lyrics
stringlengths 0
12.5k
| artist_title
stringlengths 2
39
| song_title
stringlengths 2
73
|
|---|---|---|
Tai zemei vaj`g lietu
Un sauli, kas spīd (2x).
Bet tam cilvēkam vaj`g sirdi,
Kam var uzticēties (2x).
Tam putnam vaj`g zaru,
Kur ligzdu uztaisīt (2x).
Bet tam cilvēkam vaj`g sirdi,
Kam var uzticēties (2x).
Es neprasu mantu,
Ne zeltu, kas spīd (2x).
Bet es prasu sevīm sirdi,
Kam var uzticēties (2x).
Un kad viņš to atrod,
Cik laimīgs ir tas (2x).
Jo bez mīlestības nevar
Neviens cilvēks laimīgs būt (2x).
Tai zemei vaj`g lietu
Un sauli, kas spīd (2x).
Bet tam cilvēkam vaj`g sirdi,
Kam var uzticēties (2x). | Suitu sievas | Tai zemei vaj`g lietu |
Neaizliedz vēl, to solīto vēl
Pāri laikam pretī rītam
Negaidīti, negaidīti.
Sen gaidītā nezūdi vēl
Šai rudenī vēl
Tev zem galvas roku lieku
un pār laiku pāri tieku
Pār laiku tālāk vēl
Tā nāca.
Indra, tik negaidot,
Indra
Iz saullēktiem ārā,
Saullēktu Indra.
Un saucu - Indra
Man uzausa Indra,
Kā noslēpums Indra,
Atklājies, Indra
Pagaidi vēl
Un paklusē vēl tumsām cauri
Laikiem pāri
Tā kā sena glezna vari klusēdama.
Neaizliedz vēl to solīto
Un par spīti nāc un krīti
Tā kā gaisma negaidīta.
Tik sengaidīta man
Tā nāca Indra.
Tik negaidot,
Indra
Iz saullēktiem ārā
Saullēktu Indra
Un saucu - Indra
Man uzausa Indra,
Kā noslēpums Indra
Atklājies, Indra.
Indra, tik negaidot,
Indra
Iz saullēktiem ārā
Saullēktu Indra
Tā nāca Indra
Man uzausa Indra,
Kā noslēpums Indra
Atklājies, Indra | Ingus Pētersons | Indra |
Nozied jasmīns, krāšņās peonijas,
Aiziet Jāņi, Pēterdiena klāt.
Drīz pār laukiem tīmeklīšu dzijas
Atvasaru sāks jau ieaijāt (2x).
Piedod labā tādu sentimentu,
To man saka zeltains rudzu lauks
Atnāks rudens un ar milzu menti
Jaunu maizi lielā abrā jauks (2x)
Piedz. Piedod labā, piedod labā,
Piedod labā tādu sentimentu,
Piedod labā, piedod labā -
To man saka zeltains rudzu lauks.
Gadskārtas kā graudus mūži vētī,
Katrs mirklis liekas trīskārt svēts,
Kad ar pilnu vai ar tukšu klēti
Savā dzīvē tapsi piemeklēts.
Vēl par agru, lai jau abi skumtu
Liepu ziedos medus bites nāks,
Balti gulbji skries pār nama jumtu,
Savāds smagums vārpas lejup māks.
Piedz.
Tā būs mūsu zelta atvasara
Kailā, maigā, brūnā, saulainā.
Ļoti īsa, tomēr mūžu gara,
Kas aiz kalniem zvanīdama nāk.
Piedz. (2x) | Lāčplēsis | Piedod labā |
Piedz.
Viss ir nepareizs
Viss ir nepabeigts
Viss ir nepareizs
Bet beigās viss būs okay
Es nokavēju, un es noguru skriet
Gribēju ar riteni braukt, bet tam bija nopūsta riepa
Man vaj’dzēja ātrāk durvju rokturi spiest
Meklēju lietussargu, jo skatos pa logu – tur lietus
Dzīve variantus reti piedāvā divus
Līdz tuvākai pieturai piecpadsmit minūtes, fuck
Mans skrējiens izskatījās pēc gazeles sprinta
Stāvu pēc etalona, pie kases ir rinda
Tas aizņem vēl piecas minūtes, vagonā iekāpju
Nosēžu vēl desmit sastrēgumā Avotu ielā
Pēc tam frāzes skanēja par to, kā es varēju
Īsak sakot, zini, kāpēc kavēju?
Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā
Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām
Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk
Bet zini, kā ir manuprāt?
Piedz.
Neviens
līdzeklis man nelīdzēja
Kaut gan gribu atmest gan, kad pīpēju, gan tad, kad
nepīpēju
Varu iztikt pa dienu, bez tā staigāt pa parku
Plus, es to vairāk nedaru darba laikā kā darbu
Bet tusiņā būs tauta ar citādu skatījumu
Es nopirku paciņu viena visādam gadījumam
Lai nav jāstreļī tā, kā sliktākam radījumam
Kopības sajūta liek justies siltāk kā adījumi
Vēlme atmest parādās tik piepeši kā pantēra
Tagad cīga lien no mutes tā, kā gliemeža antēna
Laikam disciplīnas ziņā nāku no zemākās klases
Bet zini, kāpēc man nesanāk atmest?
Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā
Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām
Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk
Un es tiešām domāju, ka…
Piedz.
Šaubos ka savā darba vietā daru labu, jau rokas vājas
Sēžu vienā vietā jau kuro gadu kā domātājs
Viens tas pats, kā dziesmas populāras
Zinu savu nākotni labāk kā Nostredamus
Iekšā vienmuļš, ārā tas pats
Mans vēders paliek resnāks ātrāk kā maks
Bet ko man darīt, karot un trīt ragus
Mans CV nav labots jau trīs gadus
Kolēģi kā fons, bet tie toties nav sveši
Es varu kaut ko mainīt, bet ko es zaudēšu
Un kāda būs citur alga un darba laiks
Īsāk sakot, stāvu, it kā man ir sarkanais
Jo viss ir sarežģīti, es gribu tikt galā
Es gribu tikt līdz, es gribu tikt garām
Es gribu izlīst, es gribu krist mazāk
Bet zini, kā ir manuprāt?
