lyrics
stringlengths 0
12.5k
| artist_title
stringlengths 2
39
| song_title
stringlengths 2
73
|
|---|---|---|
Man acis jāaizver lai tevi saskatītu
Kad acis atveru vairs tevis nav nekur
Ko sapnī redzu es dzīvē neatrodu
Ko mīlu atmiņās tas mūžam zudis jau
Pat zars vēl šūpojas kad notrūkst ruda lapa
Kad mīla projām iet vēl ilgi sāp man sirds
Bet kur lai raudu jau? Vēl nav neviena kapa
Vien sliede rasā vien sliede rasā mirdz.
Piedz.
Tev acīs virmo debess gaišais tālums
Tev maigos matos melna pusnakts līkst
Tev sejā staro rīta blāzmas bālums
Uz tavām lūpām rožu, rožu rasa tvīkst
Tu projām aizgāji vairs šurpu neatnāci
Šis posts vairs nava jauns tur daudzi mūži sāp
Tas viss man zudis jau es tukšā sapnī raugos
Man acis jāaizver lai tevi redzēt ļauts | Klaidonis | Man acis jāaizver |
Man ir vārds, un es to palaižu brīvībā.
Trīsdesmit trīs drīz, un runāju līdzībās.
It kā sirds trīc, līdz es gremdēju spītībā
bailes un nedrošību. Drosme dzimst rīcībā.
Vai dziesma radīt var ko vairāk par apbrīnu? –
prātoju es, vārdi plūst raitāk uz papīra.
Dzimst jauna pasaule, man skaidra ir darbība:
centrā būs jauneklis ar laiku un platību –
mūsdienu Rīgu –, un es zinu, ko es panākšu.
Biezāks romāns nekā Abramovičs sanāktu,
bet būs albums: mūzika un traks teksts.
Anglicismi ienāk valodā – fuck that!
Es vēlos parunāt par dzīvi un nāvi,
mīlu un sāpēm, skaudību, spītu un kāri,
par to, ka dvēsele ir līdzenums ugunī kā kara malā.
Vēsture vicina kulakus Gulaga karātavās;
laiks visu saliek pa plauktiņiem bez šiltītēm;
vārdi kļūst tukši, ļaudis sarunājas bildītēs; –
es redzu to pa logu, bet manī mīt milzīgs spēks,
kas liek man palikt pašam vienmēr, nevis projām bēgt.
Te PKI, un, jā, varbūt bez manis iztiks šeit,
bet es ar miķi bliežu kā ar giču Džimijs Peidžs.
Un zinu to, ka iešu tālu, priekšā mirgo steidžs.
Šī mūzika ir kaut kas vairāk, jo man ir ko teikt.
Miljons stāstu.
Šai pilsētai ir miljons stāstu.
Vienu no tiem es gribu paņemt sev līdzi,
jo viens no tiem ir mans un tāpēc ir īsts.
Mašīna kustās pa ielām un lēni slīd prom
no centra kņadas un burzmas. Veikalos spīd logi.
Kāds britu tūrists parkā pakritis aiz dzīvžoga,
kāds letiņš iziet no kazino jau bez dzīvokļa.
Tramvaju vagoni veic priekšpēdējos līkločus.
Kāds puisis meklē dozu, pie tirgus tam trīc rokas.
Jauniešu bariņš iet pār tiltu, dzied kā īsts koris.
– Pilsēta dzīvo dzīvi nezinot, kas rīt notiks.
Miljons stāstu.
Šai pilsētai ir miljons stāstu –
daudzus nesalasīt, it kā rakstītu ārsts,
bet es izceļu vienu no tiem un piešķiru vārsmas.
Mašīna piestāj ceļa malā, esam klāt, viss.
Es laižu kamolu vaļā, uz priekšu stāsts rit –
es tajā ieguldīju vairāk nekā “Parex” bankā.
Es esmu runājis un dodu vārdu Aleksandram.
Miljons stāstu.
Šai pilsētai ir miljons stāstu.
Vienu no tiem es gribu paņemt sev līdzi,
jo viens no tiem ir mans un tāpēc ir īsts.
“Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls
aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidn
īgi dzīvodams.” (Lūkas evaņģēlijs, 15:13) | Arturs Skutelis | 1 000 000. uvertīra |
Var jau būt , var jau būt ,ka ir par vēlu
Slaidam taisīties un muskuļainam būt
Var jau būt ,var jau būt,ka ir par vēlu
Tomēr kaut kas sirdī nedod mieru gūt
Piedz; vēl jau nav man jāskatās uz mūža mājām
Tur ,kur citām rokām topi lēni nests
Vēl jau manas acis krīt uz meiču kājām
Vecais ziemas kažoks tiek pār žogu mests
Var jau būt ,var jau būt ,ka ir par ātru
Līkam taisīties un nespēcīgam būt
Var jau būt, var jau būt,ka ir par ātru
Skaļi šķendēties un visu laiku rūkt | Klaidonis | Vēl jau nav |
Bērziņš auga uz akmiņa, uz akmiņa,
Sudrabiņa lapiņāmi, lapiņāmi;
Es gribēju vienu rauti, vienu raut',
Visas bira skanēdamas, skanēdam's.
Kas, bērziņi, tev apsedza, tev apsedza,
Tādu zaļu villainīti, villainīti?
Migla, migla, rīta rasa, rīta rasa,
Pavasara lietutiņis, lietutiņ's.
Bērziņ, tavu kuplumiņu, kuplumiņu
Līdz zemei žagariņi, žagariņ';
Māsiņ, tavu daiļu rotu, daiļu rotu,
Zemīt' slauka staigājoti, staigājot'.
Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu,
Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu,
Būt zariņu nolauzusi, tad staigātu sidrabota,
Būt zariņu nolauzusi, tad staigātu sidrabota. | Tautumeitas | Bērziņš |
Pādīte diža, pādīte maģa,
Lai diža, lai maģa, nemešu zemē.
Metati, metati, vajaga, vajag',
Vajaga pādei kumeļu pirkti.
Kūmās iedama pakupli ģērbos,
Lai mana pādīte pakupli auga.
Kur mana sudraba zvārdzeņu josta
Lai šķinda pādīti dancinājot'.
Nesēdi kūmās kā beka birzē,
Ņem savu pādīti ritini dietu.
Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu,
Diža rada pādīte, galviņa reiba.
Veries, skauģīti, caur žoga posmu,
Skauģim akmens, man pāde rokā. | Tautumeitas | Pāde |
No rīta vējš tās aizpūta , lai klusē
Bet nenotiek kā brīnumpasakās
Kaut Tavi soļi - citā pusē
Tās ir un būs, kā vasaras
Atmiņas, tās mūžam dzīvo,
Laika upe neaprij
Bet būtu labāk, ja kaut reiz
Tās dziļi aizmigt spētu
Bet bijušais kā asmens dvēs(e)li griež
Kā var to apturēt
No rīta vējš tās aizpūta , lai klusē
Bet nenotiek kā brīnumpasakās
Kaut Tavi soļi - citā pusē
Tās ir un būs, kā vasaras
Notici, nav šodien auksti
Spīd saule augstu debesīs
Lai šķīst un saplīst vecie trauki
Nu varam dienu sākt
Bet bijušais kā asmens dvēs(e)li griež
Kā var to apturēt | Klaidonis | Pārdomu laiks |
Kāpēc esmu es optimists
Labāk neprasi man
Bet manā sirdī
Vienmēr dziesmiņa skan
Dienās tumšās man saule spīd
Glāze pilna šķiet man
Ar baltu pienu
Kāpēc nezinu gan
Dzīve skrien,Jā nudien,bet aizvien
Es esmu optimists
Es esmu optimists, man šķiet
Kaut dažreiz dzīvē
Pārāk raibi man iet
Es esmu optimists
Es esmu optimists, man šķiet
Kaut dažreiz dzīvē
Pārāk raibi man iet
Neuztraucies par sīkumiem
Dzīvē visādi iet
Kad nesaproti labāk raudāt vai smiet
Bet ja tev sirdī mīt optimists
Kāpēc asaras liet?
Ja sirdī saule, pat zāle zaļāka šķiet
Jā nudien,dzīve skrien,bet aizvien...
Es esmu optimists
Es esmu optimists, man šķiet
Kaut dažreiz dzīvē
Pārāk raibi man iet
Es esmu optimists
Es esmu optimists, man šķiet
Kaut dažreiz dzīvē
Pārāk raibi man iet
Pasaule kā traka atkal kaut kur skrien
Pasauli šo izglābs mīlestība vien
Un nelabojams, mūžīgs optimists...
Na, Na, Na...
Jā nudien, dzīve skrien, bet aizvien
Bet aizvien.
Es esmu optimists
Es esmu optimists, man šķiet
Kaut dažreiz dzīvē
Pārāk raibi man iet
Es esmu optimists
Es esmu optimists, man šķiet
Kaut dažreiz dzīvē
Pārāk raibi man iet
Jā nudien, vēl aizvien, esmu es nelabojams optimists !! | Jānis Stībelis (Jay Stever) | Optimists |
Es esmu mājās.
Manas sirds saknes barojas no atmiņām.
Es gāju savu ceļu, valoda ir kapitāls.
Stiprināju garu, miesu darot vāju.
Mana dvēsele pārved mājās karotāju.
Kas vienu iedvesmo, otru nogalina.
Visu, ko pasaki, pēc būtības tu nodari man.
Es biju vietā, kur pārdoties nav grēks;
vietā, kur liekulība mīda to, kas sēts;
vietā, kur nepiedod brālim un kur aizmirst saknes;
vietā, kur pasūti nāvi un tev to atnes;
vietā, kur biju ar cilvēkiem un vienlaikus viens;
vietā, kur cilvēki nemīl un kuru aizmirsis Dievs, –
Nekad nekur.
Ja Viņš ir debesīs, tad debesis ir manī,
zemes dzīve samīs ķermeni, bet tas, ko radu, – paliks.
Tas, ko daru, – paliks. Darbs ir gara radīts un tagad
ir dvesma.
Mammu, te nu es esmu.
No nama uz namu,
no ceļa uz ceļu –
es tikai bēgu tur, es tikai bēgu tur,
es tikai bēgu tur, kur es vēl nebiju bijis.
No mājām uz mājām,
no kalniem uz lejām –
es tikai bēgu tur, es tikai bēgu tur,
es tikai bēgu tur, kur es vēl nebiju bijis.
Mātes acīm būtu jāsvilina, vārdiem būtu jāsit krustā.
Bet tajās saule spīd, un tikai brālis vēro dusmās.
Un mātes vārdi skan ar pašcieņu.
Un viņa apskauj mani, noglāsta kā kaķēnu.
Es nožēloju savu lepnumu un iedomību.
Tēvs ir ar mani, jo es jūtu mūsu vienotību;
es neticu, bet zinu, ka Tu mani labi dzirdi;
es krītu ceļos, bet šie ceļi vairs nav labirinti.
Man bija bail, ka es kļūšu kā brālis;
ka pirmā neveiksme un kļūda būs grāvis;
ka iekļauties ir sevi sūtīt uz nāvi;
un ka maldīšos starp savām jūtām un prātu.
Man bija bail, ka es radīšu, lai izpatiktu;
ka mani sapņi taps par murgiem, jo ir par sliktu;
ka esmu iestrēdzis komēdijfilmā;
ka Aija mani pametīs pirmā.
Mans stāsts ir viens no miljona.
Kad tev ir septiņpadsmit, grūti nebūt idiotam.
Es esmu mājās, bet, ja man lemts būs krist,
to izstāstīs vien Skutelis un neviens cits.
Un nemet akmeni, man nav ko pārmest.
Kas vienai dvēselei ir bedre, man bija krāters.
Cilvēks ir samaitāts zīdītājs.
Bet man ir vārds, un es to palaižu brīvībā.
No ceļa uz ceļu –
es tikai bēgu tur, es tikai bēgu tur,
es tikai bēgu tur, kur es vēl nebiju bijis.
No kalniem uz lejām –
es tikai bēgu tur, es tikai bēgu tur,
es tikai bēgu tur, kur es vēl nebiju bijis. | Arturs Skutelis | Pārnākšana |
Viens divi trīs
Un Tu esi brīvs
Elpa lēciens
Tu esi nemirstīgs
Saule vai Jupiters
Jūra vai okeāns
Lidot kā aeroplāns
Rembrants uz skatuves
Izpilda korāļus
Jau desmito gadsimtu
Gaidām mēs pasaules galu
Vai nav neprāts ar saprātu
Sātans ar eņģeļiem tur
Ubags vai karalis
Elle vai paradīze
Degošās debesīs
Metos ar galvu iekšā
Nevaru apstāties
Neprāts ir manī iekšā
Es tev saku
Tu esi elegants
Tu man saki
Es esmu surogāts
Puskailas meitenes
Dzeltenās zeķubiksēs
Ārdās kā negudrās
Piecdesmit mūki
Ar divdesmit mūķenēm
Sadala ietekmes sfēras
Pie vārtiem kas aizved uz elli
Vai nav neprāts ar saprātu
Sātans ar eņģeļiem tur
Ubags vai karalis
Elle vai paradīze
Degošās debesīs
Metos ar galvu iekšā
Nevaru apstāties
Neprāts ir manī iekšā
Vai nav neprāts ar saprātu
Sātans ar eņģeļiem tur
Ubags vai karalis
Elle vai paradīze
Degošās debesīs
Metos ar galvu iekšā
Nevaru apstāties
Neprāts ir manī iekšā.... | Līvi | Neprāts |
Dus sīknauda uz pastkastītes mēles,
Un vīnstīgas tai pāri sevi klāj,
Aiz ķēdes vazāts suns man prieku šķēlē
Un savā būdā lielā kaudzē krāj.
Es laimi pieturu pie labā pleca,
Ja kādudien tā izlems projām bēgt,
Jo visu to, ko tavas acis dedza, neizslēgt.
Viss pāriet pats kā sniegs, kā lapas kokos,
Un skaudrākais par trauslu vēsmu kļūst,
Man tavas lakstīgalas krūtīs pogo,
Un sāpju būdām grīdas pašas lūzt | Klaidonis | Viss pāriet |
Es vēlos iemīlēties
un skaties punktu izvelēties.
Aizceļot un jūras šalkos,
dziedat saulei, vējos dancot, iemīlēties!
Uzvilkšu sarkanu kleitu, matos iešu puķu rotu.
Apsēdīšos jūrās kapa, rakstīšu tev dzeju lapa,
paliksi uz mūzu sirdi mana!
Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim!
Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm!
Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un
man galva reibs no mūsu mīlestības.
Neklausa tavu un manu sirdi
un tikai viens vienīgs puksts!
Es vēlos iemīlējos, acu mirkli iemirdzējos.
Blakus tev aug zālē zaļāk,
saule vaigus silda vairāk,
putni kokos čivina daudz skaļāk!
Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim!
Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm!
Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un
man galva reibs no mūsu mīlestības.
Neklausa tavu un manu sirdi
un tikai viens vienīgs puksts!
Es vēlos iemīlēties līdz pašam ausim!
Es vēlos iemīlēties un spārnus atvērt Debesīm!
Es tevi iemīlējos līdz pašam ausim un
man galva reibs no mūsu mīlestības.
Neklausa tavu un manu sirdi
un tikai viens vienīgs puksts! | Pumpuriņi | Es vēlos iemīlēties |
Visu šo gabalu var nobraukt ar tramvaju
Var nobraukt ar tramvaju
Bet tava māja ir vēl tālāk
Ir vēl tālāk
Visu šo gabalu var nobraukt ar tramvaju
Var nobraukt ar tramvaju
Bet tava māja ir vēl tālāk
Ir vēl tālāk
Tava māja
Tava māja
Tava māja
Tava māja
Visu šo gabalu var nobraukt ar tramvaju
Var nobraukt ar tramvaju
Bet tava māja ir vēl tālāk
Ir vēl tālāk
Tava māja
Tava māja
Tava māja
Tava māja
Ar tramvaju nobraukt var gabalu šo visu
Bet tālāk vēl ir māja tava
Ar tramvaju nobraukt var gabalu šo visu
Bet tālāk vēl ir māja tava
Tava māja (Tava!)
