdiņ agri nūtecieju
Zeiļu pierkti vaiņukam.
Sastdiņ muote pyuru lyka,
Es stuovieju rauduodam’.
Svātdiņ agri reiteņā
Aiz gaļdeņa atsasād’. | Tautumeitas | Sastdīne |
Caur ābeļdārzu divatā mēs gājām
Un runājām par to, kā ziedi plaukst;
Par to, kā rītos strazdi bērzā svilpo,
Par to, kā salnas skartā zāle čaukst.
Es citus vārdus vēlējos Tev čukstēt
Un ilgojos, lai mani cieši skauj,
Bet tomēr jautāju vai lakstīgala
Naktīs, pogodama, Tevīm miegu ļauj.
Nespēj lūpas teikt, ko sirds grib sacīt,
Tomēr jānotver man mirklis šis;
Ieskaties man dziļi, dziļi acīs,
Zini, tajās izsacīts būs viss....
Vārdi reizēm līdzi atnes viltu,
Glaimoti, bet nepatiesi skan;
Acis nemelo- tās atklāj visu,
Acīs, tikai acīs skaties man. | Klaidonis | Ieskaties acīs |
Nedošu es irbītēmi
Tēvu zemi purināt,
Jūgšu sirmus, jūgšu bērus,
Purināšu tēvu zem'.
Sirmi, bēri kumeliņi
Aizved mani smiltiņās;
Sirmi, bēri attecēja,
Es paliku smiltiņās.
Es pazinu bārainīti
Lielā ļaužu pulciņāi.
Sarkans rožu vainadziņis,
Pilnas aces asariņu.
Šī bārite, tā bārite,
Es patiesi bārainīte.
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaja bāleliņa. | Tautumeitas | Bārainīte |
Es ceļu līmeni un savas rokas augstu
Dzenu mākoņus projām
Un tad no horizonta parādīsies saule
Nakts aiziet bojā X2
Berzē acis mana tauta
Jauna diena, kur nu kurais tagad skries
Kāds jau pie kafijas trauka
Bet cits smērēs rupju maizīti ar sviestu
Plāns gatavs, mēs "džo" viņu saucam
Enerģijas pilni pavadam šo dienu
Un saki- kas var būt jaukāks, par rīta rosmi kuru
padartīt ar sievu
Aiziet, tur būs tur būs tiltiņš, tur būs svecīte
Dziesma, fonā skanēs ļoti seksīga
Liels, brīnums- ievas acu priekšā
Un mans vīra pienākums ir to tūlīt likt lietā
Mīļie, miers ir piecos no rīta
Celies un pakaļ skrien, visam kas vajadzīgs
(Aiziet, aiziet, aiziet, aiziet)
Es ceļu līmeni un savas rokas augstu
Dzenu mākoņus projām
Un tad no horizonta parādīsies saule
Nakts aiziet bojā X2
Es ceļu līmeni un savas rokas augstu...
Un tad no horizonta parādīsies saule... X2
Es ceļu līmeni un savas rokas augstu
Dzenu mākoņus projām
Un tad no horizonta parādīsies saule
Nakts aiziet bojā X2? | Sudrabu Sirds | Rokas Augstu |
Ik rītu, kad pamostos, es tavās acīs ieskatos.
Tu smaidi kā saule pretī man.
Ik dienas, kad pamostos, es tevi vienmēr mīlēšu.
Paldies, ka esi man!
Ik dienas esi līdzās man,
Un atgādini-visu var!
Kad esam kopā tikai tad,
Tikai tad šie vārdi patiesi skan.
Tu esi mans enģelis, ko Dievs man dāvājis.
Un mīlestību saprast man mācījis.
Tu esi dzīvē man visdārgākā-
Mana māmiņa man vislabākā.
Es tevi mīlu kā nevienu.
Es tevi sapprotu un cienu.
Vēlu tev laimi neizmērojam.
Mīlu tevi, cik stirpi vien mīlēt var.
Tu esi mans enģelis, ko Dievs man dāvājis.
Un mīlestību saprast man mācījis.
Tu esi dzīvē man visdārgākā-
Mana māmiņa man vislabākā.
Tu esi mans enģelis, ko Dievs man dāvājis.
Un mīlestību saprast man mācījis.
Tu esi dzīvē man visdārgākā-
Mana māmiņa man vislabākā. | Miks Galvanovskis | Māmiņai |
Vien klusē zvans , pie durvīm stāvi ,
Bet varbūt Tevi negaidīt
Raud loga rūts , par dienu sēro
Kas lēni tumsā gaist
Piedz;
Un vai tas rīts ,vai krēsla biezē
Vai laimē vīlies prāts
Ko nesīs rīts ,kad saule celsies
Bet mēs to nezinām
Jau klusē nakts ,bet Tu vēl stāvi
Kaut zini to, ka neatnāks
Ne tas ,ko Tu tik ļoti gaidi
Ko vēlas Tava sirds | Klaidonis | Un klusē zvans |
Iedod savu mīlestību, iedod man to, un mēs būsim kviti.
Aija, Tavi “jā” un “nē” ir dvīņi Siāmas vai burvju
triki.
Aija, Tavas manieres un katrs pārgalvīgais iemesls
liek man turēties pa gabalu no Tevis, un tas mani
pievelk.