Piedz. | Edavārdi | Viss ir sarežģīti |
Smaidi mozu smaideņu,
Smejīs mozu smīkleņu,
Tai, kai saules stareņu
Īnes manī meiļumu.
Īnes manī syltumu,
Īnes manī meiļumu!
Nu šo mozo pasauļa,
Kurā dzeivoj tu! x 2
Dūmoj sovu dūmeņu,
Runoj sovu volūdu.
Tai kai puču zērnuleits
Tu ar mozom rūceņom,
Tu ar meilom acteņom
Īsačer man sirsneņā!
Tai kai vīgla pūceņa
Nūsasēst man dvēselē! x 2
Storoj, sauleit, sasyldi! Plauksti, puķeit, sazīdi!
Lidoj, seikū taurineit, puteksneiti meklejūt! x 5
Smaidi mozu smaideņu,
Smejīs mozu smīkleņu,
Tai, kai saules stareņu
Īnes manī meiļumu.
Īnes manī syltumu,
Īnes manī meiļumu!
Nu šo mozo pasauļa,
Kurā dzeivoj tu! x 2 | Jeļena Lorena Švilpe | Smaidi mozu smaideņu. (Latg.) |
Ak,svētā nakts!Viss zvaigžņu gaismā mirgo
Šai naktī Dieva Dēls pie mums nāk.
Nu nāk Viņš pats un aizdzen tumsu ilgo,
Nu Pestītājs visu svētīt sāk.
Jau svētku jūsma visās malās valda,
Jo,lūk,tur atdzimst jauns un svētīts rīts:
Metaities ceļos un mostaities no malda,
Lai naktī šai svētā dziesmas gaisos trīc!
Ak, nakts tu svētā, nakts svētākā!
Viņš mācīja, kā mīlēt būs un piedot,
Tas Viņa bauslis un tā vārds ir miers.
Tev jaunu sirdi, garu Viņš grib iedot,
Kas bijis vergs, nu kā brīvs cilvēks ies.
Ar gavilēm un slavas dziesmām iesim
Tā godu teikt un Viņa slavu paust:
Kristus ir Kungs un Glābējs katrai tautai,
Tā spēks un gods mūžu mūžos pastāvēs!
Tam spēks un slava, Tam gods augstībā! | Beate Megija Baranovska | Ak Svētā Nakts |
Pūšat taures, skanat zvani,
saule, plašu gaismu lej!
Karogs sarkan-balti-sarkans
vējos atraisījies skrej.
Skrej pa laukiem, skrej pa klajiem,
sauc arvienu dzirdamāk,
Lai iz mājām, lai iz namiem,
lai iz kapiem ārā nāk.
Pildās bargiem tēliem ielas,
pildās bālām ēnām gaiss,
Un iet mirušais un dzīvais,
kur sauc karogs dīvainais.
Celies augstāk, plīvojošais,
kur zūd saulē debess jums,
Lai redz tevi, kas šo zemi
kādreiz pārstaigās pēc mums.
Skrej pa priekšu pulkiem kaujā,
brīvs pats, brīvus dari mūs.
Līdz ar sauli saules mūžu
tavai tautai dzīvot būs! | Jānis Stībelis (Jay Stever) | Karogs |
Pi-sam flexkursijā 3x
Pisam, pisam, pisam, pisam, pisam flex-kursijā
Autobusā aizmugurē visa banda džonu dzer
Kurī kāšus, krata krēslus, bonīti ar kolu dzer
Pisam mēs uz pilsdrupām, tad ezeru, tad Rundāli
Agrāk učen' pisa mani, tagad pišu učeni
No rīta sasmērētas maizītes un reputācija
Bet man pohuj, klasesbiedra sencis deputāts bija
Zaļā pietura, o, beidzot varēs visi uzkurīt
Ja kādam nav'a krapālis, pie šofera var samuķīt
Meitenes pa labi, fujaki pa labi
Učene pa labi, gids un šoferis pa labi
Direktors pa labi, apmulas pa labi
Ceļu policists pa labi, mēs un prezidents pa labi
Pi-sam flexkursijā 3x
Pisam, pisam, pisam, pisam, pisam flex-kursijā
Viss ir dikti forši, tikai baigi agri jāceļas
Māte piecos rītā mani aizvedīs līdz stacijai
Tur mūs gaidīs autobuss ar učenēm un čomiem
Pilnas somas mammas bitsjikiem un zaļiem džoniem
Tiem, kam sejā pumpas metas, tie sēž tuvāk šoferiem
Tiem, kas meitas pīpēt mācas, sēž uz džona koferiem
Esam visai slikti zēni, necepī būt nopietniem
Atgādinam JAUNO VILNI, ah, noteikti
Prusaks, prusaks, prusaks un tagad tik klusāks
Nokio, padod man džonu
Zini, ka tūlīt būs tusaks
Jā, līdz galamērķim vēl tusaks
Jā, nostājās mēri un musars
Jā, klades pilnas, jā, džuses
Satīns ar Vilni tas fenomens
Dzirdu šo spēli kā miglumēns
Dodiet kāds man naudu
Slektursī kā dēmons.
Pi-sam flexkursijā 3x
Pisam, pisam, pisam, pisam, pisam flex-kursijā | Singapūras Satīns | Flexkursija |
Pie alus galda sēdēja
Daudz jūras braucēji,
Tie savas glāzes tukšoja
Un smēja līksmīgi.