Tava māja (Māja!)
Tava māja (Tava!)
Tava māja (Māja!)
Tava māja (Tava!)
Tava māja (Māja!)
Tava māja (Tava!)
Tava māja (Māja!)
Tava māja | Oranžās brīvdienas | Tava Māja |
Baltais zieds,
teic man ? ziņu neliedz,
Vai tavās ziedlapās apslēpta laime un prieks?
Baltais zieds, teic jel ? ziņu neliedz,
Jo man nav miera, manas domas, mana sirds skaļi kliedz.
Mīl, nemīl, mīl, vai vēl nemīl…
Baltais zieds, baltāks kā pirmais sniegs,
Dāvā man cerību, tajā ir būtības spēks.
Baltais zieds, teic jel ? ziņu neliedz,
Jo man nav miera, manas domas, mana sirds skaļi kliedz.
Mīl, nemīl, mīl, vai vēl nemīl… | Liene Šomase | Mīl, nemīl |
Jau ledus aizgājis no upes zilās virsmas
Un pirmie saules stari zemi skāruši,
Šai rīta agrumā balts strazds ar spalgu balsi
Sēž zara galā viens un riesta dziesmu dzied
Lai kur es klejotu, būs vienmēr šeit man mājas,
Te, kur naktī ievās lakstīgalas dzied
Bet no rīta rasas pielijušā zālē
Saules apmirdzētais kristāl’ dzintars mirdz
Piedz.
Šeit ar paliek manas bērnu dienu teikas,
Pirmās satikšanās, skūpsts un atvadas
Nemanot pār vaigu sāļi sūras
Pārskrien divas, divas skumju asaras
Vēlreiz atskatos,lai vecā tēva sēta,
Ilgi manās atmiņās vēl kavējas
Sirmais ozols, šķūnis, kalna galā māja
Laika zoba sagrauzts vāgūzīša jumts
Lai kur es klejotu, būs vienmēr šeit man mājas,
Te, kur naktī ievās lakstīgalas dzied
Bet no rīta rasas pielijušā zālē
Saules apmirdzētais kristāl’ dzintars mirdz. | Klaidonis | Manas mājas |
Es saviju vainadziņu, līgo, Jānīti,
Trejdeviņiem ziediņiemi, līgo;
Kad uzliku galviņāi, līgo, Jānīti,
Atspīd visa pasaulīte.
Visa zāle noziedēja, līgo, Jānīti,
Jāņu dienas gaidīdama, līgo;
Papardīte tā ziedēja, līgo, Jānīti,
Pašā Jāņu vakarāi;
Pašā Jāņu vakarāi, līgo, Jānīti,
Sudrabiņa ziediņiemi.
Saule nesa zelta ziedu, līgo, Jānīti,
Meža galus veltīdama, līgo;
Eglei deva zelta cimdus, līgo, Jānīti,
Priedei zelta pirkstainīšus.
Noiet saule vakarāi, līgo, Jānīti,
Zelta starus starodama, līgo;
Dievs dod manam mūžiņami, līgo, Jānīti,
Zelta staros atstaroti. | Tautumeitas | Vainagu deja |
Tiesa, tiesa, ne meliņi, līgo, līgo
Vecu ļaužu valodiņa, līgo, līgo,
Vecu ļaužu valodiņa, līgo.
Jāņu nakti meitas gāja, līgo, līgo,
Raganāsi, vilkacēsi, līgo, līgo,
Raganāsi, vilkacēsi, līgo.
Jāņi, jāņi šovakari, līgo, līgo,
Kam tie Jāņi piederēja, līgo, līgo
Kam tie Jāņi piederēja, līgo.
Raganāmi, vilkacēmi, līgo, līgo,
Tām tie Jāņi piederēja, līgo, līgo,
Tām tie Jāņi piederēja, līgo.
Skrien, ragana, šķērsu gaisu, līgo, līgo,
Ne manāi sētiņāi, līgo, līgo,
Ne manāi sētiņāi, līgo.
Mana sēta dzelžiem kalta, līgo, līgo,
Adatāmi jumti jumti, līgo, līgo,
Adatāmi jumti jumti, līgo.
Adatāmi jumti jumti, līgo, līgo,
Izkaptēmi spāres celtas, līgo, līgo,
Izkaptēmi spāres celtas, līgo.
Adatāmi nosadurti, līgo, līgo,
Izkaptēmi nosagriezti, līgo, līgo,
Izkaptēmi nosagriezti, līgo.
Sviesta piena upe teka, līgo, līgo,
Manā govu laidarāi, līgo, līgo,
Manā govu laidarāi, līgo.
Tur nolauza skauģis kaklu, līgo, līgo,
Tur deviņas raganiņas, līgo, līgo,
Tur deviņas raganiņas, līgo.
Tur noslīka laumes meitas, līgo, līgo,
Bez saulītes vakarāji, līgo, līgo,
Bez saulītes vakarāji, līgo. | Tautumeitas | Raganu nakts |
Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi
Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man
Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis
Es neesmu es, ja neesam abi
Un tas ir grūti, es tagad apzinos to
Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas,
Bet tu man trūksti,
Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs
Un man nav kauns no tā tu zini,
Esmu savādāks kā citi,
Dzīvē svarīgāks kas cits, nevis meitenes un piķis
Man ir svarīgi lai tici,
Es to nedaru priekš sevis,
Laiks ir glābties un ja ļausi man,
Tad zini, ka es izglābšu tevi
Tu esi man prātā, bet ko lai es daru?
Tā mana problēma, ka nekad neatkāpjos no sava
Un tavas acis un smaids man saka pilnīgi ko citu,
Jūtos atkarīgs no tevis, tu esi narkotika
Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi
Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man
Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis
Es neesmu es, ja neesam abi
Un tas ir grūti, es tagad apzinos to
Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas,
Bet tu man trūksti,
Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs 2x
Tas nav noslēpums, ka man nav ko slēpt
Pārējo tu visu saproti pati
Bez tavas klātbūtnes man neizturēt,
Tāpēc es cīnos,lai tu esi man blakus
Mēs esam:
Uguns, ūdens, auksts, karsts
Jūlijs, rudens, diena, nakts
Tumsa, gaisma, neglīts, skaista,
Zeme, gaiss
Es atkal dedzinu to tiltus
Sirds līdz robežām ir pilna
Man vajag tevi, tevi vēroju kā instagramā bildes
Rokās palikušas smiltis
Es to nedaru priekš sevis
Laiks ir glābties un ja bēgsi,
Tad tu zini, ka es noķeršu tevi
Tu esi man prātā, tu esi man prātā
Šķiet tiešām esmu iemīlējies tavā aromātā,
Tāpēc es stāvu un gaidu, tu zini, es tevi gribu
Jūtos atkarīgs no tevis, tu esi narkotika
Ja vien tu zinātu, ko jūtu pret tevi
Nepieciešams tu kā gaiss uz zeme man
Un vairāk nezinu kā būtu bez tevis
Es neesmu es, ja neesam abi
Un tas ir grūti, es tagad apzinos to
Tu atkal mūc, es atkal nolaižu rokas,
Bet tu man trūksti,
Kā lai tev pasaka to, es gribu mūs 2x | Fakts | Gaiss un zeme |
Vēlies, vai nevēlies
Tam, kam lemts notikt, tam jānotiek.
Tici vai netici,
Brīnumi apkārt tev ir.
Un tas notiek ar mani
Šai baltajā pasakā,
Kad tu nāc, kad tu nāc, kad tu nāc, tuvāk man.
Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot,
Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām.
Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu,
Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc.
Tuvāk man nāc…
Tuvāk man nāc…
Tuvāk man nāc…
Vēlies vai nevēlies,
Viss jau ir sācies un nebeigsies.
Tici vai netici,
Mūsu sirdis to zin`.
Jo tas notiek ar mums
Šai baltajā pasaulē,
Kad tu nāc, kad tu nāc, kad tu nāc, tuvāk man.
Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot,
Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām.
Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu,
Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc.
Tuvāk man nāc…
Tuvāk man nāc…
Tuvāk man nāc…
Caur baltu puteņu virpuļiem neapstājot,
Pa baltām kupenām, viegli brienot vieglām kājām.
Caur baltām sniegpārslām, siltumu tavu jūtu,
Karstāk tad nevar būt, kad tu soli tuvāk man nāc.
Tuvāk man nāc…
Tuvāk man nāc…
Tuvāk man nāc… | 9am | Tuvāk man nāc |
Debesis vakara gaisu, gaisu rija
Debesīm piemetās histērija
Debess ar vati kā asfaltu svaidījās
Nolūza priedes, nolūza priedes, cilvēki baidījās
Debesis kliedza, līdz kļuva sausas
Galvas no smiltīm pacēla strausi
Es arī tur tiku, es arī tur biju
Un piedevu debesīm histēriju 2X
Debesis sarkanas bija galīgi bija
Debesīs valda bēdas, mākonis paliels uzsēdies saulei
Nav neviena kas dabūtu nost
Nolūza priedes, nolūza priedes, cilvēki baidījās
Debesis kliedza, līdz kļuva sausas
Galvas no smiltīm pacēla strausi
pedz. 2X
Zeme klusēja, zeme gaidīja, naktī klusu
Dabūja zibeni, dabūja pērkonu, sniegu un krusu 2X
piedz. 4X | Intars Busulis | Debesis |
Vēl vairāk svara būs jānotur
Zemē minot tos, kuri nestāv līdz
Tomēr akmens jāpaceļ
Ja gribas elpot
Vairāk nekā citiem gribas ēst
Ir par ko cīnīties un krist
Zemāk nolaidīsies stikla kalns
Būs vēl laiks par visu padomāt
Tas, pēc kā dzinos, vairāk nav -
Laiks ir iztērēts
Kam uzticēt izvērtēt sodu
Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā
Kā neapturams vilciens
Bērni uz sliedēm komandās dalās
Kam uzticēt izvērtēt
Sodīt vai apžēlot
Vīzijas vadīts gars dzen miesu kalnā
Cietušo masa velk atpakaļ zemē
Laiks atgriezties pelnos | OGHRE | nulle |
Kad daudz par daudz ikdienas steigas
No rīta celies, tūlīt vakars klāt
Tad ielu burzmai šai māj ardievas
Un dodies laukos pļavā galdu klāt
Piedz; Un tur būs saule, smiltis, zilā jūra
Un viļņu galos baltas putas zels
Tur debess gaišus mākonīšus vels
Būs citas domas ,citi sapņi
Tur kokos putni citu dziesmu dzied
Tur vari iekrist dziļā zālē
Un neko nedomādams smiet
Piedz:
Un daži odi maigi dupsī dzels | Klaidonis | Prom laukos |
Pāvilostā dejo to, Pāvilostā - uzdanco,
Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo !
Pāvilostā nešaubās, Pāvilostā uzbango -
Polonēzi, polonēzi, polonēzi brīnišķo !
Piedziedājums.
Pāvilostas polonēzi,
Dejo tad, kad līksmo prāts !
Cilvēk, nebūsi noskumis,
Tikai tā - uz mājām nāc !
Mantra.
Pāvilostas polonēze - mājās atgriešanās laiks !
Pāvilostas polonēze - pirtīs izpēršanās tvaiks !
Pāvilostas polonēze - sirdīs atgriešanās laiks !
Pāvilostas polonēze - prātā izpēršanās tvaiks !
Pāvilostas polonēze - mājup vien, uz māju ved !
Pāvilostas polonēze - tuneļgalā gaismu ver !
Piedziedājums.
Pāvilostas polonēzi,
Dejo tad, kad līksmo prāts !
Cilvēk, nebūsi noskumis,
Tikai tā - uz mājām nāc ! | Aivars Kažis | Pāvilostas polonēze |
Baltās karavelas slīd,
Pār debess jūru mirdzēdamas iet
Vai nakts, vai diena skanēdama mūžībā krīt,
Caur dzīvi sapņu karavelas iet.
Laiks būrās tām dzied
Zvaigznes kaut riet,
Tālāk karavelas iet
Laiks būrās tām dzied,
Saule kaut riet
Tālāk karavelas iet
Laiks būrās tām dzied
Dzīve kaut riet
Tālāk karavelas vēl iet un iet.
Baltās sapņu karavelas
Baltās sapņu karavelas
Iet tālāk, tālāk vēl iet. | Harijs Spanovskis | Baltās karavellas |
Reiz laimi iezīmēšu es atspulgā aiz zvaigznes,
Kur negaiss neliesmos un nesnigs sāpīgs sniegs,
Lai vienmēr satiktos tās sirdis, kurām kādreiz
Ir laika krustcelēs lemts vienām sildīties.
Vēl prieku ierakstīšu es liedagā pie jūras,
Kur naktis iesnaužas un nemiers smiltīs stieg,
Ar rokām sadotām kā vienmēr solot mīlēt
Ar smaidu saulrietā būs sirdīm jāiemieg.
Un uzplauks varavīksnes rīts kā iekrāsojies lietus,
Un sniegbalts mākonis pār sirdīm laimi lies,
Kāds maigi pieklauvēs pie nepateiktiem vārdiem,
Tiem gaismas smaidos lūdzot pamosties. | Klaidonis | Ar smaidu saulrietā |
Aleksandrs
Hrizantēmas novītušas,
lapas tā kā picas šķēles
mētājas, un
istabene saslauka tās.
Ir jau mēness
pagājis, kopš numuriņā ieslēdzos,
bet iet kā smērēts.
Gandža atnāca un aiztinās.
Sajukušas dienas man ir.
Izskats tā kā pazudušam.
Ciet ir logi,
saules gaismu neredzu.
Zem siltas dušas
palienu, tad tinu kāsi.
Vēroju, kā lido mušas.
Gandža atnāca un aiztinās.
Mostos ar peni čikas mutē –
ballīte bij’ super.
Turpināšu šodien šajā vietā tupēt,
nedomāt, kā uztvers
manu uzvedību.
Lumpen’s, jā,
un akmenī kā uzcelts.
Gandža atnāca un aiztinās.
Viesnīcas personāls ir dusmīgs –
atkal dauza durvis.
Pārāk skaļa kustība
Un cauras naktis,
pārāk liela luste.
Dodu žūksni naudas tiem līdzi,
durvis ciet, un eju uztīt.
Gandža atnāca un aiztinās.
Zvanīja mamma,
teica, ka man nav
ne cieņas, ne kauna.
Nezina viņa, ka nebija miņas man
palikt te vienam un dedzināt skanku.
Rakstu uz sienas vēl vienu pantu.
Riņķi zem acīm kā pandai.
Gandža atnāca un aiztinās.
Gribu uz mājām,
tādu vairs nav man.
Kad beigsies nauda,
beigsies šī klaunāde. Bailes līdz kaulam.
Pelnīt ar končiem kā Paulam
diez vai būs jauda.
Aija reiz teica, ka dullāks par Dauku.
Gandža atnāca un aiztinās.
No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Gandža
Es esmu gandža.
Es esmu Tevī.
Klusē un pieņem.
Sagaidi ciemiņu.
Kā domā – Dievs ir?
Kas tur ar tēvu? Biji uz kapiem?
Izskaties satriekts. Kur Tavi sapņi?
Pazudis naktsmiers. Kusties pa apli.
Dienas kā naktis. Milzīgi tempi.
Sarkanām acīm skatos caur Tevi.
Nav bail no mentiem? Nav bail, ka atnāks?
Nav bail, ka savāks? Un tad viss beigsies.
Ko dara Fjodors? Investē naudu,
Tu visu notriec. Šmaras un kodieni.