Tas, kas notiek mūsos, deg kā džointa oglīte vai bākas
gaisma.
Pārmaiņas briest un ir mīkla. Stāsts ir nezināms, bet
sākas skaisti.
Pilna istaba. Bet cilvēks cilvēkam ir antivientulības
rīks.
Tad, kad divi klusē, trešais ne un flangi vienotībai
krīt, jā.
Sajūta ir īsta, esmu drošs par to, bet, vai ir īstais
cilvēks, –
nezinu. Es šajā Titānikā Kemerons. Man vairs nav
izvēles –
gribu Tevi sarīmēt ar mums, un “kaut kad” ir “nekad”,
bet, Aija,
satikt Tevi, nesatiekot mūs, man vairs nav pieņemami.
Baidos,
nu jau par vēlu
iziet no telpas.
Viss, ko es vēlos, –
pabeigt šo melnrakstu.
Teikums aprauts bez beigām.
Un man vairs nav ko zaudēt.
Es nāku
gaismā.
Man tik ļoti vajadzēja,
lai Tu paskaties uz mani
un ieraugi, bet es
nu laikam nokavēju –
Tavā gaismā esmu atnācis neredzams.
Manas
tumsas pietiktu mums abiem; sarunas caur viskiju.
Kuru zilbi vārdā “nē” Tu nesaproti? Vai man kas ar
dikciju?
Domā, es te pārdzīvoju kā vilks, par kuru dziedāja
Gobziņš?
Tu uz mani skaties kā uz nekrologu. Kāpēc Tevi uzturu?
Neprotu šīs spēles; ko Tu gribi pateikt man ar savu
klusumu?
Taisni nenoietu tagad, bet, nu, ceļš pie Tevis nava
taisns.
Un, ja padomā, tad Tevī man visvairāk patika mans
daikts.
Pišgets dejo savu deju, Tu man paliki par sausu.
Gribi padzerties no manis, bet nu pati sasiti šo kausu.
Huļiš Fjodors zina Tavu numuru? Kas tās par bildēm
Čierī?
Gribi, lai es satraucos? Sasodīts, es to varu darīt
mierīgi.
Es nožņaugšu Tevi,
kamēr Tu guli,
lai nu Tu zini,
kā tas ir – mīlēt:
sapnis aprauts bez elpas.
Un man vairs nav ko zaudēt.
Es esmu
tumsā.
Man tik ļoti vajadzēja,
lai Tu paskaties uz mani
un
ieraugi,
bet
es
nu laikam nokavēju –
Tavā gaismā esmu atnācis
neredzams. | Arturs Skutelis | Jā varbūt bet protams nē paldies |
Kad Pāvilostas valsis skan,
Par krizdolēm tas san -
Par krizdoļballi, krizdoļšalli,
Par ... krizdoļzafti ar’ !
Aug Pāvilostā krizdoles,
Un kur tad tās tā aug ?
Gan laukos aug, gan pilsētā,
Gan ceļa malā aug !
Zied Pāvilostā krizdoles,
Un kur tad tās tā zied ?
Tās mājās zied, tās dārzā zied,
Tās ceļa malā zied !
Zin Pāvilostā krizdoles
Un kur tad tās tā zin ?
Gan zēni zin, gan vīri zin,
Gan skolotāji zin !
Ved Pāvilostā krizdoles,
Un kur tad tās tā ved ?
Uz bāru ved, uz danci ved,
Uz veikalu tās ved !
Birst Pāvilostā krizdoles,
No kurienes tās birst ?
No ballēm birst, no tusiņiem,
Neviens vairs - nenomirst !
Dzied Pāvilostā ... krizdoles,
Par ko tad tās tā dzied ?
Par laiku dzied, par - apstākļiem,
Laiks bērniem ... gulēt iet ! | Aivars Kažis | Pāvilostas valsis (Krizdoļvalsis) |
Kamēr vēl nav sācis vakars
Pāri jumtiem krēslu klāt
Jāsapērkas vīniņš pakās
Jo nav naudu jēgas krāt
Bet kad tumsa spārnus pletīs
Lūrēs mēness bāls kā krīts
Jāiet tur kur lampas dzisīs
Tikai tad kad pienāk rīts
Piedz. Stāv muzikants un rausta stīgas
Pie galdiem daudzi dzer un smej
Skan vecas dziesmas nemirstīgas
Un deju placī jaunie dej
Bet kaut kur tālu prom no Rīgas
Tāpat kā šeit kāds dzer un smej
Sēž stūrī meičas bezgaumīgas
Un litriem lēta vīna dzer
Gana dzerts un ēsts pār mēru
Gana dejots daudz ir smiets
Drīz būs rīts un būs par vēlu
Savas darba kurpes siet | Klaidonis | Muzikants |
Raudi, raudi, tu, tautieti,
Tu raudāji, es raudāju.
Tu raud’, manis gribēdams,
Es pie tevis neiedama.
Raudi, raudi, tu, tautieti,
Tu raudāji, es raudāju.
Tu raud’, manis gribēdams,
Es pie tevis neiedama.
Ai, Dieviņi, kad es kļūtu
Kalpa puiša līgaviņa!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
Ai, skaistaisi tēva dēls,
Tu par velti lūkojies.
Citam došu sav’ rociņu,
Savu zīļu vainadziņu. | Tautumeitas | Raudi, raudi |