Bet viens starp viņiem sēdēja
Ar seju skumīgu:
Ne alus, dziesmas nespēja
To darīt priecīgu.
Kas viņu gan tā skumdina,
Kam viņš tā nopūšas?
To viņa biedri nezina,
Tie dzer un līksmojas.
Tam šķiršanās no mīļākās
Lauž viņa sirsniņu:
Jau kuģis stāv pie jūrmalas
Uz projām braukšanu.
Tā stunda nāk un tuvojas,
Kad mums ir jāšķiras:
Tas rada sirdī žēlabas
Un acīs asaras!
Nāc, mīļā, līdz uz jūrmalu,
Tur es tev zvērēšu:
Līdz pēd`jo asins pilienu
Tik tevi mīlēšu!
Bet uzticīga paliec man,
Ak, mīļā meitiņ, tu,
Un netur` citu mīļo gan
Kā mani vienīgu.
Tas mūsu sirdis remdinās
Un sāpes atvieglos,
Līdz reiz pēc ilgas šķiršanās
Mūs liktens savienos. | Ansamblis "Sventava" | Pie alus galda sēdēja |
Es ticu cilvēkam savam
Viņš noteikti kaut kur ir
Nezinu tikai cik gadu
Cik jūru, cik jūdžu mūs šķir
Reizēm šķiet viņa balsi
Aiz kalna var sadzirdēt jau
Tuvāk pieejot redzu
Cilvēka mana tur nav
Reizēm sirds piemana sevi
Un pati tad smeldz un sāp
Un vel skaudrak kā senāk
Pēc sava cilvēka slāpst
Un vel ciesāk kā senāk
Savam cilvēkam tic
Kur maldīgi līdzīgs licies
Bija tikai kāds cits
Svešās rokās viņu
Neiešu meklēt es
Labāk lai neplūktas nozied
Sarkanās magones
Vēji mēdz sacīt, ka daudzos
Esot viņš izkaisīts
Ka no daudziem pa lāsei
Vajagot paņemt sev līdz
Bet es gaidu un zinu
pat ja jāslīkst man būs
Atnāks pēdējais vilnis
Kopā lai sanestu mūs | Brāļi Ziemeļi | Mans cilvēks |
To pārlieku bīstami tev teikt
Es negribu rītu man nevajag rītu
Ja viss starp mums kā šonakt
To pārlieku bīstami tev teikt
Es gribu rītu man vajag rītu
Ja viss starp mums kā šonakt
Klusējot tu mani mīli
Klusējot tu mani žņaudz
Kā kaķis izlaistiem nagiem
Aklā tumsā, tumsā nāc
Pirksti pret taustiņiem
Ekrānā vēstules
Nodzēsti teikumi
Neīstas adreses
Tevi no manis šķir puse sekundes
Varbūt jau mazāk
Es pieslēdzos
Pirksti pret taustiņiem
Ekrāna vēstules
Nodzēsti teikumi
Neīstas adreses
Tevi no manis šķir puse sekundes
Varbut jau mazāk
Es pieslēdzos
To pārlieku bīstami tev teikt
Es gribu rītu man vajag rītu
Ja viss starp mums kā šonakt
Klusējot tu mani mīli
Klusējot tu mani žņaudz
Kā kaķis izlaistiem nagiem
Aklā tumsā, tumsā nāc | Dzelzs Vilks | Bīstami vārdi |
Klusa, klusa latvju sēta,
Sirma māte viena raud.
Un pār viņas bāliem vaigiem
As'ru pērles ātri rit.
Piedz.
Latvija, Latvija, spīdēs mums uzvara!
Kam raudat jūs, daiļajās latvju meičas,
Sērojiet, pieminiet mūs ?!
Tiklīdz kā norībēs pēdējais šāviens,
Latvija brīva tad būs!
Sirma māte, ko tu raudi,
Izdzēs guni, gulēt ej!
Velti asaras tu leji,
Dēlus mājās negaidi.
Saule uzlēks mirdzēdama,
Spīdēs brīvā Latvijā.
Pārnāks mājās latvju zēni,
Grūtu cīņu veikuši. | Jānis Sproģis | Klusa, Klusa Latvju Sēta |
Gulst dziļi sniegi
Uz zemes krūtīm.
Tink, tink pie rūtīm
Kas sit tur liegi?
Tā zeltzīlīte,
Tai grūti ziemā.
Pie manis ciemā
Nāc nabadzīte.
Gardkumosiņu
Es kokā sienu.
Tur katru dienu
Nu redzu viņu.
Pa sasalušu tā
Ēsmu lēkā
Un visā spēkā
Cērt viņu pušu.
Nāc, nāc par viesi
Man, putniņ, maigais.
Kad sals māc baigais
Skrej mieloties.
No sniega vaļā
Kad zeme tīsies
Tad atlaidīsies
Tu kokā zaļā.
Pa lapām līksmi
Tu dziedod diesi
Un sirdī liesi
Man ziedoņtīksmi. | Aija Kukule | Ziemas ciemiņš |
Pumpuriņi, Pumpuriņi esam mēs.
Super zēni, meitenes.
Cāļi, Knīpas, Knauķi, Tīņi
- esam visi Pumpuriņi!
Meža pļavā zili zaļā
“Pumpuriņi” savā vaļā.
Savāc čiekurus un ogas,
Saliek rindā tā kā pogas,
Saliek rindā tā kā pogas.
Visiem jautri iet! Hei!
Visi dziesmas dzied! Hei!
Lēkā tie un smej’,
Meža dančus dej’!
„Pumpuriņi” esam mēs,
Super zēni, meitenes.
Varam dziedāt, varam smiet,
Ka tik kopā jautri iet.
Ka tik kopā jautri iet.
Saliek ogas nošu rakstā,
Saliek vārdus dziesmu tekstā.