Sakostiem zobiem
atceries Aiju. Tu laikam neaiznesi hrizantēmas
viņai uz mājām. Un Tava miesa man ir citadele.
Skumjas atvairīt?
Tava vide ir mans akvārijs.
Un rīt Tev beigsies nauda, bēgot paņem mani līdzi.
Tu tīsi mani vēl,
kamēr nepārstāsi bēgt.
Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi
bēgt.
Tu tīsi mani vēl, kamēr nepārstāsi bēgt.
TU TĪSI MANI VĒL, KAMĒR NEPĀRSTĀSI BĒGT.
Aleksandrs
No durvīm nokrāsota grīda – esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Esmu iedzīts stūrī.
Stūrī ir baisāk nekā
būrī.
Stūrī ir baisāk nekā būrī.
Mani šeit ievilināja šitā mūzika.
Gandža atnāca un aiztinās. | Arturs Skutelis | Atnāca un aiztinās |
Tu stāvi uz laipas no ledāja kaltas
Un lādi to dzīvi, kam negausīgs smīns,
Kam svētīta sula pa aortām palo,
Bet dvēseles vietā plūst sarūdzis vīns.
Tev gribētos bēgt, bet nezini kāpēc
Ir solis tik smags kā bezkaislīgs svins,
Tas varbūt tādēļ, ka vienīgi sāpēs
No jauna kāds mirklis ir nolēmis dzimt.
Un pieprasīt var, lai iezīmē dzīve
To stundu, kad brūces reiz aplaizīs miers,
Bet uzmanies lūdzot - nekas nav par brīvu,
Vien virtuves pelei tiek bezmaksas siers.
Ir tukšums tai rītā, kas paredzams nācis,
Un dedzina saule, ja pieglaužas klāt -
Nebēdz no dzīves, kaut esi to sācis
No tumšākās puses sev pieradināt. | Klaidonis | Tev gribētos bēgt |
Putniņu vajag noķert,
Citādi lidos augstu,
Citādi nevarēs aizlikt
Priekšā tā mutei plaukstu.
Citādi pavasaros
Atkal kaut ko tur cerēs,
Dēs kaut kādas tur olas
Un sev līdzīgus perēs.
Piedz.
Vajag noķert, vajag noķert,
Putniņu vajag noķert
Vajag noķert, vajag noķert,
Putniņu vajag noķert
Putniņu vajag noķert —
Un noķert tieši aiz astes,
Citādi — kas tad dziedās
Stiepļotu režģu kastēs?
Viņam ir jādzied, ko pavēl,
Vai ari jāaiziet bojā,
Viņam ir jāzin — no dziesmām
Ēstgriba uzlabojas.
Piedz.
Vajag
noķert, vajag noķert,
Putniņu vajag noķert
Vajag noķert, vajag noķert,
Putniņu vajag noķert
Putniņu vajag noķert,
Lai vieglāk ir pieēst punci.
Putniņš lai dzied, kamēr piekūst,
Pēc tam viņu atdos runcim,
Man pēc maltītes dzīvesprieks
Pāri sirds malām kūsās —
Un uz tepiķa gulēs
Runcis ar sarkanām ūsām.
Piedz. 2x
Putniņu vajag noķert,
Citādi lidos augstu,
Citādi nevarēs aizlikt
Priekšā tā mutei plaukstu.
Piedz. | Sīpoli | Putniņš |
Es atnācu.
Tu manos vārdos lūdzu neklausies
Bet manās acīs dziļi ieskaties
Tev nenoguris rokas skūpstīšu
Un siržu ritmu kopā salikšu
piedziedājums:
Es atnācu lai tevi redzētu
Lai sārtas rozes tevim dāvātu
Es atnācu lai tevi aizvestu
Un sirdij mīlestību prasītu
Jau sveces deg tās tev ir sadegtas
Un rozes galda vāzē saliktas
Bet sarkanvīns kas divās glāzēs liets
Tas deg kā mūsu mīla saulesriets
piedziedājums: Es atnācu....
Tu esi manim pati skaistākā
Un manai sirdij esi mīļākā
Mūs gaida mūsu laimes vasaras
No manis neslēp prieka asaras
piedziedājums: Es atnācu.... | Uldis Kazinovskis | Es atnācu |
Aiz azara, da, augsti kolni, da,
Tī sorkonys, da, ūgas auga, da,
Ūgas auga, da, ūgas auga.
Tī bej vīna, da, skaista meita, da,
Ilgus godus, da, dzeivojuse, da,
Dzeivojuse, da, dzeivojuse.
Ilgus godus, da, dzeivojuse, da,
Jaunu puisi, da, pīmuoniejse, da,
Pīmuoniejse, da, pīmuoniejse.
Meita lūgu, da, atvāruse, da,
Jaunu puisi, da, īlaiduse, da,
Īlaiduse, da, īlaiduse.
Īdzardama, da, gūļoidama, da,
Jaunū puisi, da, aizkavjāja, da,
Aizkavjāja, da, aizkavjāja.
Ai, mīlaisi, tu da sātai,
Jau sauļeite, da, izlākuse, da,
Izlākuse, da, izlākuse.
Puisāns capuri kardamsi,
Jaunūs spīgeļus sasyta,
I sasyta, da, i sasyta.
Nu tuo leluo, da, trikmīneiša, da,
Pīsamūda, da, muomuleņa, da,
Muomuleņa, da, muomuleņa.
Vaicoj muote, da, nū meitinis, da,
Kas tū škuodi, da, padarjāja, da,
Padarjāja, da, padarjāja.
Tys tū škuodi, da, padarjāja, da,
Kas nūskrieja, da, bez capuris, da,
Bez capuris, da, bez capuris. | Tautumeitas | Aiz azara |
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Jaungada nakts, 2018, esmu krastmalā, man ir jauzstājas.
Salūts beidzās, visi tālāk steidzās
Un es braucu atpakaļ uz savu hātu.
Es ieraudzīju tavu storiju un ne pa tēmu sāku tev
drukāt..
Tu ierodies pēc pusnakts un es sēžu viens savā gultā.
Tu gribēji iet savu ceļu,
Bet tavs acu skatiens mani aicina dejot
Tu pieņem visus manus mīnusus.
Kas citiem liekas traki, tev ir sīkums.
Mūsu satikšanās bij, kā brīnums
Tieši šādiem mirkļiem es dzīvoju!
Vai man tikai liekas, vai te kaut kas briest
Un kaut kas vairāk par kino..
Tu esi ar mani, kad man vajag to.
Tu netaisies tiesāt, vai vainot.
Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi,
Bet kad parādies tu, tad es mainos.
Tu esi ar mani, kad man vajag to.
Tu netaisies tiesāt, vai vainot.
Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi,
Bet kad parādies tu...
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Jau pēc 6 mēnešiem Dženij!
Esam Jay Z un Beyonces koncī!
Tavs acu skatiens ir vienmēr patiess
Un tu nebaidīsies iet pretī sapņiem.
Jā, katru dienu un katru nakti man ir viss,
Ko man vajag, jo tu esi man blakus.
Tikai klausies savā sirdī un dzīvo tagad, šeit un
mirklim.
Pat, ja ārā nereāli pūš, tā, kā uz debesskrāpja jumta,
Vienkārši nedomā, bet jūti - tas ir par tevi, mani -
mums
Mēs esam jauni, traki, brīvi
Ne viss vienmēr notiek, kā tu gribi,
Bet lai arī, ko tu domātu, es zinu,
Ka es vienmēr ņemšu tevi sev līdz.
Tu esi ar mani, kad man vajag to.
Tu netaisies tiesāt, vai vainot.
Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi,
Bet kad parādies tu, tad es mainos.
Tu esi ar mani, kad man vajag to.
Tu netaisies tiesāt, vai vainot.
Man nepietiek laika, kad es meklēju laimi,
Bet kad parādies tu...
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai palikšu pie tevis šonakt
Tu jautā vai atbraukšu pie tevis šonakt | Reiks | Šonakt |
Zeme griežas arvien, putni debesīs skrien
Un pa saulrieta taku nakts ezerā brien.
Kalna galā deg uguns un naktsputni dzied
Kamēr bāliņš uz mājām no tīruma iet.
Un tas būs tā vienmēr kamēr cerēsim mēs,
Neviens ienaidnieks mūs nekad neuzvarēs.
Asi šķēpi kā salmi pret vairogiem lūzt
Tur kur Aiviekste putojot Daugavā plūst.
Piedziedājums:
Būsim
mēs tā kā mūžzaļas priedes
stipras vētras mūs nenobiedēs.
Mūsu cerība ziedonī ziedēs
kamēr vien sapnim ticēsim mēs.
Būsim mēs zīmes akmenī cietā,
nevar izdzēst un izmainīt mūs.
Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā
Kalni ceļas un grūst upes mierīgi plūst,
Un pa mūžību baltu ik cerība kļūst.
Pļavās pieneņu galvas un vīgriezes zied
Kamēr saulīte baltā aiz pakalna riet.
Un tas būs tā vienmēr kamēr mīlēsim mēs,
Neviens svešinieks mūs nekad nenobiedēs.
Slikti vārdi pret labiem kā salmiņi lūzt
Tur kur Iecava līgani Lielupē plūst.
PIEDZIEDĀJUMS
Starpspēle
Piedziedājuma
3-4 rindiņa:
Būsim mēs zīmes akmenī cietā,
nevar izdzēst un izmainīt mūs.
Būsim mēs ilgi vēl šajā vietā, | Kristīne Prauliņa | Kamēr Latvija būs |
Kur pie upītes krāčainās sentēvu laikos dzirnakmens
bij velts
Gadus septiņus atpakaļ pirts namiņš jau celts
Sienas koka,jumts salmu ,pamats krāsots ar melnu
Apkārt mauriņš kā safrizēts glīts
Koku galos dzied putni kaut sen jau nav vairs rīts
Te var sadziedēt vecus un klibus un slimus
Un just kā no jauna sit sirds
Te var aizmirsties brīdi un sajust kā saule mirdz
Te var satikt gan jaunus gan vecus gan draugus
Un negaidīts nav nevienns
Kaut uz galda ir palicis tikai aliņš viens
Piedz. Te sēžu uz pirtslāvas vecajiem dēļiem
Un domāju kas gan te slikts
Nu protams nav Rīga kur solārijs ,dūņas
Uz ādas tiek iedegums likts
Bet tomēr man šķiet ka mums sirdij daudz
tuvāk
Šis pirtsnamiņš kaut tas nav šiks
Jo varu te sēdēt un sviedrēt bez maksas
Kā Ādams nu vienkārši pliks | Klaidonis | Pirtsnamiņš |
Gar lauka malu tēva tēvs Uz trijām kājām slien
No kažoka reiz mātes adīts Džemper’s ārā lien
Sen pagājusi jaunība Tai spēka gadi līdz
Tavs kādreiz lielais augums
Nu tagad viegli trīc/nu sarāvies tik sīks
Tā aizdomājies klīsti tu Kas šajā saulē vēl
Ir palicis bez lietām Kas nav citiem jānovēl
Tik daži radi, atmiņas Un sastrādātas rokas
Tu nezini, cik šai saulē Būs tev vēl jānomokās
Piedz.
Ak, vai, cik sen Ir pagājusi jaunība, Cik sen
Ak, vai, cik sen Ir aizgājusi jaunība, Cik sen
Tavs dzīves gājiens savādais Kā atspulgs sejā vīd
Vien pašam zināms tev Cik pareizi tas bij’
Par to tik tagad atmiņas Un dažas bildes blāvas
Šīs kājas kādreiz kustīgās Ir palikušas rāmas
Cik sen jau tev vairs darba nav Kur dzīvei prieku smelt
Ar divciparu pensiju Kā izdzīvot tev lemt
Liec/krāj santīmu pie lata Lai mazbērniem kāds prieks
Kaut maizes rika knapa Tik reizēm pašam tiek | Klaidonis | Tēva tēvs |
Vakars astrās zilgani bālās
Rasas pērlēs zaigo tik sārts
Domas atkal pie tevis draugs, tālā,
Lūpās reibis izskan tavs vārds
Piedz.
Lēnā glāstā astras tik cēlās
Vēju elpā lūpa skar mani
Meties ceļos, pārdomās kvēlās
Vakars šis, šis par tevi vien skan
Kam lai laužu ziedus šos skaistos
Asaru pērles tur man vien plauks
Ar pārdomām reibušām saistos
Atpakaļ bijušo velti kāds sauks | Klaidonis | Astru laikā |
Vakars kluss un maigs
Saule jūrā grimt jau sākusi
Iedegts lukturis kā kaut ko gaida
Durvīs smaidot māte nākusi
Piestājam pie veciem koka vārtiem
Iznāk tēvs ar māti pretī mums
Sveicinoties mazliet skumji paliek
Rit pār vaigiem mātei asaras
Piedz.
Nedaudz tuvāk māt
Pieglaudies man klāt
Lai it viss i atkal tā kā senāk
Negribu lai tu
Skumja paliktu
Bet asaras un skumjas aizmirstu
Tagad kopā sanākam vēl retāk
Varbūt tāpēc šodien lielāks prieks
Bērni ne vairs, mazbērni jau lēkā
Tēvam, mātei matos pavīd sniegs | Klaidonis | Nedaudz tuvāk māt |
Mums citas saules nav un nekad nebūs
Kas zelta staros visu ieskaus rīt
`
Man sirdī citas gaismas nav un nebūs
Vien tā, kas tagad svešā zemē mīt
Vai domā tu par vakariem, kad gājām
Gar jūras krastu abi tu un es
Nu tagad kad tik tālu tu no mājām
Mūs savienot var tikai vēstules
Tik klusas skumjas krīt no ielu spuldzēm
Un kaut kur tālumā vēl meži snauž
Lien manā sirdī neciešamas šaubas
Un lēni tā kā ķirmis koku grauž
Mums citas saules nav un nekad nebūs | Klaidonis | Meitenei svešumā |
Kā uz dzīrēm atskrien ķīves
Noreibst jūras, ķērc un brēc
Kamēr viss, kas bijis galdā
Iztukšots un patērēts
Atskurbušas plīvo vētrā
Peļķēs bučojas un ļimst
Neiet gultās, dūņu ligzdās
Perē olas, cāļi dzimst
Kas man daļas, ka es esmu
Gulbis cēls un peldu tā
It kā daiļi gulbji dzimtu
Manā gulbju ezerā
Manā gulbju ezerā
Turpat traki melnām galvām
Asos spārnus vicina
Kamēr visiem gāju putniem
Ķīvēm dzīru laiks būs klāt
Atskurbušas plīvo vētrā
Peļķēs bučojas un ļimst
Neiet gultās, dūņu ligzdās
Perē olas, cāļi dzimst
Kas man daļas, ka es esmu
Gulbis cēls un peldu tā
It kā daiļi gulbji dzimtu
Manā gulbju ezerā
Manā gulbju ezerā
Kas man daļas, ka es esmu
Gulbis cēls un peldu tā
It kā daiļi gulbji dzimtu
Manā gulbju ezerā
Manā gulbju ezerā
Manā gulbju ezerā
Manā gulbju ezerā | Līvi | Gājputnu sagaidīšana |
1.
Aiz manām durvīm soļi
Un balsis domas skar
Tie paši nenāks iekšā
Ne rīt, ne šovakar.
Bet kad tie pieklauvēs
Vai durvis vaļā slēgsi?
Aiz maniem logiem naktis
Sāk krist un dienas aust.
Es cieši skatos saulē
Līdz tā sāk acis grauzt.
Bet esmu gatavs tam,
Jo beidzot ziedlapiņas plēšos
Man nav jājautā. Bet tagad...
Ch.
Es klausos kā Tu mīli
Un es mācos kā tas skan.
Tu klusi noglaudīji
Un tik maigi laidies pāri man.
Es smiešu baudot dzīvi
Un es iešu kalpot tam,
Kas man ļauj brīvi
Elpot brīvi var tik
Ja tu mīli
Ja tu mīli
Zem maniem logiem sapņi
Un sapņu pilis top
Kas būs ja priekā lēkšu?
Ja tās kāds neatrod?
Jā, tas viss pieder man!
Tas pieder man!
Ch.
Es klausos kā Tu mīli
Un es mācos kā tas skan.
Tu klusi noglaudīji
Un tik maigi laidies pāri man.
Es smiešu baudot dzīvi
Un es iešu kalpot tam,
Kas man ļauj brīvi
Elpot brīvi.
Es klausos kā Tu mīli
Un es mācos kā tas skan.
Tu klusi noglaudīji
Un tik maigi laidies pāri man.
Es smiešu baudot dzīvi
Un es iešu kalpot tam,
Kas man ļauj brīvi
Elpot brīvi var tik
Ja tu mīli
Ja tu mīli
Oooo...
Ch.
Es klausos kā Tu mīli
Un es mācos kā tas skan.
Tu klusi noglaudīji
Un tik maigi laidies pāri man.
Es smiešu baudot dzīvi
Un es iešu kalpot tam,
Kas man ļauj brīvi
Elpot brīvi.
Es klausos kā Tu mīli
Un es mācos kā tas skan.
Tu klusi noglaudīji
Un tik maigi laidies pāri man.
Es smiešu baudot dzīvi
Un es iešu kalpot tam,
Kas man ļauj brīvi
Elpot brīvi var tik
Ja tu mīli
Ja tu mīli | Līga Rīdere | Ja Tu mīli |
Mainījies , nav nekas
Vakars tas , te sākās
Tālumā lūkojies un es apskāvu Tevi
Žēl , bet tas bija visss
Vērāmies mēness sejā
Laidāmies straujā dejā
Tu man piekļāvies klāt un es apskāvu Tevi
Žēl , bet tas bija viss
Piedz. Lūpas vērās , lai teiktu kaut ko
As(a)ru lāses , man izjauca to
Tavas acis , vai vēl kāds tā prot
Sacīt vairāk
Mainījies , nav nekas
Vakars tas , te sākās
Bet vai šurpu Tu nāc
Un vai atceries mani
Žēl, bet tas bija viss | Klaidonis | Apskaujot tevi |
Diena nāk, un rokas Tavas rimst
Man par sevi vēlreiz jāpiedzimst.
Šoreiz nevar apskaut, apturēt
Vieglām kustībām mani slāpēt.
Ļauj man sākt un vārdos sapīties
Kājām gaisām laiks ir apstājies
Ja Tu spēsi pirmais projām iet,
Smalkām kustībām, kas mani tur ciet
Negaisa mākonī kā gaisa balonā
Kāds mani līdzi sauc
Bet Tu nelaid tālāk (tālāk)
Negaisa mākonī kā gaisa balonā
Kāds mani līdzi sauc
Bet Tu nelaid tālāk
Kā lai saprot, kā lai iztulko,
Mana sirds vairs tevi nesaprot
Pats tu nāci, pats nu projām ej
Kā aiziet ledus upē
Lietus manu laimi lej.
...Negaisa mākonī
Kā gaisa balonā...
Negaisa mākonī
Negaisa mākonī
Kā gaisa balonā
Kāds mani līdzi sauc,
bet Tu nelaid tālāk (tālāk)
Negaisa mākonī
Kā gaisa balonā
Kāds mani līdzi sauc,
bet Tu nelaid tālāk
Puse no manis ir ceļā iestiguša
Otra puse miglājus vēl brien,
Lai nonāktu pie Tevis Tavā pusē
Cauri jāizlien
Negaisa mākonī.
Negaisa mākonī
Kā gaisa balonā
Kāds mani līdzi sauc,
bet Tu nelaid tālāk (tālāk)
Negaisa mākonī
Kā gaisa balonā
Kāds mani līdzi sauc,
bet Tu nelaid tālāk. | Triānas Parks (Triana Park) | Kā Gaisa Balonā |
Satrieksim esošās
Ticības pelnos
Pielūgsim krītošos
Meteorus melnos
Lai uzliesmo āda
Un pārvēršos oglēs
Pat grēku plūdi vairs
Slāpes neveldzēs
Svešiem zobeniem
Mans jumts tiek balstīts
Svešā vārdā gūts
Mierinājums
Svešiem vārdiem
Manas lūpas runā
Savādi skan gūtā
Piedošana
Lai visas pasaules
Saplosa viena otru!
Ugunī svaidītas
Tās dzims no jauna
Bet es palikšu šķīsts
Vienalga lai cik daudz tu lūgtos! | OGHRE | Kurinātājs |
Balti migla krīt
Sudrabā tā kaļ
Visus ceļus takas
Lai nav ceļa atpakaļ
Tikai tālu prom bez mitas
Kājas jaunas takas min
Bet kad rudens sāksies
Būšu atpakaļ
Visi ceļi kādreiz
Vedīs atpakaļ
Balti migla krīt
Mīkstā sudrabā
Un man vairs nepazīt
Tavus ceļus atmatā
Un vai tur gaida rokas citas
Kas pateiks to, kas zin'
Bet kad rudens sāksies
Būšu atpakaļ
Visi ceļi kādreiz
Vedīs atpakaļ
Pietiek! Eju prom
Miglā ceļi gaist
Karš jau nebeigsies
Mūžam nekad vairs
Bet vai tur gaida rokas citas
Kas pateiks man, kas zin'
Bet kad rudens sāksies
Būšu atpakaļ
Visi ceļi kādreiz
Vedīs atpakaļ | Kārlis Būmeisters (Kaža) | Ceļi atpakaļ |
Toreiz sēžot mašīnā viens otram pretī
Un ieskatoties acīs
To ko jutu tajā brīdī gribēju tev pateikt es
Bet tā vietā klusi, klusi čukstēju tev ausīs
Kaut ko citu
Un ik pa brīdim kvēli skūpstījāmies mēs
Un tā sēžot tērzējot un dziesmas klausot
Pienāca jau vakars
Tumsa nolaidās kā nelabs signāls
Ka jāatvadās mums
To ka netiksimies vairāk mēs ar tevi
Sapratu jau toreiz
Tāpēc šķiroties man nedaudz ietrīsējās sirds
Piedz.
Vēsti to ka mīlu es ne tikai vēji nes
Jo atvadoties devu tev divas mazas vēstules
No tevis gaisa skūpstu man lai ātrāk vēji nes
Nu protams gaidu mazās vēstules
Tālumā kur vēji buras šūpo
Atskatoties projām brauci tu
Šķiroties es nepateicu vārdiem
To ko uzrakstīju vēstulēs | Klaidonis | Vēsti to |
Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc,
Kā liepas izsmaržo rītā,
Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc,
Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien,
Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien.
Manā dziesmā, tāpat kā mūžā, ir viss,
Par ko koki man stāsta?
Gan par manas dzīvības kļavas sarkano liesmu,
Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts,
Gan par miesu, kurai bērnībā pietrūcis bērza glāsts.
Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas,
Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss.
(2x)
Kad es dziedu, var dzirdēt kā priedes jūrmalā šalc,
Kā liepas izsmaržo rītā,
Kā apses savas prom dotās lapas atpakaļ sauc,
Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien,
Kā ozols savā vientuļā nodabā klusē aizvien.
Un kamēr es dziedu, man secen iet visas briesmas,
Lai dvēselē vienmēr man skan manas dzimtenes mežu balss.
(2x) | Kaimiņi | Meža Balss |
Jau saule riet sāk vakars tumst
Un jāpaklusē mums
Vien paldies tam ir jāpateic
Kas ir virs debess jums
Par dienu šo visskaistāko ,
Par upi plūstošo
Par to, ka varam kopā mēs
Pie vakariņām sēst
Piedz: Steidzies, steidzies , vakars klāt
Drīz Tev būs jāpārnāk 2x
Šis vakars ir kā mirklis svēts
Daudz mīlestības vērts
Kā sapnis , kas reiz izauklēts
Daudz labu vārdu
Jau lēnām, lēnām kamīns tumst
Aiz loga lietus skumst
Vien nepaguris pulkstens sit
un stundas rit un rit | Klaidonis | Tev jāpārnāk |
“ Kad gladiolas zied ” – Ainārs Bumbieris
Kad (E)gladiolas zied,
Atkal (A)atmiņā plaukst pirmais skolas rīts
Kad (E)gladiolas zied
Pirmai (f#m)skolotājai ziedus sniedz vis (B)laimīgākais
pirmklas(E)nieks
Kad gladiolas zied
Krūtīs nektāru sāk smelties sapņu bites
Kad gladiolas zied
Gluži netīšām starp miljons krāsām es toreiz ieraudzīju
Tevi
Piedz 2x
Un es (A)nespēšu aizmirst nekad
Cik krāšņi (E)ziedēja šis gladiolas (c#m)zieds
Kuru (f#m)nemanāmi netīšām es (B7)vēlējos Tev
vienīgajai (E)sniegt
Kad gladiolas zied
Krūtīs nektāru sāk smelties sapņu bites
Kad gladiolas zied
Pirmai skolotājai atkal ziedus sniedz – kāds laimīgs
pirmklasnieks
Piedz 2x
Un es nespēšu aizmirst nekad
Cik krāšņi ziedēja šis gladiolas zieds
Kuru nemanāmi netīšām es vēlējos Tev vienīgajai sniegt
Starpspēle
Piedz 2x
Un es nespēšu aizmirst nekad
Cik krāšņi ziedēja šis gladiolas zieds
Kuru nemanāmi netīšām es vēlējos Tev vienīgajai sniegt | Ainars Bumbieris | Kad gladiolas zied |
Stallī bē , stallī mū , stallī kikerikukerigū
Katrs lopiņš rauj meldiņu
Pīles pē , zosis gā, gailīts vistiņu bariņā
Katrs savā maliņā
Un tā šie bauda dienu jauku
Un elpo smaku nepārtrauktu
Gan gotiņas kazas un pīles
Par laidara dzīvīti dzied
Tām nevajag šņabi ne dzīres
Jo garšo puķīte pļavā , kas zied
Stallī bē , stallī mū , stallī kikerikukerigū
Katrs lopiņš rauj meldiņu
Pīles pē , zosis gā, gailīts vistiņu bariņā
Katrs savā maliņā
Un tā šie skrien pa ganīb lauku
Lai saimnieks saukdams nesasauktu
rečetatīvs
Saimniek
ļauj man baudīt kāpostus
Tev došu lielas kakas
Pa virsu uzdzert gribētos
To šķidrumu no akas | Klaidonis | Ferma |
Kad aiz loga sniegota ziema
Ļaudis netā sēž, kā ap ugunskuru
Tā tas notiek sūnu ciemā
Sēž ļaudis un domā- kurš kuru
Kurš kuru, strostēs un mācīs
Ļaudis selfijus taisa, bet uz citiem rāda
Kāpēc nenāk laimes lācis
Kāpēc mums jādzīvo dzīve šāda?
Kāpēc mums jādzīvo dzīve šāda?
Laimes lācis ir tevī pašā,
Tevī pašā viņš mājo un mīt
Katrā elpā, katrā pašā
Ja nevari šodien, tu varēsi rīt
Celies augšā no krāsns un lido kā drons
Nospraud mērķi un ņemies, un daries
Uzlādējies kā telefons
Kas pats sev ceļ asti, tam nedienas pāries
Lai būs sniegi, lai istabas vēdinās
Lai lien slinkums atpakaļ savā alā
Kurš gan cits pie mūs darba sēdinās
Mēs paši, mēs paši galu galā
Mēs paši, mēs paši galu galā
Laimes lācis ir tevī pašā,
Tevī pašā viņš mājo un mīt
Katrā elpā, katrā pašā
Tu vari jau šodien, tu varēsi rīt 2x
Laimes lācis ir tevī pašā,
Tevī pašā viņš mājo un mīt
Katrā elpā, katrā pašā
Tu vari jau šodien un varēsi rīt 2x | Nauris Brikmanis | Laimes lācis |
Atveras priekškars, skatienam atklāj
Visumu kas cilvēka radīts
Iedomāts, uzzīmēts, uzrakstīts, spēlēts
Nav tam citas jēgas kā izklaidēt
Kādēļ gan lai citādi būtu
Izrādē ko ikdienā spēlē
Tēvs mācīja stipram būt
Par savu vietu pastāvēt.
Bet tagad visi sēž
Un biļešu skaits ierobežots
Aiz katra vārda jābūt ir jēgai
Jāspēj pamatot vājprāta sekas
Liec lai tevi dziļi saprot;
Vēl tik viens cēliens līdz tiec aizmirsts
Atveras priekškars, skatienam atklāj
Visumu kas cilvēka radīts
Iedomāts, uzzīmēts, uzrakstīts, spēlēts
Nav tam citas jēgas kā vien mūs izklaidēt
Soļo tamburīna ritmā
Stāju staltu un kā esi mācīts
Saki ka mīli tu
Domā - Ej dirst!
Tu esi instruments
Meistara rokā
Soļo! Ritmā!
Soļo! | OGHRE | Pēdējais cēliens |
Pāvilostas tilti,
Bāli nav kā milti,
Uzņem tautu silti,
Cilvēki nav vilti !
Piedziedājums -2x
Uzvar Sakas upi,
Arī Tebru - strupi,
Pārvar arī Rīvu,
Durbi dara - stīvu!
Pāvilostas tilti,
Mūsu sirdis sildī,
Pāļus upēs guldī,
Tautas plānus pildī !
Piedziedājums -2x
Pāvilostas tilti,
Stiprin’ latvju cilti,
Ug’nē nespēj svilti,
Nepagrimst ar’ smiltīs !
Piedziedājums -2x | Aivars Kažis | Pāvilostas tilti |
To jau nepateiks neviens kādēļ tā notiek
Kāpēc viss šai dzīvē ātri pārmainās
Šodien zaļo viss un ziedi pļavās steidz smaržas dot
Bet jau rīt visu salnas sega klās.
To jau nepateiks neviens kā labāk būtu
To jau nezinās neviens kā tālāk ies
Un varbūt, ka tavas acis manās reiz lūkosies
Tad, kad zvaigznes balto gaismu acīs lies
Piedz; Mainās vasaras, krīt sniegs Mijas asaras un
prieks
Un tu neesi šai pasaulē mums lieks
Laiks jau nejautās neko, neprasīs sen aizmirsto
Tāpēc mums ir, mums ir tālāk jādzīvo
To jau nepateiks neviens kā labāk būtu
To jau nezinās neviens kā tālāk ies
Un varbūt, ka tavas acis manās reiz lūkosies
Tad, kad zvaigznes balto gaismu acīs lies | Klaidonis | To jau nepateiks neviens |
1. Viegli mani žagi rāva,
Tālu mani pieminēj,
Skauģīts manim nevēlēja
Ne dziedāt, gavilēt.
2. Ko ļautiņi dabūjati
Ap manīmi runādami,
Mani prieki, manas bēdas,
manas kaites, nopūtiņas,
3. Maigu miegu es gulēju
Uz tautieša rociņāmi,
Tur aizmirsu visas bēdas,
visu ļaužu valodiņas
-Dievam tika, ļaudīm žēl
-Ka mēs mīļi dzīvojam
-Dievam tika, ļaudīm žēl
Piedziedājums:
Es bij dzelžu cilvēciņš
Man tērauda dvēselīte
Es iztriekšu velna māti
Pa mazāmi durtiņāmi
-Visi ceļi ugunīm
-Visi meži atslēgām
-Ja Dieviņis palīdzēs
-Es grib tiem cauri tikt
Piedziedājums:
Es
bij dzelžu cilvēciņš
Man tērauda dvēselīte
Es iztriekšu velna māti
Pa mazāmi durtiņāmi
Runātāj, cilvēciņ!