Iznāk jauna dziesma viņiem,
Mūsu maziem „Pumpuriņiem”,
Mūsu maziem „Pumpuriņiem”.
Visiem jautri iet! Hei!
Visi dziesmas dzied! Hei!
Lēkā tie un smej,
Meža dančus dej!
„Pumpuriņi” esam mēs,
Super zēni, meitenes.
Varam dziedāt, varam smiet,
Ka tik kopā jautri iet. | Pumpuriņi | Pumpuriņi . |
tas nekas ja tevi,
maniem sapņiem laika nav
es jau varu pagaidīt
tas nekas jāaizlido jau
es jau varu pavadīt
pat ja sirdī žņaudz
PIEDZ:
tas nekas, tas nekas
lai krīt asaras
tās no vaigiem nopūtīs vējš
tas nekas, tas nekas
mums uz pleciem eņģeļi sēž
tas nekas,
ja tavs prieks ir iztērēts
es tev varu savu dot
neko neprasot
nekas, ja tavs
mājupceļš būs pazaudēts
es tev spēšu palīdzēt
sevi sameklēt | Evija Sloka | Mīlestība |
Saki man, vai tu jūti kā laiks
Apstājas mūsu dēļ, kad istabā izdziest gaisma
Ķermenis, ko Dievs ir tev devis, ir mana izmisuma avots
Atkal krītu tavos nagos
Jukušie, viens pēc otra slimi katru reizi, kad esam
divi vien
No kā izriet alkatīgi nodomi, atkarība no tā, kas liedz
sakarīgi domāt
Ievelc elpu un krīti nebūtībā, pazaudē prātu
Katrs pieskāriens liek tirpām skriet pār manu ādu
Sirds kā vienmēr vienā ritmā laužas cauri krūtīm
Un sitas stiprāk līdz sāk atgādināt mūziku
Kaislības gulstas tur, kur mainīgas jūtas
Saistības zūd, kad sāc tās kaislīgi lūgt
Savilktas dūres, sakosti zobi, aizvērtas acis, izlaisti
mati
Tu zini, ka es zinu, ka tu zini, ka es zinu
Ka tu gribi mani tā, kā vēl nevienu citu
Roka uz pulsa, sakosta lūpa
Nemostas princeses, ja sūdīgi skūpsta
Kas teica, gribu nav arguments?
Es saku, ir gan!
Pie tam sasodīti spēcīgs, ja vaicājiet man
Pār mani valda sajūtas, prātam te nav vietas
Tu vaicā, kā es jūtos, es prasu, kā tev liekas?
Visas manas vājības tiek apspēlētas kārtīgi
Sirds kā vienmēr vienā ritmā laužas cauri krūtīm
Un sitas stiprāk līdz sāk atgādināt mūziku
Kaislības gulstas tur, kur mainīgas jūtas
Saistības zūd, kad sāc tās kaislīgi lūgt | VIŅA | Un nakts |
Kad viņa ir ballītēs, visiem ir kultūršoks.
Viņa nevar vairs valdīties, jo viņa ir ballītes.
Kad viņa ir ballītēs, sagrūst Berlīnes austrumbloks.
Gaisā uzšaujas raķetes, jo viņa ir ballītes.
Viņa ir tekila, viņa ir ecstasy,
kad viņa ir ballītēs, jo viņa ir ballītes.
Kad viņa ir ballītēs, visiem ir kultūršoks.
Viņa nevar vairs valdīties, jo viņa ir ballītes.
Jau kāpjot uz trambūru, viņas soļi ir ļodzīgi
Citu acīs tādi kā viņa ir zaudēta cīņa.
Bet tas viņai netraucē, tam tik ļoti nav nozīmes
situācijās, kas ir tālas no savas sētas dzīves. Pirms Rī
gas vēl piekrāso lieku kārtu klāt meikapa, redzot spogul
ī puikas, kas šonakt jūtas kā vīri. No kliņķa te filma d
ažiem jau sākumā beidzas, kad centrālstacijas laukumam t
umsā pūlis pāri slīd. Ceļš zināms ir pacanam, kurš te pa
gājušajā nogalē brauc. Puikas skrien darbam priekšu ,bet
šo naktī neko nokavēt nav. Zināms ,neprasīs pasi ,mājās
atstājusi viņa to tā kā visi. Tikai kamēr galva uz plec
iem, atpakaļceļa biļetei vajag noglabāt piķi. Mugurā viņ
ai tas, kas saka, ka šovakar klubā vispār citi. Puikas
labi zina to sugu, tas zin, ar to kā labi izturēts viski
js. Tekilas šoti - davaj! Tad džeki saka: negribi ripas
rīt? - ok! Savējie visus dzen prom, vajag vēl! saka prie
kšā vitamīnu kokteilis. Pālis absolūts, tīrs no kakliņa.
Klubs ciet, pietura, Rīgas satiksme. Apkārt balsis, kas
zina ko sacīt. Galapunkts, pritons, viņa tur atplīst. r
īts galva, plīst, viss klasiski. Tukšums kabatās, viss p
apists. Vēl nekā, nevienas sliktas atmiņas. Kauna gājien
s, redz visa Latvija. Izvelc tomēr no iekškabatas to pēd
ējo piecīti, par ko nopirkt mazo Borjomi, un biļeti atpa
kaļ uz Tukumu vai Ogri. Puse draugu, ar ko tu pagājušo p
iektdien brauci uz Rīgu, vairs ar tevi nerunā. Kāpēc? Ta
s tevi neinteresē. Tu arī nākamnedēļ būsi tajā pašā vilc
ienā, tajā pašā vagonā, tik pat lielā pālī, un brauksi p
ēc tā, ko tur atradi jau pagājušo reizi. Piepisīsies ar
cilvēkiem, kuri tevi jau pazīst. jau atkal dejosi pirmor
eizi tā, it kā neviens neskatītos. Tevi neapturēs nevien
s dievs. Jūs ar draudzenēm samainīsieties ar auskariem,
samuķīsiet ceļa šmigu rajona puikām, kurus atstāsiet lik
teņa varā kaut kur pa ceļam uz kādu svešu guļamā rajona
dzīvokli, vai Rīgā pie maķīša. Augsti papēži, īsa kleita
. Visi kaut ko maksā. Ar ko maksā tu? | Rīgas Modes | Viņa Ir Ballītes |
Hey my nigga, ko tu lej šovakar
Mēs brauks uz coyoti, pēc tam uz Just bār Maukas- man
nepatīk
Viņa grib manu naudu, sauc mani par babnik Es redzu
foršu meiteni, viņa grib mani
Bet viņa nezin kā dzīvo oo maini??