Tu jau manu gājumiņu
Sen gadiņus aprunāji
Es jau Tevi sen zināju | Bur Mani | Dzelžu cilvēciņš |
Pāvilostā bangu daudz, opsā - rillā,
Ko vētrās, bargā jūra, žņaudz, - viļņiem pillā !
Piedziedājums.
Ak, mīļā - Zeltenīt, tā, nu, tas ir !
Ak, mīļā - Zeltenīt, tā, nu, tas ir !
Pāvilostā namu daudz, opsā - rillā,
Kam jūra kūrort-puņķus šņauc, viļņiem pillā !
Piedziedājums.
Pāvilostā mežu daudz, opsā - rillā,
Kam Sakas upe cauri šmauc, viļņiem pillā !
Piedziedājums.
Pāvilostā meiču daudz, opsā - rillā,
Kurām jūra prātus jauc, viļļņiem pillā !
Piedziedājums.
Pāvilostā beku daudz, opsā - rillā,
Kuras jūras malā aug, viļņiem pillā !
Piedziedājums.
Pāvilostā čaļu daudz, opsā - rillā,
Kuri plašā jūrā brauc, viļņiem pillā !
Piedziedājums.
Pāvilostā skolu daudz, opsā - rillā,
Kam Dzintarjūra līksmi šalc, viļņiem pillā ! | Aivars Kažis | Pāvilostas bangas |
Ejot cauri pilsētai
Vēros acīs būtībai.
Man sažņaudzas sirds, tā sāpēs mirst.
Kur palicis viss?
Ir spēks, ir griba, ir grēks
Kas pārklājis šo visu labo
Tāpēc ej un dari!
Savā ceļā labo radi!
Mazā valstī dzīvojam
Un mazā tautā piedzimām.
Kad gribam, tad varam, bet kādēļ viss
Ir varas ēnā pazudis.
Ir spēks, ir griba, ir grēks
Kas pārklājis ir visu labo
Tāpēc ej un dari!
Savā ceļā labo radi! | Robert Ox | Tauta, Mosties! |
Ziemeļos vēji asi,
Asaras acīs rieš.
Čīkstošo zemes asi,
Lāči rāmi griež.
Gadsimti garām paslīd,
Jūra zem lediem trīc.
Lāči griež polu asi,
Zemei griežas līdz .
Lāā la la la lā la lāā
Riti zeme neapstāj.
Lāčiem ir rūpe viena,
Zemei lai ritums raits.
Vīriem lai kādā dienā ,
Acīs atplaukst smaids.
Gadu vai divus ātrāk,
Roka lai roku skar.
Pasauli vienā vārdā,
Jaunie izteikt var.
Lāā la la la lā la lāā
Riti zeme neapstāj.
Lītavas aizšalks spīles,
Rītausma agrāk nāks.
Laimīgi divi dzīvē,
Vienu ceļu sāks.
Skanēs tev strauti žigli,
Varavīksne tiltu cels.
Balta kā lācis migla,
Pļava lokus vels
Lāā la la la lā la lāā
Riti zeme neapstāj. | Linda Leen | Dziesma par lāčiem |
Kad pilsētas pilsoņi dodas uz dusu
Es braucu ar 7. autobusu
Bez biļetes braucu un kam man tā?
Ja daži tik rubļi man kabatā
Kā lācis autobuss rāpo uz alu,
Es izdzeršu deviņos nopirktu alu
Ir pēdējā pieturā aizlipis logs,
Līdz acīm skaidās guļ Ventspils Koks
Es nopērku bērzu un sasienu slotu,
Lai slaucītu pilsētu piesārņotu.
Lai slaucītu pilsētu piesārņotu,
Es nopērku bērzu un sasienu slotu
Pa Ventu peld spociņš zaļgani bāls
Tas sarijies pārāk daudz kālijsāls
Bet pilsētas pilsoņi miedziņā dus
Lien atpakaļ 7. autobuss
Sen pilsētas pilsoņi miedziņā dus,
Pilsoņi miedziņā dus,
Miedziņā dus. | ReVīzija | 7. autobuss |
Pāvilostas marša kāpas - smilšu saujas kaudzīte !
Pāvilostas marša sāpes - cīņai bruņu vestīte !
Pāvilostas marša ziņa - latvjiem kari beigušies !
Pāvilostas marša vara - Dzintarjūras piemiņā !
Piedziedājums.
Kāpas, kāpas, dzimtās kāpas, tās ir kapu kopiņas !
Saulei, vējam, garam mūžam, siltai ļaužu piemiņai !
Pāvilostas marša spēja - iztikt cauri Tukšumam !
Pāvilostas marša vējam - sāpju pamats atmiņām !
Pāvilostas marša laimei - uzvara pār Tumsu nāk !
Pāvilostas marša saimei - uzvarētie nomirt sāk !
Piedziedājums.
Pāvilostas
marša ritmam - sāpju sauja atmiņai !
Pāvilostas marša vigvams - rokenrola apziņai !
Pāvilostas marša roze - dārzā uzzied savvaļā !
Pāvilostas marša dozai - prāta asums izkaļas !
Piedziedājums.
Pāvilostas
marša rota - rotājumā Saule mirdz!
Pāvilostas marša dota - tautas kalta, mīļa sirds !
Pāvilostas marša puķe - laikā plūkta, nevīst tā!
Pāvilostas marša skuķe - skūpsta zēnu jaunībā!
Piedziedājums.
Pāvilostas
marša zeltam - laikmetīgas cerības !
Pāvilostas marša celtam - izturīgas spītības !
Pāvilostas marša kauja - Dzimteni spēj nosargāt!
Pāvilostas marša ļauja - Tēvzemi ļauj aizstāvēt !
Piedziedājums. | Aivars Kažis | Pāvilostas maršs |
Tu uzkāpi kalniņā'i
Pašā kalna galiņā
Sēdi viena pati tur
Tāltālē lūkojies
Sēdi viena pati tur
Tāltālē lūkojies
Tāltālē pazūdi miglā, pazūdi tur
Tāltālē pazūdi miglā, pazūdi tu
Saule lēca, saule ausa
No kalniņa lejā nenokāpi
Es gaidīju tevi pārnākdami
Rožlapiņu kaisīt' istabiņ
Es uzkāpu kalniņā'i
Pašā kalna galiņā
Tevi nest'i mājup, kur
Rožu lapu istabiņ'
Tevi nest'i mājup, kur
Rožu lapu istabiņ'
Skaitu dienas, skaitu naktis
Saule lēca, saule ausa
Saule lēca, saule ausa
Skaitu dienas, skaitu naktis
Tu sēdēji uz mākoņmalas
Rožlapiņas kaisīdam' | Still | Tu uzkāpi kalniņā'i |
Tu panāc man pretī,
Tu stāvi tepat.
Es skatos, ka tevī nav šaubu
Nekādu.
Tu reiz biji svarīgs,
Bet tagad tik smuks -
Bikšturs tāds vaļīgs.
Tev saku “nē”,
Bet labā, bet labā
Nozīmē, nozīmē.
Piedz.
Es tev šodien teikšu “jā”,
Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā.
Es tev šodien teikšu “nē”,
Bet labā nozīmē.
Daudz tu man solīji,
Vēl vairāk devi,
Satiku Aiju, Reini un sevi.
Miljoniem zvaigžņu
Krīt šodien, bet spīd,
Lai pamostos augstāk par de...,
Par debe..., par debesīm, par debesīm rīt, rīt.
Piedz.
Es tev šodien teikšu “jā”,
Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā.
Es tev šodien teikšu “nē”,
Bet labā nozīmē.
Miljoniem acu pāru mūs vēro,
Miljoniem acu pāru mūs vēro,
Miljardiem ausu par neveiksmēm sēro,
Miljardiem ausu par neveiksmēm sēro.
Ja nu kas, ja nu kas,
Uzvarēs tautas griba.
Ja nu kas, ja nu kas,
Uzvarēs Markus Riva.
Spiežu un spaidu pogas no sirds,
Spiežu un spaidu pogas no sirds
Bet nesaki, nesaki pagaidām nē,
Jo nedzīvojam mēs nākotnē.
Piedz.
Es tev šodien teikšu “jā”,
Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā.
Es tev šodien teikšu “nē”,
Bet labā nozīmē.
Es tev šodien teikšu “jā”,
Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā.
Es tev šodien teikšu “nē”,
Bet labā nozīmē.
Es tev šodien teikšu “jā”,
Bet pie talanta gan tev jāpiestrādā.
Es tev šodien teikšu “nē”,
Bet labā nozīmē (oooo). | Intars Busulis | Es tev šodien teikšu jā |
Spīd melna saule baltā dienā
Un melni ziedi jasmīnam.
Kam rakstīt sūdzību? Nevienam.
Vairs baltas krāsas nav nekam,
Baltas, baltas, baltas krāsas nav nekam,
Baltas, baltas, baltas krāsas nav nekam.
Ja kaķis melns un astes galiņš,
Nu dīvaini, ir tomēr balts,
Man rūp šis nieks, man šodien palīdz
Pat melni kaķi apkārt šalc,
Melni, melni, melni kaķi apkārt šalc,
Melni, melni, melni kaķi apkārt šalc.
Bet kādā krāsā tavas acis,
Vai tajās arī klusums melns?
Pat zīlniece man nepasacīs,
Vai mīļš tev eņģelis vai velns.
Spīd melna saule baltā dienā
Un slido sniegs kā nāves velns,
Dod manas govis melnu pienu,
Bet kaķim astes galiņš balts,
Kaķim, kaķim, kaķim astes galiņš balts,
Kaķim, kaķim, kaķim astes galiņš balts. | Līvi | Melnā saule |
Vienmēr, kad dzirdu es tavu balsi,
uzreiz gribu ar tevi dejot valsi,
kad esi man blakus, man nav baisi,
tu man dod spēkus un zemi zem kājām balsti.
Kad esam kopā, mēdz pazust viss,
kas uzplaiksnījis un pēkšni izdzisis
un viss, pēkšni, paliek tik mierīgi kā agrāk,
vairs nav redzeslokā neviena toņa pelēka.
Viņa ir tā, ar kuru vēlos es būt,
viņa ir tā, kas manu dvēseli jūt,
viņa ir tā, kuras apskāviens viens
ir vērts asiņainu cīņu dienu pēc dienas,
tā, kuras skūpsts kā zvaigžņota debess
liek man justies, kā uz mēness.
Tevis dēļ es vēlos būt kosmonauts,
jo tu esi tā zvaigzne, kas mani sauc!
Neviens neredz, neviens nezin, neviens saprast neprot,
ka tu man esi kas vairāk par iemeslu elpot.
Bez tevis elpot grūti,
sāp visas malas sūri,
tu atvēri un salauzi manas sirds būri.
Neviens neredz, neviens nezin, neviens saprast neprot,
ka tu man esi kas vairāk par iemeslu elpot.
Ar tevi elpot viegli
un vēl tavi smiekli,
mums ir labi un komentāri šeit ir lieki.
Visas zvaigznes ir tavas, visas zvaigznes ir manas,
visas zvaigznes ir mūsu un tas ir uz mūžu.
Un, lai cik būtu kilometru, lai cik būtu judžu,
es šo ceļu pieveikšu un tev blakus būšu.
Es vienmēr smaidu, kad dzirdu, kā viņa smejas,
es jau redzu, kā mūsu laimes pils ceļas,
bet es zinu, ka ne vienmēr viss būs viegli,
toties, kad tiksim tam pāri, skanēs mūsu smiekli,
jo galvenais ir uzticība un ticība priekam.
Lūk, ka mēs savu laimes pili kopā liekam.
Gribu būt blakus tev, sapņus ar mani cel!
gribu tevi blakus sev, iedvesmu no manis smel!
Un lai visi saka, ka traki esam mēs abi,
jo mums pietiek vienam ar otru, lai būtu labi,
bet lai saka, ko saka, viņiem nesaprast.
Viņi īstas mīlas saprašanai ir pa prastu.
Neviens neredz, neviens nezin, neviens saprast neprot,
ka tu man esi kas vairāk par iemeslu elpot.
Bez tevis elpot grūti,
sāp visas malas sūri,
tu atvēri un salauzi manas sirds būri.
Ar tevi elpot viegli
un vēl tavi smiekli,
mums ir labi un komentāri šeit ir lieki.
x2 | Ar4a | Elpot |
Es kā pūce lidinos, lidinos, plivinos, bēniņos,
Bet pa dienu mani neredzēt nekad, nekad, nekad.
Mani vari tikai just, tikai just, tikai just, mani just,
Bet pa dienu mani neredzēt nekad, nekad mmm nekad.
Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos,
Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos.
Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā,
Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā.
Tu jau vari mani ķert, mani ķert, mani ķert, mani ķert,
Tādi putni dienā nelido nekad, nekad mmm nekad.
Var jau būt ka manis te nemaz nav, nemaz nav, nemaz nav,
Tādi putni dienā nelido nekad, nekad ooo nekad.
Jo es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos,
Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos.
Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā,
Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā.
Starpspēle
Jo
es esmu dzimis naktī un no tumsas nebaidos,
Es no rieta līdz pat rītausmai kā pūce plivinos.
Es no rieta līdz pat rītausmai, esmu tavā tuvumā,
Bet no rīta projām lidoju, nezināmā virzienā.
ooo
Nezināmā
virzienā,
Tev manus spārnus neapgriezt,
nekad
nekad
nekad
nekad
nekad
tev
mani nenoķert nekad. | Kristīne Prauliņa | No rieta līdz rītausmai |
Pa ielu klusējot Tu ej un mani ieraugot
Tu mazliet atkāpies , kāpēc
Vai vakardienas mazais pārpratums Tev šodien
Vēl ilgi sāpēs
Tavs skatiens tramīgais kā jautājums par to kā mums ar
Tevi turpmāk būs
Vai tomēr labāk būs, ka ielas abās pusēs mūs
Dzīves vēji pūš
Piedz;
Un kāpēc tā
Rūgts mutē kāpj
Un sirdī mazliet sāp
Tu pagriezies
Un tad ej,
Starp mums vairs nav nekā
Un it kā zinādamas debesis par abiem mums
Ar lietus as`rām skumst
Pat ielu laternas man liekas, ka šai brīdī tumst
Un atņem gaismu jums | Klaidonis | Pārpratums |
1.
Skaties Tur jau tālumā mums
Katram kritienam atkārtojums
Domās viss pa vecam būs, tā
Varbūt ir sapnis paslēpies vārdos
Varbūt būs vieglāk pacelties spārnos
Zinot to, esmu mājās tepat starp Jums, Ar Jums
Nost ar mūriem, dzīvo bez maskām
miljons balsis, dažas tik atskan
Ooo!
Draugi vienmēr zinās,
Tie zinās!
Tie zinās!
PIEDZ:
No sirds es pateicos
Tā lidot augstu mākoņos
Un Klusos vakaros
Mēs smaidam kopā
Kad viss ir aizskalots
Pie Jums es vienmēr atgriežos
Lai atkal paceltos
Es pateicos
2.
Pāries dienas aizvainojums
Acis aizverot patvērums
Tur aiz loga sirds vēl skumst, pēc mājām
Lai kur tu būtu, nosargā savu
‘’Mazais putniņ tev jālido tālu’’
Krājot uzvaras vārdus, kas nāk no Jums, no Jums, no jums
Pre piedz
Piedz x2 | Aivo Oskis | Pateicos |
Es bēgu būt, tu bēgi būt un sāpēt,
Es bēgu būt, tu nāci būt un glābt
No prāta mūs, bet mēs ar prāta slāpēm
Te skaitījām, cik būs kaut kā kaut kad.
Piedz.
Kad nav spēka tālāk skriet
Es krītu tev, es krītu tev
Piekļauties un padoties
Es krītu tev, es krītu tev
Tu esi klāt, kad mani pārspēj kritiens
Ik viens no mums no tā nav pasargāts
Pār mūsu prāta slāpēm jūtu ūdens,
Lai nāk un līst un varbūt nomazgā.