Vakarā viņ brauc uz mājām kopā Žani Pisgets, this not
funny
Viss kārtībā , es redzu citu meiteni
Ļoti skaistas kājas un viņa grib gulēt manā mājā
(Es esmu kopā ar 4 meitenēm)
Viņa tā pateic
Viss ir labi mazā, ar mani ir Elvis un Reiks
Nopirku viskij, kolu un izsaucu taksi Davaj, atā draugs,
arlabunakt
ar mums
mums
Un ja tu nāc ar mums dziļāk ieksā klubā tas nav
pārkāpums
Tu zini mani , es esmu V I P
Es nāku smagi, kamēr stāvi skaudīgs klubā Jo visas
tavas čikses tik ar manīm runā (Elvi, man patīk ka tu
dari)
Mazā, ķeramies pie lietas, man nepatīk runāt
gari
Jauna, balta panna mersis stāv pie kaimiņ sētas
Bet tu dzirdi mūsu dziesmu no tās blakus ēkas
Nāk ar mani Elfs Flipe, Elvis kvāč
Nāc ar mani mazā, zinu ka tev patiks
Jo tu jūti highu nāc ar mums līdz un vairo smaidu
Bitch dont kill my vibe ja tu nāc mums klāt ar naidu
Nāku klubā neesmu viens, rezervē galdu, nebūs vietas
Man ir rums, mazā nāc ar mums
ar mums
mums | Dēlu paka | Nāc ar mums |
Dievs šonakt dali savas balvas,
un katram sava zvaigzne tiks,
no baltām debesīm virs galvas,
balts prieka sniedziņš skumji snigs
Paldies par to,ka bijām blakus,
paldies par to,ka būsiet rīt,
uz dzīves pelēk zaļās takas,
balts prieka sniedziņš skumji krīt
Ir ziema ceļu uzsākusi,
un ledus zieds ir atvēries,
tik tuvu laime pienākusi,
ka tūlīt jau tā projām ies
(2x)
Lai norimst visas jūsu rūpes,
no dāvanām jums ar kas tiks,
un pīrāgi uz galda kūpēs,
kad prieka sniegi skumji snigs
Ir ziema ceļu uzsākusi,
un ledus zieds ir atvēries,
tik tuvu laime pienākusi,
ka tūlīt jau tā projām ies
(2x) | Sestā Jūdze | Skumjais sniegs |
Tuk-tuk pie tavām durvīm, pie tavām durvīm,
Tuk-tuk, tuk pie tavām durvīm ballīte - tur klauvē!
Hallo hallo, kas te bungā pie mana bungalo?
Hallo hallo, bratuki klāt ar visu kargo,
Hallo hallo, spridzinam, tā ka vajag kasko,
Hallo hallo, turi mums līdz, ja nav slabo.
Kurinam labi, tāpec mums ir labi silts,
Tie, kam nav labi, pazūd tā kā Koperfilds.
Baļļu karaļi piegādās un nepievils.
Garšīgi svaigi, uz labu garīgo - mēs tilts.
Mēs zinām, mēs zinām sev cenu,
Bet neizrakstām rēķinus.
Mēs zinām, mēs zinām sev cenu,
Labi, kā Robins ar Betmenu.
Ballīte - tur klauvē!
Tuk-tuk pie tavām durvīm, pie tavām durvīm,
Tuk-tuk, tuk pie tavām durvīm ballīte - tur klauvē!
Bravo bravo, bīts - Buratīno, mēs - Papakarlo,
Bravo bravo, bass gāž no kājām tā kā sambo, džudo
Bravo bravo, mans rajons zelts - Eldorādo,
Bravo bravo, mēs pašaut vaļa - maestro.
Kurinam labi, tāpec mums ir labi silts,
Tie, kam nav labi, pazūd tā kā Koperfilds.
Baļļu karaļi piegādās un nepievils.
Garšīgi svaigi, uz labu garīgo - mēs tilts.
Mēs zinām, mēs zinām sev cenu,
Bet neizrakstām rēķinus.
Mēs zinām, mēs zinām sev cenu,
Labi, kā Robins ar Betmenu.
Ballīte - tur klauvē!
Tuk-tuk pie tavām durvīm, pie tavām durvīm,
Tuk-tuk, tuk pie tavām durvīm ballīte - tur klauvē! Tuk-tuk, tuk tuk, ballīte - tur klauvē! | Bermudu Divstūris | Tuk - Tuk |
Kaktusi lēni zied,
Lēni jo lēni aug,
Dienas vien ātri projām skrien,
Bijušās neatsaukt.
Zilganā tālē, viļņotā tālē
Aizbrauca mīļais draugs.
Kaktusu mīļais mans,
Dāvāja aizbraucot,
Lai ziedi kā dzidri skanošs zvans,
Tikšanās vēsti dod,
Šorīt es skatos – kaktuss ir ziedos,
Sarkanos zvanos skan.
Piedziedājums.
Jūrā kad Saule brien,
Kvēlo debess tālumā,
Zvani pie tevis skrien
Sirmām viļņu galvām pāri,
Cilvēks tā draugus rod,
Dzīves vētrās pārbaudot,
Kaktuss to arī jūt,
Man ar tevi kopā būt.
Kaktusi reti zied,
Lēni jo lēni aug,
Dienas vien ātri projām skrien,
Bijušās neatsaukt.
Mirdzošā tālē, viļņotā tālē,
Mīļais jau mājup brauc!
Piedziedājums. - 2x
Jūrā kad Saule brien,
Kvēlo debess tālumā,
Zvani pie tevis skrien
Sirmām viļņu galvām pāri,
Cilvēks tā draugus rod,
Dzīves vētrās pārbaudot,
Kaktuss to arī jūt,
Man ar tevi kopā būt. | Margarita Vilcāne | Kaktuss |
Viens solis vēl, viens mirklis vēl, viens glāsts.
Un atkal traucos prom es tālumā.
Kā vēlos, lai reiz izbeidzas šis stāsts
Un varu palikt tava tuvumā.
Viens mirklis vēl pirms sārtās signālgaismas
Uz nezināmam vietām vilinās.
Bet sargeņģelis, kas no tevis sūtīts,
Sveiku mani mājās nogādās.
Piedz.
Viens skūpsts uz atvadām un atkal ceļā.
Ceru, ka reiz notiks citādāk.
Ar lielceļu es esmu saderināts,
bet kāzas būs ar tevi, mīļotā.
Tā lētā tālbraucēju viesnīcā
Pie bāra letes šonakt sēžu es
Un cenšos lasīt cigarešu dūmos,
Kad pienāks pēdējais mans reiss.
Piedz.
Viens skūpsts uz atvadām un atkal ceļā.
Ceru, ka reiz notiks citādāk.
Ar lielceļu es esmu saderināts,
bet kāzas būs ar tevi, mīļotā.
Viens skūpsts uz atvadām un atkal ceļā.
Zinu, ka reiz notiks citādāk.
Ar lielceļu es esmu saderināts,
bet kāzas būs ar tevi, mīļotā.
Reiz velti gaidīs draugi ceļu tālēs,
Jo tevi savās rokās turēšu.
Viens solis vēl, viens mirklis vēl, viens glāsts.
Un atkal traucos prom es tālumā.. | Edvīns Bauers | Viens mirklis |
Divas acis kuras sapņo kad neēsi šeit
divas acis kuras vēro kā mēness beidzas.
Divas acis kuras pateiktu ka viss ir labi,
divas acis kuras pieder tikai man.
Divas acis kurās ir savādāka pasaule,
divas acis kuras izskatās salauztas,
divas acis kuras redzēt spētu to.
Visu atdotu, bet neredzu jēgu dot.
Mūsu aklās sarunas un pusnakts tumsa,
domas mainās, ka bus tālāk? Mainās uzskati mums.
Ja tevi nozagtu, neviens pret mani netiesātu,
tikai sūtītu vēstules kas nepienāk!
Tu man saki ka var, dēļ tevis saku ka var,
to kas rūpīgi glabāts tikai paturi savu...
Lai vieglāk pienāk dienas,
lai vieglāk piestāv vienas domas tās,
tavas rokas nāk manā priekšā vienmēr šeit!
Es tev pateikšu to kas man ir svarīgi,
kad es tev pateikšu to lai tu man palīdzi.
Esmu pazudis tālu, skrienu dienu pēc otras,
bet pa gabalu ko jūtu tādas vienas ir rokas.
Un tu to nemainīsi.
Ar tevi kopā prieks pat ja nelaimīgs,
kad krīt skatieni kopā ar mums,
tu kaut kur parādies kad manās domās ir tumsa!
Tu man pasaki visu tad kad klusē vardi,
visu paņem un nojauc ja tu uzcelt māki.
Redzu sauli, tur tālāk es tikai eju uz priekšu,
pat ja paspēj kādreiz līdzi itkā tu tiec!
Tu man saki ka var, dēļ tevis saku ka var,
to kas rūpīgi glabāts tikai paturi savu...
Lai vieglāk pienāk dienas,
lai vieglāk piestāv vienas domas tās,
tavas rokas nāk manā priekšā vienmēr šeit! | Elvijs | Divas acis (pied. Vlada Ivanovska) |
Mēs ejam un ejam
Pār kalniem un pār lejām,
Pret vēju un pa vējam
Garām aizejam
Kad satiekamies, smejam
Par to, ka nokavējām,
Bet Jāņos sadzirdējām
Suņus martā rejam
Mēs ejam, ejam
Piesārtušām sejām,
Pa grāvi tenterējam,
Līdz bedrē iestiegam
P.
Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam,
Marta suņu rejas gar ausīm palaižam
Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam,
Ap jauno gadu klusi mēs Jāņus izguļam
Mēs ejam, ejam,
Viens otru pazaudējām,
Pret vēju un pa vējam
Visu kavējam
Mēs ejam, ejam,
Saraujam, cik spējam,
Tad braši nopļaujam,
Ko laikā neiesējām
Te tupus mēs, te rāpus pa lielceļiem, pa neceļiem,
pa takām ejam, pa grāvi tenterējam,
tad krītam garšļaukus, līdz ausīm bedrē iestiegam
Un tālāk netiekam
P.
Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam,
Marta suņu rejas gar ausīm palaižam
Pret vēju atnākuši, pa vējam aizejam,
Ap jauno gadu klusi mēs Jāņus izguļam
Pret vēju, pret vēju,
Pa vējam aizejam
Pret vēju atnākuši,
Pa vējam aizejam | Igo | Mēs ejam |
Kas mūs sapratīs,
Ja kaut viens no mums
Metīs tukšumā, visu no nekā
Laiks tik parādīs
Viss jau izkaisīts, kas to salasīs
Kas mūs sapratīs?