Piedz.
Kad nav spēka tālāk skriet
Es krītu tev, es krītu tev
Piekļauties un padoties
Es krītu tev, es krītu tev
Es bēgu būt, tu bēgi būt un sāpēt,
Es bēgu būt, tu nāci būt un glābt
No prāta mūs, bet mēs ar prāta slāpēm
Te skaitījām, cik būs kaut kā kaut kad.
Piedz. (x2)
Kad nav spēka tālāk skriet
Es krītu tev, es krītu tev
Piekļauties un padoties
Es krītu tev, es krītu tev | Otra Puse | Es krītu tev |
V.
Nevajag piekrist visam, ko saku.
Tu man piekrīti, vecīt?
Aleksandrs
Es Tev piekrītu, vecīt,
Tu to tik labi pateici, vecīt.
Piestāj, ieliesim bembī benzīnu;
vēders burkšķ, man vajag remdēt ēstgribu.
Mašīna lēni pa ceļu slīd kā kērlinga
akmens. Šoseja liekas gara kā bērnība.
V.
Mēs esam klāt – diennakts benzīntanks.
Apkārt ne dvēseles, un virs mums ir melna nakts.
Mākoņi savelkas kā zīlītes pēc napasa.
Cilvēki pendelējas dzīvītēs bez karkasa
pa riņķa līnijas dienām – o, jā! –, bet šobrīd guļ.
Dievs deva piecas maņas mums – o, jā! –, bet man ir
čujs.
Pagaidi mašīnā mani pie stūres, būšu ātri.
Es eju iekšā nomest joku tā kā čūskas ādu.
Aleksandrs
Piecas
minūtes izmaina visu.
Izmaina
visu.
Patīt
laiku atpakaļ un aiziet
prom.
Es iešu pēdējais, es izslēgšu gaismu.
Piecas minūtes; sēžu, gaidu.
Atskan šāvieni, seko vaidi.
Mirklī sabrūk mani ntie vairogi;
sviedru strautiņi nu tek pa vaigiem.
Kas tikko notika?! Kas tikko bija?!
Un kāpēc es stūrēju?! Ko Tu tur cilā?!
Nu, kas tās par banknotēm?! Kas tā par naudu?!
Un huļiš Tev ģīmis, bļaģ, nosegts ar audumu?!
Ko?! Ā?! Ko?! Ā?!
V.
Nospied gāzi grīdā.
Viss jau ir noticis, un nevietā šeit uzsākt strīdus.
Cilāju līķus kā hanteles, jā, – man tas ir sīkums.
Tu devies līdzi – manās acīs tas ir rakstisks līgums.
Kameru fiksēts nav nedz numurs un nedz mūsu sejas.
Pilsētas nomales tīkls; loms nebūt nav peļams.
Kauliņi mesti, durvis aizvērtas kā acu plaksti.
Mēs izšķīdīsim naktī tā kā laikā radu raksti.
Aleksandrs
Plaukstas
miklas kā vagīnas.
Miesa smaga kā ampīrs.
Pilna mašīna papīra.
Tāds, lūk, vakara gambīts.
Vēmiens nāk kā no gastrīta.
Nez, kad nelabums apsīks.
Tumsa mirušā acīs.
Tumsa
mirušā
acīs.
Piecas
minūtes izmaina visu.
Izmaina
visu.
Patīt
laiku atpakaļ un aiziet
prom.
Es iešu pēdējais, es izslēgšu gaismu. | Arturs Skutelis | Bez piecām benzīntanks |
Nezinu, kam sirdī klusi
Iezagusies nakts, kam ēnu nav,
Nezinu, kā man tikt uz tavu pusi,
Atrast krastu, kuram vārda nav.
Nejautā, kas paņem visu
Vakarā, kad saule jūrā krīt,
Liedaga smilts man, klusi pačukstēs
Atbildēs par tevi vēja balss
Piedz.
Pagaidām, dusi man uz pleca tu
Tavu vārdu nezinu, pagaidām
Pagaidām, mirklis kāds vēl pieder mums,
Tavās acīs solījums, pagaidām
Atnāks rīts, ar soli klusi,
Atnesdams sev šaubu liesmās līdz
Nezinu vairs, kur meklēt otru pusi,
Sirdij, kurā apmaldījies pats.
Nejautā, kas paņem visu
Vakarā, kad saule jūrā krīt,
Un liedaga smilts man klusi
Pačukstēs atbildēs par tevi vēja balss | Klaidonis | Pagaidām |
Vai tiešām jau tik ļoti ir aizsteidzies laiks
Jau atkal ārā ir pavasaris ziedonis maigs
Un vienmēr šajā laikā kad stārķi atlaižas
Vēl dažas dienas darbā tad projām jāsteidzas
Piedz.
Bet kurp lai es dodos kas brīvdienas klāt
Vai traukt man autiņā savā
Vai sēsties eirplanā kas savukārt
Nolaižas kādā salā
Vai tepat atpūsties dzimtenē savā
Līkloču upes malā
Jo ziedonis pļavas un dzintara krasts
Nav sliktāks kā dienvidu salas
Vai tiešām tā jau tik ļoti ir aizsteidzies laiks
Vēl dažas dienas būs beidzies mans brīvdienu laiks | Klaidonis | Brīvdienu laiks |
Tu esi cita, Tu vairs sapņos nelido,
Tavās acīs, ugunskurs vairs nekvēlo,
Sasalst tavi smiekli, tavā ledus pasaulē,
Sasalušu smaidu, tev būs sapņi jāzaudē,
Piedz.
Atkal tā sirds tava auksta kā ledus,
Atkal es maldos un meklēju vārdus,
Tikai vēl nezinu pats kuri tie būs,
Tie varbūt rūgti kā pieneņu medus,
Kvēlot kā ogle saldēt kā ledus,
Un tā sirds tava vairs izkust nepagūs,
Neatradu vārdus, varbūt pazaudēju tos,
Bet tev, man šķiet, vienalga, pat ja tie atrastos,
Lai tiek citiem vārdi, tev tos nevajag tik un tā
Sasalst tavas asaras, sāļā ledus lāstekā,
Piedz.
Atkal tā sirds tava auksta kā ledus,
Atkal es maldos un meklēju vārdus,
Tikai vēl nezinu pats kuri tie būs,
Tie varbūt rūgti kā pieneņu medus,
Kvēlot kā ogle saldēt kā ledus,
Un tā sirds tava vairs izkust nepagūs. | Dakota | Ledus Sirds |
Lai šodien saule spīd, vai lietus līst , lai notiek tā
Ceru ,ka mēs tiksimies šai vakarā
Vai brāzmos vējš,vai ziedu sniedziņš snigs, lai notiek
tā
Gaidīšu es tevi vietā parastā
Tu pretī nāc un smaids jau tev uz lūpām parādās
Sirds tā kāro iekrist rokās tavējās
Ir laiks tik jauks un saule ienirt jūrā kavējās
Tavu lūpu čuksts skan ausīs manējās
Tik viļņi šūpojas, saule acīs lūkojas
Man ar tevi tik jauki un abu lūpas skūpstam tuvojas
Šai vietā klusiņām netraucēs pat mušiņa
Un aiz smiekliem tev no acīm nomazgāsies tušiņa | Klaidonis | Randevu |
Ņemt, ņemt, pretī neko,
Meža māti izvarot
Katrā akā spļaut,
Vēlāk bļaut; “Nav, nav!”
Nosveries liepā, kaprofāgs Tu tāds
Kur tad ir Tavs izslavētais saprāts
Par augstāko formu Tevi sauc,
Man par mums ir kauns!
Man par mums ir kauns!
Tu jau arī esi lops
Savā patmīlībā smoc
Dumjš! Pakaļ nāk Jods,
Par grēkiem ir jāmaksā!
Klusa pļava, beigta govs
Prom! Pēc tevis tikai posts
Kad stipriem gribas ēst
Vājiem laiks ir bēgt!
Kā tad ir
Kad nav? | OGHRE | Nosveries liepā |
Man alus tik garšo .kad jādodas mums
Sveikt Līgas uz Latvijas laukiem
Vai Brenguļu ,Cēsu ,vai Aldaris pats
Tie izzūd no veikalu plauktiem
Cits grozā steidz ķimeņu sieriņu likt
Cits noskatās , jānopērk zuši
Bet lielākais vairākums grabēdams iet
No rīta jau saguruši
Piedz. Kāds tu būsi ja tik rīts ,
Nav vēl vakars sagaidīts
Līgo dziesmas jāsāk rūkt
Pēc tam alu vari sūkt
Nē tā ,nebūs labi ,dažs padomu dod
Kaut pats jau nav tīri bez grēka
Vēl vakar kad apmeklēj aliņa krog
Viņš iznāca āra bez spēka
Tu gaidi šos svētkus un domā kā būs
Kad iedegsies Jāņuguns liesma
Nāks kārtējais lietus ,kas samērcēs mūs
Un visapkārt skanēs tik dziesma
Nāks kārtējais lietus ,kas netraucēs mūs
Un visapkārt skanēs šī dziesma | Klaidonis | Kāds tu būsi |
Atvelc, pelīte, miedziņu,
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu.
Pele čīkst, pele raud,
Pelei rati salūzuš’.
Pelei rati salūzuš’,
Bērnam miegu vadājot.
Šūpoju, auklēju baložu bērniņus,
Es pate balode zariņa galā,
Atskrēja vāvere, nosvieda zemē,
Sniedz’, sniedzu rociņu, nevaru sasniegt,
Sauc’, saucu balsīti, nevaru sasaukt.
Šūpo, eglīte, baložu bērnu,
Es pate šūpoju sav’ bāleliņu. | Tautumeitas | Pelīte |
Kā sniegi kalnu galotnēs,
Lai mūžam balti būtu mēs.
Pirms saules jau tie iedegas
Un sārtā zeltā blāzmojas.
Kad lejas smaga krēsla klāj
Vēl viņi kvēlot nenostāj.
Kaut biezi viņi dienvidos
Gaist zili baltos debešos.
Drīz tomēr migla atstās tos
Un viņi sauli atstaros.
Kā sniegi kalnu galotnēs,
Lai mūžam balti būtu mēs. | Raimonds Pauls | Kā sniegi kalnu galotnēs |
Brīves elpu sajust putekļos
Nav jau sen, bij pavards klāts uz galda
Tagad tikai tad, ja pažēlo
Nelūdzies nevienam kļūt par draugu
Vējš tavs draugs un ceļa putekļi
Visu to, ko citi pērk par naudu
Atstāji sen tālu pagātnē
Piedz.
Daudz ir iets un nogurst kājas
Novakars pie zemes liec
Tā kā nav nekur tev mājas
Sen nav kurpju šņores siets
Siena zārds vai sūnas sega
Pāri aizlauzts priedes zars
Kalpos tev kā mājas dzega
Tevi pārgurums kad skars
Brīvs tavs ceļš, nav darba dienas plāna
Atpūties kaut rīta agrumā
Pagriezies un snaud uz otra sāna
Kaut vai darba dienas karstumā | Klaidonis | Daudz ir iets |
Woke up this morning with a hole in my head
Some memories might be dead,
From the hole in my head
Could it just fade away?
(Lalalala, lalalala)
Just like that in one day?
Woke up this morning with a hole in my head
Maybe my morning is dead
From the hole in my head
Strange days, strange ways
(Strange days, strange ways)
Strange days, strange ways
Aaa-aaah...
I think I lost some memory of you
Somewhere along the way
You never come out, eh? But I saw you today
You never lift my head, but I saw you today
Strange days, strange ways
(Strange days, strange ways)
Strange days, strange ways
Aaa-aaah...
Aaa-aaah...
Strange
days, strange ways...
x4
par nepieciešamajām izmaiņām rakstiet uz dark.and.light.
blue@gmail | Pyro Trees | Strange Days |
Meitene Bārbija.
Kad vecajā tornī ap pusnakti
pulkstenis zvan'
Abi sēžam mēs bārā pie galdiņa
mūzika skan
Daži šūpojas popsīgos ritmos un
alkohols tvan
Bet tavs kaislīgais skatiens ir
pienaglots vienīgi man
piedziedājums:
Meitene Bārbija pretī tev ies
Meitene Bārbija jautri tā smies
Meitene Bārbija skūpstu tev sniegs
Meitene Bārbija sevi neliegs
Meitene Bārbija glāzīti tver
Meitene Bārbija šampiņu dzer
Meitenei Bārbijai naudiņu sniedz
Meitene Bārbija sevi neliedz
Meitene Bārbija glāzīti tver
Meitene Bārbija šampiņu dzer
Meitene Bārbija saldi tā dveš
Meitene Bārbija kājiņas pleš
Šai vakarā vēlā tu mīlēsi
mani tik vien
Un ar glāzīti rokās tu klēpī
man sēdi arvien
Es apskauju tevi mīlas ezerā
lūpas jau brien
Mēs aizmirstam laiku un vietu lai
pulksteņi skrien
piedziedājums: Meitene Bārbija... | Uldis Kazinovskis | Meitene Bārbija |
Mana kafejnīca ir salauzta
Un durvis tai ir izgāztas
Mana kafejnīca ir salauzta
Un logi tai ir izsisti
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca ir salauzta
Un tasītes ir saplīsušas
Mana kafejnīca ir salauzta
Un karotes ir pazudušas
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca ir salauzta
Un galdiņi ir apgāzti
Mana kafejnīca ir salauzta
Un krēsliņi ir apgāzti
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca ir salauzta
Un cukuriņš ir izbiris
Mana kafejnīca ir salauzta
Un kafija ir izbirusi
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca, kafejnīca, kafejnīca
Mana kafejnīca ir beigta
Mana kafejnīca ir beigta
Mana kafejnīca ir beigta
Mana kafejnīca ir beigta
Mana kafejnīca ir beigta
Mana kafejnīca ir beigta
Mana kafejnīca ir beigta | Dzeltenie Pastnieki | Mana Kafejnīca Ir Salauzta |
Cik ilgam laikam viņai manis pietiks?
Vai tiešām visas šaubas ir niecīgas?
Kā tik vaļā no tā, kas ir iedzīts man?
Kur paliek gadi? Vai vērtīgi vadīt tos mēģinot radīt?
Vai līdz galam kāds šo sajūt arī? Pasaule ārpusē,
pasaule manī.
Kur ir tā vietas, kas nav Ghetto?
Ja zini, lūdzu, parādi mums ceļu.
Kādēļ paliekam uz vietas skrienot caurām dienām?
Mūs beigās ietērps melnā
Mīļā, sadedzini mani pelnos un izkaisi bezrūpīgā vējā.
Es dievinu smaidu Tavā sejā,
Man blakus vajag Tevi, kas smejās,
Tik ļoti, ļoti vai ir kaut kas vairāk, ko protu?
Ja augšā kāds vada, tad šeit lejā notiek,
Mēs tiksim tam cauri ar sakostiem zobiem,
Esmu šeit joprojām, lai dalītu dzīvāks par dzīvu un man
tas patīk.
Vai Tev patīk arī?
Vai Tev patīk arī? | Grifs | Šeit Lejā |
Maza, maza latvju zeme -
Putnam viegli pārlidot.
Mežu gali, kalnu gali
Jūrai labu rītu dod.
Sveši cirvji, svešas dzirnas
Tīko šķelt, tīko malt,
Mūsu prātus, mūsu domas
Sīku ķildu važās kalt.
Tautasdziesmas pašā ellē
Ejam kopā skandināt
Tautasdziesmās spēku smeļot,
Spēsim sevi nosargāt.
Maza, maza latvju zeme -
Putnam viegli pārlidot.
Mežu gali, kalnu gali
Jūrai labu rītu dod. | Ainis Šaicāns | Maza, maza latvju zeme |
Daži dzīvo laukos, daži pilsētā.
Daži pat nekad nav bijuš' Lietuvā.
Katram ir savs celš un savas pieturas,
Bet ir tā viena vieta, kas katram parādās.
Es domāju, ka šis ir dzīves liktenis,
Ka katram reiz ir jābrauc,
katram reiz ir jābrauc...
2x
Cauri grobiņai, cauri Grobiņai,
Cauri grobiņai, cauri, cauri
When I first came to Latvia, I wondered where to go.
They said a place called Liepāja was wonderful.
And since I'm here some weeks, I'm thinking to go home.
I guess I'm gonna take a ferry to Stockholm.
My Liepāja friends say: "No! Go the other way!"
Katram reiz ir jābrauc,
Katram reiz ir jābrauc...
2x
Cauri grobiņai, cauri Grobiņai,
Cauri grobiņai, cauri, cauri
Es domāju, ka ir daži traki, jā,
Kas iebrauca un pat palika
Un man tas pat ir saprotams, jo Grabiņai jau ir savs
šarms
Es negribu pārspīlēt, bet to var arī mīlēt.
2x
Cauri grobiņai, cauri Grobiņai,
Cauri grobiņai, cauri, cauri | Ārzemnieki | Cauri Grobiņai |
Ne, vai tad vakara blāzmai
Vairs skaistuma nava
Un ziedu naktij
Mēneša zelta laivas
Un ezeriem dziļumu melnu
Kuros acīm lūkot,
Ka stāvu es te
Pie tevis, meitene mana?
Un vaj tad saulainos laukos,
Pašā liepziedu dienvidū karstā
Nava smaršīgas vēja versmes
No kā man vaigi tvīktu,
Kad tavas elpas tā alkstu,
Meitene mana?
Un vaj tad es dzēris būtu
No kūsošiem Trimpus kausiem
Nezemes ģiftīgo dievu malku,
Ka es tā reibstu, tā reibstu
No Tevis, meitene mana?
Tā reibstu no tevis, Ka nezinu
Vai sapnis tu esi vaj patiesība.
Tā reibstu no tevis, Ka nezinu
Vai sapnis tu esi vaj patiesība. | Artūrs Skrastiņš | Pielūgsme meitenei |
Ko mainīt ir par vēlu škiet nekam vairs nav jēga un tu
nodariji to sev pat'i
noriebies tas viss tapēc nešaubos ka ticu tam ka
nemainīs NEKAS
Tev ir jāsaprot,tas nevar būt vairs tā!
Man ir viegli iejusties būt klāt.
Gribu sev mieru,bet zūd prāts.
Jāpaliek vienam.
Man vajag saprast to,ko meklēju sev es lūdzu Dievam.
Lai palīdz atrast,jo es nemeklēju Tevi.
Saproti?
Man ir palikusi viena lieta un tā ir velme ātri bēgt
prom.
Man nav nekā - vari savākt visu,bet es paturēšu savu
godu.
Nevajag neko.
Labi,kā ir.
Nevari Tu dot,ceru ka dzirdi.
Es gribu palikt viens pats,bet man šķiet ,ka pie tevis
palikusi mana sirds.
TU NEREDZI KAS TRŪKST
TILTI NODEGUŠI LŪZT UN MAN LAIKS IR DOTIES PROM
MAN LAIKS IR IET PROM AH
MAN LAIKS IR IET PROM DZIRDI??
AH
MAN LAIKS IR IET PROM
Padomā tu pati tev nav jēgas būt man blakus tikai tāpēc
lai tu teiktu mēs turi plaši vaļā acis
tas nav tikai slikts sapnis tāpēc neatliek nekas kā bēgt
JĀNOTIEK TĀ LIEKĀS MAN!
NEJĒDZĪGI VĀRDI NELIKS MAN TO PĀRDOMĀT TAS IR
RISINĀJUMS PROBLĒMĀM!
Tās ir briesmas man ir jāmūk prom no Tevis tālu.
Miers un laime manī mīt tik vietās tur,kur tevis nav.
Un nemaz nevaino mani Tu esi vainīgi pati,un tāpēc
noslauki asaras tā lai netēlo acis.
Tagad visam būtu jāmainās un tas ir tiešām viss ko es
gribu.
Nenāc man klāt.
Novāc savas rokas bez tevis labāk būs es zinu.
Nevajag neko.
Labi kā ir.
Nevari Tu dot,ceru ka dzirdi.
Es gribu palikt viens pats,bet man šķiet ka Tev ir
jāatdod mana sirds.
TU NEREDZI KAS TRŪKST
TILTI NODEGUŠI LŪZT UN MAN LAIKS IR DOTIES PROM
MAN LAIKS IR IET PROM AH
MAN LAIKS IR IET PROM DZIRDI??
AH
MAN LAIKS IR IET PROM DZIRDI??
Padomā tu pati tev nav jēgas būt man blakus tikai tāpēc
lai tu teiktu mēs turi plaši vaļā acis
tas nav tikai slikts sapnis tāpēc neatliek nekas kā bēgt
Ko mainīt ir par vēlu škiet nekam vairs nav jēga un tu
nodariji to sev pat'i
noriebies tas viss tapēc nešaubos ka ticu tam ka
nemainīs NEKAS
MAN LAIKS IR IET PROM AH
MAN LAIKS IR IET PROM DZIRDI??
AH
MAN LAIKS IR IET PROM DZIRDI??
Padomā tu pati tev nav jēgas būt man blakus tikai tāpēc
lai tu teiktu mēs turi plaši vaļā acis
tas nav tikai slikts sapnis tāpēc neatliek nekas kā
bēgt | Kristers Sējējs | Projām |
Acis skar tāla gaišā atblāzma
Tur par mums kāda zvaigzne dzimst
Svētā nakts, klusā nakts tu, kā mierinājums nāc
Siltu gaismu apkārt izliet sāc.
Gaismas stars tavā vaigā zaigo
Gaismas stars tavā sirdī zied
Svētā nakts, klusā nakts tu, kā cerība mums nāc
Visiem ļaudīm sirdis atvērt sāc.
piedz:
Top zeme balta un mirdzoša
Brīnumu gaidoša
Un blakus tev es jūtu visu to
Skan zvani gaiši un priecīgi
Skan laimi vēstoši
Un mīlestībai līdz
Un mīlestībai līdz pār mums.
Katram mums zvaigznes gaisma staro
Katram mums sirdī mājo tā
Klusā nakts, svētā nakts, tavā gaismā mirdzam mēs
Mieru radot sev un pasaulei.
piedz:
Top
zeme balta un mirdzoša
Brīnumu gaidoša
Un blakus tev es jūtu visu to
Skan zvani gaiši un priecīgi
Skan laimi vēstoši
Un mīlestībai līdz
Un mīlestībai līdz pār mums. (x2) | Dināra Rudāne | Ziemassvētku zvaigzne |
Visu mūžu nodzīvojot
sava prāta cietumā,
tā kā restes aizspriedumi krustojas.
Nezin kāda goda sargi
mīlestību neielaiž:
tā, redz, ne par ko vairs neesot jāšaubās.
Nogrimmēta feja (nogrimmēta feja)
izliekas, ka dejo (izliekas, ka dejo);
asaras no sejas (asaras no sejas)
krāsu lēni skalo projām, projām.
Lieli dzīves pazinēji
mani māca izlikties,
uzvarēt un nogurt, vēlāk padoties.
Parāk liela atbildība
jāuzņemas, noticot
ka tikai tie, kas atsakās, spēj aizlidot.
Zem viņas viltus ārienes
tik trausla elpo dvēsele,
ka brīdi sastindzis es - klausos.
Nekā jau īsti viņā nav,
bet tai pat laikā ir tik daudz,
ka nevar saskaitīt - tik daudz - ka nevar saskaitīt.
Lai iet ellē goda sargi!
Restes pašas atveras,
viss, ko jūtu, viss, ko jūtu, piepildās.
Klusē dzīves pazinēji,
uzvarām nav nozīmes,
jo izrādās, ka lidot sen jau protu es. | V.I.P. (Vinegar into pearl) | Feja |
Vai lakstīgalai, kurai lidot tīk
Un dziedāt - vai tas atņems kāds to rīt?
Ir debesis, pēc kurām tiecas sirds...
Līst, negaiss - vārdos, mūzikā skan dzīvs.
Dziesma plivo-o-o debesīs,
Vai vārdus dzirdi?
Dziesmai sava pasaule-o-o
Klāt dvēsele.
Putni lidot grib
Un dziedāt - vai atņems kāds to rīt?
Tikai uz augšu mūs ceļi ved!
Tikai uz sauli sirds atvēries,
Palaidiet vaļā, tos neturiet,
Ceļu uz sauli parādiet!
PIEDIEDAJUMS:
Lakstīgalai, lidot lemts,
Izjūtu nevienam - neatņemt.
Negrib dzīvot pareizi
Negrib dziedāt taisni
Lakstīgala, lidot lemts .
Ooooooooooo
2.PANTS
Ir dziesmai jāskan tā, ne citādāk,
Jūs dzi-rdat tā aizskan tālumā
Te debesis, kā lakstīgala sirds
Skan, spārni - skaņa, aizlidosim līdz.
Dziedot dzīvooo debesīs,
Ir vārdi sirdī.
Tā ir dziesmu pasaule ooo...
Laiks it kā gaist.
Dziesma plivo-o-o debesīs,
Vai vārdus dzirdi?
dziesmai sava pasaule-o-o
Klāt dvēsele.
Putni lidot grib
Un dziedāt - vai atņems kāds to rīt?
Tikai uz augšu mūs ceļi ved!
Tikai uz sauli sirds atvēries,
Palaidiet vaļā, tos neturiet,
Ceļu uz sauli parādiet!
Lakstīgalai,lidot lemts,
Izjūtu nevienam - neatņemt.
Negrib dzīvot pareizi
Negrib dziedāt taisni
Lakstīgala, lidot lemts .
Ooooooooooo | Aija Celma | Lakstīgala |
Trīsi trīsi sikspārnīti
Saki kas Tev prātā krīt
Vai Tu zini dziesmu šo?
Klusē, nesaki neko
Tā kā paplāte Tu skrej
Augstu pāri pasaulei
Trīsi trīsi sikspārnīti
Saki kas Tev prātā krīt
Trīsi trīsi trīsi trīsi trīsi trīsi trīsi
Trīsi trīsi trīsi trīsi trīsi trīsi trīsi
Vai Tu zini dziesmu šo?
Klusē, nasaki neko
Tālāk dziesma šī skan tā
Cepurnieks to turpina
Trīsi trīsi sikspārnīti
Saki kas Tev prātā krīt
Tā kā paplāte Tu skrej
Augstu pāri pasaulei | Dzeltenie Pastnieki | Trīsi Trīsi Sikspārnīti |
Kad saule mūs pie zemes kaļ
Mēs neskatāmies, neskatāmies atpakaļ
Jo smaidi tu un smaidu es
Un spieto, spieto, spieto, spieto cikādes
Tas karstums vairs nav izturams
Bet tas tik ātri, ātri, ātri nezudīs
Tā tveice drīz uz ceļiem mūs
Pa vienam, vienam, vienam, vienam nospiedīs
Tie esam mēs
Zvaigznes debesīs
Tie esam mēs
Kam atļauts viss
Tie esam mēs
Zvaigznes debesīs
Tie esam mēs, tie esam mēs
Tas bija sen, tik ļoti sen
Pirms kāda, kāda mirkļa un pirms mūžības
Bet tveice mūs jau tālāk dzen
No brīnumiem, no brīnumiem un bērnības
Šī pasaule ir jukusi
Un sajukuši, sajukuši abi mēs
Jo smaidi tu un smaidu es
Un spieto, spieto, spieto, spieto cikādes
Tie esam mēs
Zvaigznes debesīs
Tie esam mēs
Kam atļauts viss
Tie esam mēs
Zvaigznes debesīs
Tie esam mēs, tie esam mēs | Bet Bet | Cikādes |
Eii, ei, ei
Prusaks, jā
ESKETIIT
Es
esmu drunk, jē (drunk, jā)
Mana mūzika bump, jē (bumpin, jā)
New school panks, jē (panks)
Tā kuce kā bumba, es iepišu dunk, jē (es iepiš danku)
Es esmu drunk, jē (es esmu drunk)
Mana mūzika bump, jē (es esmu bump)
New school panks, jē (panks)
Tā kuce kā bumba, es iepišu dunk, jē (es iepišu danku,
jā)
Mana dzīve ir mērce (prusaks)
Mana dzive ir mērce, jā (jā)
Mana dzīve ir mērce (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (prusaks, mērce)
Mana dzīve ir mērce, jā
Mana dzīve ir mērce, jā (New Wavy)
Šī spēle veca kā Atari (atari)
Reti kuram saku im sorry (sorry)
Redzu žurkas skraida ap mani (ap mani)
Šitas sūds ir mans, ko tu dari (ko dari)
Uz drēbem es dropoju piķi, jā (es piķ, jā)
Tava čiepa jau mitra (jau mitra, jā)
Tava zāle tik slikta (tik slikta, jā)
Manas drēbes custom, es sick, jā (custom, es esmu sick)
Manā kabatā vienmēr BiC (ir BiC)
Kad es gribu, es spark up, its lit (ir lit)
Tava šmara man rāda savus tits (savus tits, jā)
Tarakāns jau up to shit (up to shit, jā)
Jaunas drēbes ? Nav problēma
Jauns vilnis ? Tu kopē
Tava māsa ? Mūsu flotē
Mans daikts ? viņas mutē
Es esmu drunk, jē (drunk, jā)
Mana mūzika bump, jē (bumpin, jā)
New school panks, jē (panks)
Tā kuce kā bumba, es iepišu dunk, jē (es iepiš danku)
Es esmu drunk, jē (es esmu drunk)
Mana mūzika bump, jē (es esmu bump)
New school panks, jē (panks)
Tā kuce kā bumba, es iepišu dunk, jē (es iepišu danku,
jā)
Mana dzīve ir mērce (prusaks)
Mana dzive ir mērce, jā (jā)
Mana dzīve ir mērce (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (prusaks, mērce)
Mana dzīve ir mērce, jā
Mana dzīve ir mērce, jā (New Wavy)
1, 'u-xx_large_top_margin': $height > 0}" style="box-
sizing: border-box; display: block;">
Pirms gada man kājās bij Vans (vans)
Tu jau zini, man tagad ir Yeezy (yeezy)
Mana dzīve kļuvusi easy (easy)
Klauts un slava, ye u see me (u see me)
Mani mūvi lido kā trīnīts (kā trīnīts)
Society kepka, nav bīnijs (nav bīnijs)
Nav ķēdes, prusaks still flexin'
Banda mājā, Tu stressin'
Prikolreperi
? Dauni, kaut ko jauc (kaut ko jauc)
Visi zin kā mūsu kliķi sauc
Heiteriem ir bail, tie jūtas nemanīti
Xans un kontraflovu atstājam mēs 2k17
Es esmu drunk, jē (drunk, jā)
Mana mūzika bump, jē (bumpin, jā)
New school panks, jē (panks)
Tā kuce kā bumba, es iepišu dunk, jē (es iepiš danku)
Es esmu drunk, jē (es esmu drunk)
Mana mūzika bump, jē (es esmu bump)
New school panks, jē (panks)
Tā kuce kā bumba, es iepišu dunk, jē (es iepišu danku,
jā)
Mana dzīve ir mērce (prusaks)
Mana dzive ir mērce, jā (jā)
Mana dzīve ir mērce (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (man dzīve ir mērce, jā)
Mana dzīve ir mērce, jā (prusaks, mērce)
Mana dzīve ir mērce, jā
Mana dzīve ir mērce, jā (New Wavy) | New Wavy | Mērce |
Kas tie tādi, kas dziedāja
Bez saulītes vakarā'i, vakarā?