Ziema, pārslasīs skaļi
To ko zaudējām abi
Rīts vairs neļaus mums satikties, neee
Piedz.
Palikt šodien
Tur kur ēnu nav šodien
Tur kur mirkļi rit vienkāršāk
Tumsa modina radus
Teiksim kopā -2x
Tikai pietrūkst viens
Maigs tavs pieskāriens
Tos vēl atceros
Domās tveru tos
Laiks tik parādīs
Vai tik lietus līs
Kas to sapratīs
Kas mūs salasīs
Ziema, pārlasīs skaļi
To ko zaudējām abi
Rīts vairs neļaus mums satikties, neee
Yo, vai tu zini mani
Vai mēs ziemai tiksim pāri
Cik daudz vārdi štiet tāli
Daži silda mūs kā saules stari
Reizēm dzīve kā katls kūpošs
Pazūt tavs glāstu trūkstoš
Šad tad nespēj pat būt drošs
Vai tu mani dzirdi?
Piedz. 2x
Skaitu stundas vientuļas bez liesmas
Paliek atmiņas un citas dienas
Skaitu stundas vientuļās bez liesma
Paliek atmiņas, ( Paliek atmiņāās )
Piedz. 2x | Rassel (Ruslans Kuksinovičs) | Ziema |
Riebums aprijis visu šo pilsētu rīt
Slēpjas mana ēna zem zilām debesīm
Grūti dievam kāpņutelpā
Pretīgajai galvai ir uzmeties pints
Uzpampušā purnā dejo aptumsums
Tā ir īsta mīlestība
Īstākā no visām lielām mīlestībām
Cerams ka līdz pavasarim sanāks izdzīvot
Skaistākajām dāmām nebūs skaisti novecot
Veca paliks arī viņu mīlestība
Jāturas pie rokturiem lai nesasistos
Jāsāk biežāk melot sev lai nesapistos
Tā ir īsta mīlestība
Īstākā no visām lielām mīlestībām
Karstas naktis smagi rīti
Svešas gultas segas grīdas
Es esmu iesists tavā krustā
Dzeru alu autobusā
Lieksies zari augļi kritīs
Viļņi tāli tuvi šķitīs
Tā ir īsta mīlestība
Skaistas naktis smagi rīti
Svešas segas gultas grīdas
Esmu iesists tavā krustā
Dzeru alu autobusā
Lieksies zari augļi kritīs
Viļņi tāli tuvi šķitīs
Tā ir īsta mīlestība | Gatis Ziema | Īsta Mīlestība |
Par zibeņzelli mani sauc,
kaut zibens nav man rados.
Un, vispār, esmu vīrelis
Es labākajos gados.
Par mums ja saka meitenes:
“Priekš kā mums tādi veci?”,
tad jaunas vēl un nezin tās,
ka galvenais nav pleci!
Kad veci zirgi vagu ar –
tad sanāk tā ar glanci
un jaunais dzīvo skaudībā
par labāk veiktu šanci.
Kad vīri gados labākos
iet savas puķes stādīt,
tad viņiem ir ko meitenēm
un zēniņiem ko rādīt!
Nav ko domāt, nāc tik opā:
Šodien, mīļā, būsi topā!
Štrunts par to, ka māte rūc -
labi tur, kur vēl nav būts!
Pa šoseju pat dauņi brauc
un dāmas blondiem matiem.
Bet pamēģiniet bezceļos
ar saviem glauniem ratiem!
Zin vīri gados labākos
kā stūrēt katrā vietā;
tie zin, kur vajag piebremzēt
un gāzi likt kur lietā.
Par zibeņzelli mani sauc,
kaut zibens nav man rados.
Un, vispār, esmu vīrelis
labākajos gados.
Jūs varat man’im neticēt,
Jūs varat manim ticēt,
bet pie meičām gudrākām
mēs vienmēr būsim spicē!
Nav ko domāt, nāc tik opā:
šodien, mīļā, būsi topā!
Štrunts par to, ka māte rūc -
labi tur, kur vēl nav būts! | Uldis Godainis | Vīri labākajos gados |
Tu trakais purva āzi,
Kur tu to bozi bāzi?
Tā sapuvusi smird,
Un kairina man nāsi.
Tu trakā purva zivs,
Es gribu palikt dzīvs.
Tu pumpē, pumpē purvu sausu,
Pumpē agresīvs.
Tu esi maza kaza,
Tu nobijies no aida.
Ar mazu, mazu nazi
Tevi bobolaizi baida.
Tu trakā kakā kaka,
Kam liela smaga smaka.
Kas peld pa vidu upi,
Un meklē kur ir aka.
Tu trakais purva āzi,
Kur tu to bozi bāzi?
Tā sapuvusi smird,
Un kairina man nāsi.
Kas tas tur tev par ārpu,
Kā kartupeļu kārba.
Visapkārt rudzu lauks,
Un vidū liela vārpa.
Pump, ..., pump, pump.
Pumpē, pumpē, pumpē,..., pumpē, pumpē
purvu, agresīvs.
Tu esi maza kaza,
Tu nobijies no aida.
Ar mazu, mazu nazi
Tevi bobolaizi baida.
Tā trakā tāka kaka,
Kam liela smaga smaka.
Kas peld pa upi vidu,
Un meklē kur ir aka, kur ir kaka, kur ir kas.
Tu trakā purva zivs,
Es gribu palikt dzīvs.
Tu pumpē, pumpē, ..., pumpē purvu, pumpē agresīvs. | Roberts Gobziņš | Aka aka |
1. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu
Un Latvijā no malas noskatos –
Par to, ka mīlēju par stipru, Par to, ka darīju, kā
sirdsbalss teica man.