Tie ir visi bāra bērni,
Bargu kungu klausītāji, klausītāj'.
Es sakūru skalu guni
Diža ceļa maliņā'i , maliņā.
Lai sildās'i tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas, māmuliņ's.
Gana dziedu, gana raudu,
Nedzird mana māmuliņa, māmuliņ'.
Sveša māte gan dzirdēja,
Tā par mani nebēdāja, nebēdāj'. | #TAUTASDZIESMAS | Bāra bērnu ganu rīti |
Man mamma ir tik skaista,
viņa ir visskaistākā,
un tikai viņa prot tā smieties
un mani kutināt.
Man rīt būs pieci gad,
un es tik ļoti vēlētos
lai ātrāk pienāk ziema,
un tētis atgrieztos.
Man mamma ir tik skaista,
viņa ir visskaistākā,
un tikai viņa prot tā smieties
un mani kutināt.
Man rīt būs pieci gad,
un es tik ļoti centīšos,
es iemācīšos lasīt,
lai mamma lepotos.
Esmu bruņinieks no Viduslaikiem,
Ar zobenu un spožām bruņām,
Es cīnīšos par pili savu,
un aizstāvēšu tevi ,mammu!
2x
Man istabā stāv skapis,
kur plauktā vēl arvien
glīti salocīti kaudzē,
tēta krekli rūtainie
Kad izaugšu es solu,
nemūžam nevilkt tos,
tādus kreklus tā kā tētim,
Kreklus rūtainos.
Esmu bruņinieks no Viduslaikiem,
Ar zobenu un spožām bruņām,
Es cīnīšos par pili savu,
un aizstāvēšu tevi ,mammu!
2x
Mēs toreiz skrējām ātri,
un tētis ķēra mūs,
es paslēpos zem gultas,
un saucu-meklēt vari tu.
Man rīt būs pieci gad,
un es beidzot sapratu,
kad tētis nenāks mani meklēt,
lai kā es gaidītu.
Esmu bruņinieks no Viduslaikiem,
Ar zobenu un spožām bruņām,
Es cīnīšos par pili savu,
un aizstāvēšu tevi ,mammu!
2x
Man rīt būs pieci gad,
un es tik ļoti vēlētos
lai ātrāk pienāk ziema,
un tētis atgrieztos. | Aivars Birzmalis | Bruņinieks |
Kyukova dzagyze ōbelis zorā
Pi ōbelis gaļveņu voi i dalykdama
Jau maņ te vairōki voi i nakyukōti
Ōbelis zareņa vaira nalūceiti
Dzagyuzis vōrdeņa vaira nadzērdēti
Sēdēja meiteņs voi i aiz gaļdeņa
Pi gaļdeņa gaļveņuvoi i dalykdama
Jau maņ te voirōki voi i nasēdēti
Tāva ar māmenis vaira naklauseiti
Zeileišu vaiņuka vaira nanosōti
Meitenis vōrdeņa vaira nadzērdēti | #TAUTASDZIESMAS | Kyukova dzagyuze ōbeļu zorā |
Reiz pirms daudziem gadiem rozi stādījām
Un ar skaistiem vārdiem mīlēt solījām.
Sidrabota roze dārziņā zied
Un par seno mīlu klusi kaut ko dzied.
Sidrabota roze, jaunības laiks -
Atgriežas caur gadiem bezrūpīgi maigs,
Izbaudi šo mirkli, pirms tas projām trauc!
Nu jau pašiem matos, sidrabs rotājās,
Tomēr acu skatos mīla kavējās.
Sidrabota roze dārziņā zied
Un par seno mīlu klusi kaut ko dzied.
Sidrabota roze, jaunības laiks -
Atgriežas caur gadiem bezrūpīgi maigs,
Izbaudi šo mirkli, pirms tas projām trauc!
Šī sirmā roze, par mīlu stāsta
Un vienmēr lūdz, pēc mīļā glāsta
Šī sirmā roze, mūs mīlēt māca
Tā neziedēs bez maiguma.
Sidrabota roze dārziņā zied
Un par seno mīlu klusi kaut ko dzied.
Sidrabota roze, jaunības laiks -
Atgriežas caur gadiem bezrūpīgi maigs,
Izbaudi šo mirkli, pirms tas projām trauc! | Kantoris 04 | Sidrabota roze |
Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama.
Līgo…
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jārisina.
Līgo...
Dziedot
pinu vainadziņu
Deviņāmi zālītēmi.
Līgo…
Lai birst visas manas dziesmas
Kā ziediņi vainagā’i.
Līgo…
Kalnā
kāpu guni kurt’i,
Agri sauli sagaidīt’i.
Līgo…
Jāņu
dziesmas izdziedāju,
Kalniņa’i stāvēdama.
Līgo…
Lai skan manas greznas dziesmas
Pār deviņi novadiņi.
Līgo… | Duets Liene & Helmuts | Jāņu dziesma |
Zemenes jau apsnigušas
Un pa sētu staigā vējš
Man par maz ir tevis līdzās
Laiks jau draugus neizdzēš
Ja tu piezvanīsi šodien
Uzzināsi kā man iet
Un mēs runāsim par lietām
Kuras nekad nepāriet
Nav nekas nokavēts
Labāk vēlu kā nekad
Tu un es
Es un tu
Smiesimies kā bērni tād
Tu un es
Es un tu
Smiesimies kā bērni tad
Nav nekas nokavēts
Labāk vēlu kā nekad
Zemenes jau apsnigušas
Un pa sētu staigā vējš
Man par maz ir tevis līdzās
Laiks jau draugus neizdzēš
Tā jau kādreiz dzīvē notiek
Labāk vēlu kā nekad
Man jau šķita viss ir zudis
Bet tu zvani tieši tad
Nav nekas nokavēts
Labāk vēlu kā nekad
Tu un es
Es un tu
Smiesimies kā bērni tād
Tu un es
Es un tu
Smiesimies kā bērni tad
Nav nekas nokavēts
Labāk vēlu kā nekad | Laima Vaikule | Zemenes |
Pat ja šodien nepaveiksies mums,
Vēl jau citas dienas priekšā būs.
Tas, kas lika noskumt, izbeigies jau drīz,
Un, kā nebijis, tas atstās mūs.
Piedz.
Vieglās pusnakts spārnu vēdas,
Nemanāmi ieskaus mūs.
Varēs redzēt laimes pēdas,
Kad no rīta rasa žūs.
Kad no rīta rasa žūs.
Jau no rīta, saulei uzaustot,
Jaunas cerības un sapņus dos.
Brīnums kluss, pār zemi nolaidies, tik īsts,
Kas ikvienā sirdī iemājos. | Lauris Neilands | Laimes Pēdas |
Man pieder namiņš ar skatu
Uz kāpām, kurās sapņi dus.
Tev esot kaste ar končām
Ko grauzt var, kad ir apkārt kluss.
Nu tad mēs metamies kopā,
Jo mums vairs sen jau nav, ko pazaudēt.
Tad mēs metamies kopā,
Jo traki gribas kādam piederēt.
Trīs vārdi ielido upē
Un zagšus prom pie tevis peld.
Trīs vārdi - mīlu tevi es,
Ir vienīgie, kas ģeld.
Nu tad mēs metamies kopā,
Jo mums vairs sen jau nav, ko pazaudēt.
Tad mēs metamies kopā,
Jo traki gribas kādam piederēt.
Namiņš, kaste, vārdi.
Vārdi, kurus retais pateikt spēj. (2x)
Īsa vārdu virkne
Garai, jaunai jēgai sēklu sēj. (2x)
Namiņš, kaste, vārdi.
Vārdi, kurus retais pateikt spēj. (2x)
Īsa vārdu virkne
Garai, jaunai jēgai sēklu sēj. (2x)
Man pieder namiņš ar skatu
Uz kāpām, kurās sapņi dus. | Dons (Artūrs Šingirejs) | Namiņš |
Kaspar kā Tu jūties?
Ne līdz galam
Jo man ne ne a p.
Eu bračka, kā Tu jūties?
Ne līdz galam.
Tu vispār kājās turies?
Ne līdz galam.
Vai atpazīsti savējos?
Ne līdz galam.
Vai atceries kur pamodies?
Ne līdz galam.
Man gan patīk būt - tīram, labam.
Tikai padoma to bītu bīdies malā
Tas Reiks atkal pa dzīvi hajā.
Bet vismaz es ielieku līdz galam.
Boss, acs iedegās.
Nāc, padejosim manā priekšnamā.
Mēs arī varam sarunāt barteri.
Bet tev būtu jāzina es esmu hustleris mazā.
Ā, šis skan tik tīri.
Es palieku arvien skaidrāks katru rītu.
Esmu vienmēr svaigs, labu apetīti.
Un es atnākšu ciemos bez mandarīniem.
Ā, ģērb nost tev ir karsti.
Tu jau zini mans plāns ir garš.
Un es trāpu ritmā tieši uz basa.
Parādīšu Tev kas ir kas.
Viss ir tāja kas esi Tu.
Un vis ir tā kā to vēlies Tu.
Man ir viss ko man vajag.
Bet kamēr nemeģinu.
Būt labākais kas var būt.
Es nemaz nezinu cik labi var būt.
Eu bračka, kā Tu jūties?
Ne līdz galam.
Tu vispār kājās turies?
Ne līdz galam.
Vai atpazīsti savējos?
Ne līdz galam.
Vai atceries kur pamodies?
Ne līdz galam.
Man gan nevajag nekādus pulverus
Jāsporto un jādzer udens
Tev ir karuselis, jo tu patusē
Bet es esmu Max Fresh
Ja tu arī kļūsti kārtigs
Tad tu esi mūsu čārlijs
Meičam patīk puikas strādīgi
Skaistas čiksas pool party's
Pretī nāk čiepa laba
Vai cik tā diena gara
Visi baidās un iet tai garam
Bet ir jādzīvo ir tieši tagad, aiziet!
Tas ir move gym.
Brāl, ka tu tagad juties?
Nebūs par smagu?
Nē, viss labi.
Stieni pacel vari?
Ne līdz galam.
Viss ir tajā kas esi Tu.
Un viss ir tā kā to velies Tu.
Man ir viss ko man vajag.
Bet kamēr nemeģinu.
Būt labākais kas var būt.
Es nemaz nezinu cik labi var būt.
Eu bračka, kā Tu jūties?
Ne līdz galam.
Tu vispār kājās turies?
Ne līdz galam.
Vai atpazīsti savējos?
Ne līdz galam.
Vai atceries kur pamodies?
Ne līdz galam.
It kā jau normāls čalis.
Bet ne līdz galam.
Nu tā jau garšīgi salati.
Bet ne līdz galam.
Nu tev jau labi sanāk.
Bet ne līdz galam.
Iespējams labākais reperis Latvijā.
Ne līdz galam. | Reiks | Ne līdz galam |
Zynu zynu brōļu sātu, navajaga rōdeitōja
Kļaveņš aug vōrteņūs margōtymi zarenim
Pa zorimi strodi dzīda, pa versyunem laksteigolys
Strodi soka dzīdōdami, kas tur brauc, zeme reib
Laksteigolys atbiļdēja, tur brauc poša brōļu mōsa
Tur brauc poša brōļu mōsa, kur seņ vasta tauteņōs
Augstu lūku, sērmu zyrgu, izraksteitys kamanenis | #TAUTASDZIESMAS | Zynu zynu brōļu sātu |
Fabrikas reps-
Pa taisno no līnijas,
Neskaties pulkstenī,te laiks paies ātrāk.
Fabrikas reps ar nemainīgu mīmiku,
Paliec neitrāls,jo strādā automātā.
Fabrikas reps no Anglijas un Īrijas,
Katrs piektais sabiedrībā iejuties šai ādā.
Fabrikas reps ož pēc hlora un ķīmijas,
Brīdi atpūties un tad trīs stundas strādā.
Pirmā diena-
Man pastāsta kas,kur un kā,
Kāda stunda pagājusi un pie līnijas jau klāt,
Pretī poļu pensionāri pāris melones griež meistarīgi,
Pārņem tāda sajūta,ka tie šeit rukā visu dzīvi.
Trulākais pienākums,kas jebkad man ir bijis-
Jāliek melones uz palikņiem,kas vienmērīgi slīd.
Bet divās dienās nopelnu es vairāk,nekā nedēļā,
Šāda alga dzimtenē pat skolotājiem nesanāk.
Klusums no mutēm,fonā aparāti rūc,
Visa fabrika liels ledusskapis,
Pirksti pirmie jūt,bet ar laiku pierod,
Vai tie vienkārši kļūst nejūtīgi,
Galvā skaitu rīmes,
Laiks paskrien bezrūpīgi.
Jau paiet,kāda stunda,kad uz līniju skatās,
Tad sākas lieli prieki,kad tā paņem un apstājas,
Jo tad pasaule sāk griezties,bet līnija stāv,
Labāk pieturies pie malas,jo ļenganas kļūst kājas.
Pat nevajag vilkt bongu,vai vilkt kādas vielas,
Jo uz kādu brīdi jūties pamatīgi apsities,
Kad beidzot atjēdzies un paver savu skatu,
Redzi,ka pārējos ir piemeklējis tas pats.
Visi ierēc klusībā,jo vaizeris jau klāt,
Signāls,laika atskaite un darbu laiks sākt,
Tā paiet pāris stundas un visi sāk klaigāt,
Vienīgo vārdu,ko tie iemācījās šajā laikā- ,,Beigas''!
Pa taisno no līnijas,
Neskaties pulkstenī,te laiks paies ātrāk.
Fabrikas reps ar nemainīgu mīmiku,
Paliec neitrāls,jo strādā automātā.
Fabrikas reps no Anglijas un Īrijas,
Katrs piektais sabiedrībā iejuties šai ādā.
Fabrikas reps ož pēc hlora un ķīmijas,
Brīdi atpūties un tad trīs stundas strādā.
Pāris dienas arī pastrādāju fabrikas galā,
Kur augļi tiek savesti no visām pasaules malām,
No transporta kastēm mēs tās pārberam savās,
Čaļi viens ar otru mērās,kuram sanāks garāks,
Tornis no kartona kastēm,kad tās nes,
Uz vietu,kur tās tiks pārstrādātas,
Pēctam jāliek visi augļi garā vannā mazgāties,
Viss smird pēc hlora-Labāk turi acis ciet!
Nedod dievs,ka tiks tev tā ķīmija acīs,
Ko pēctam pircēji nopirks veikalā un aprīs.
Arī pirmo reizi fabrikā es todien tiku rāts,
Par to,ka nesaprotu krieviski,kaut neesmu slāvs.
VĀKS!-
Man šķita,ka esmu Anglijā,
Bet izrādās,ka angliski prot runāt tikai birojā!
Es šeit esmu pieņemts ar aģentūras starpniecību,
Būvēj' latviešu-lietuviešu svētā trīsvienība.
Daži rumāņi pa starpai,kas visu laiku rotē,
Atgādina par Latviju,jo smako pēc šprotēm.
Acis staro,kaut padsmit stundu darba diena,
Pārtraukumā sanāk rēķināt cik alga liela.
Slēp zābakus pa stūriem,lai kāds tos nenozog,
Ātri skrien uz ēdamzāli,ieņemt labākos solus,
Vai ārā papīpēt,lai uzlabotu omu.
Es sapratu,pie pirmās izdevības būšu prom.
Fabrikas reps-
Pa taisno no līnijas,
Neskaties pulkstenī,te laiks paies ātrāk.
Fabrikas reps ar nemainīgu mīmiku,
Paliec neitrāls,jo strādā automātā.
Fabrikas reps no Anglijas un Īrijas,
Katrs piektais sabiedrībā iejuties šai ādā.
Fabrikas reps ož pēc hlora un ķīmijas,
Brīdi atpūties un tad trīs stundas strādā. | Vilnis | Fabrikas Reps |