2. Ir citur labi, ir citur jauki, Bet biju savai zemei
pārāk pieķēries, Un nevarēju, nu nevarēju, Kā posta to
no malas raudzīties.
3. Ne dzīvs, ne miris es trimdā sēžu, Aiz spieģeļa nu
atskan mana balss, Bet dzīve aizrit kā tai jārit, Tik
manis nav vairs jūsu pulciņā.
4. Kad tavu līķi dakters uzšķērž, Tak labi, lai jau
tavi radi zin, Bet ko lai dara, nu ko lai dara,
Ja dzīvam esot tā kā drusku sāp.
5. Kad tavi darbi lēnām izplēn, Kad taviem draugiem
tevis nevajag, Tad ko lai dara, nu ko lai dara, Ja dzīva
m esot tā kā drusku sāp. | Ansis Ataols Bērziņš | Ne dzīvs, ne miris |
Rīts tik bezrupīgi skaists,
Man tik žēl to projām laist,
Varbūt velreiz ticēt tai,
Savai sirdij tuvākai.
Vecas lietas vārtrūmē,
Sen neviens vairs nemeklē,
Plauktā dažas vēstulēs,
Kuras rakstīju tev es.
Piedz:
Mēness stari jūrā lēni ,lēni krīt,
Arī lietus pārstāj līt,
Un šai brīdī domas mani projām nes,
Vēlos būt ar tevi es.
Rīts tik bezrūpīgi skaists,
Visas skumjas projām gaist,
Tagat ticu tikai tai,
Meitenei visskaistākai.
Piedz:x2
Mēness
stari jūrā lēni ,lēni krīt,
Arī lietus pārstāj līt,
Un šai brīdī domas mani projām nes,
Vēlos būt ar tevi es.
Mēness stari jūrā lēni,lēni krīt,
Atkal saule ausīs rīt,
Un šai brīdi domas mani projam nes,
Vēlos būt ar tevi es. | Kurland | Vēlos būt ar tevi es... |
Ļauds iz mani izrunōja,
Nazinamys volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņs’.
Cyts jau mežā leiksti cierta,
Cyts jau kōra šyupeleiti, Oi, šyupeleiti, oi, šyupeleit.
Šyupojiti, aukliejiti,
Munis bādis, asareņis,Oi, asareņis, oi, asareņs.
Pōri , pōri leita tyuce
Par tū zemis gabaleņi, Oi, gabaleņi, oi, gabaleņ.
Pōri ļaužu volūdeņis
Par tū munu augumeņu, Oi, gumeņu, oi, augumeņ.
As pacieļu vainadzeņu
Pōri byra volūdeņis, Oi, volūdeņis, oi, volūdeņis. | Latgaliešu tautasdziesma | Ļauds iz mani izrunōja |
Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst,
līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst,
un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā,
kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā
Kāpeč vēl un vēl mani mājās sauc,
Pāri upei naktī dzeguzes balss,
Kāpēc vēl un vēl saule lec un tumst,
kāpēc upei pāri vairs netikt mums
Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz dziest,
mūsu bērnības saule,kuru neatgriezt,
un spriedām bez steigas,kapēc tas,kapēc tā,
kapēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā
Kamēr rietēja saule,Tevī skatījos es
mēs ļāvāmies straumei,lai tā nes,
jo varam mēs iet,varam klusu ciest,
jo tajā krastā zvaigznes vienmēr skaistāk dziest
Mēs gājām pār ceļam,mēs gājām līdz tumst,
līdz sārtojas zvaigznes,kamēr kājas gurst,
un spriedām bez steigas,kāpēc tas ,kāpēc tā,
kāpēc reizēm ir labi,pat ja nav nekā | Sestā Jūdze | Pāri upei |
Mūžu mūžos būs dziesma
Un mūžu mūžos alus smeķēs
Bet pāri no dziesmu svētkiem 2x
Nāks meitene baltās zeķēs
Ziedu un vainagu jūra
Ak zilacainā skuķe
Viņa nāk no Dundagas dārziem 2x
Un rokās tai balta puķe
(PIEDZIED.)
Zīles un jāņuzāles
Kur lai to puķi es lieku
Ziedu un vainagu jūrā
Tik tikko līdz vārtiem tieku
Un paskatos atpakaļ
Meitene baltās zeķēs auta
Kaut kur saplūst tālajā balsī 2x
Tur mana tauta
Dziesma, tā svinīgi šalc
Un tāds kā svētums visapkārt stīdz
Un zieds ir tik balts 2x
Ka pavisam bail nest sev līdz
(PIEDZIED.)
Nolieku to vārtu staba galā
Un dzirdu balsi, kad projām eju
Dzied bāliņi tu pret mani,
Es pret tevi gavilēju | Latvijas Radio koris | Dziesmu svētkos |
1.
Kad logā iespīd rīta saule, vai vakarā kad gulēt ej
Mazs pulkstenītis krūtīs spēlē, dzīvi kā deju tev…
Lai brīžos kad tu jūties priecīgs ,un arī tad ja grūti
Iet
Tevi vienmēr tas iepriecina, dejo par prieku sev
Dejo par prieku sev, un citiem, laimē un nelaimē, arvien
Dejo gan vakarā , gan rītā, ziemā un vasarā, oooh.
Piedz.
Tu tikai dejo vēl, un tev vienalga ko sacīs,
Tev kāju nav žēl…
Tu tikai dejo vēl
( un) kamēr vien vēl tu elpo, tu dejosi vēl…
Tu dejo vēl , tu dejo vēl
Nav kurpju žēl, nav kurpju žēl 2x
2.
Tu novelc ikdienu un rūpes, un paslēpj dziļI atvilknē
Tad uzvelc jaunās deju kurpes, dzīve lai smaida tev
Lai bungas skan , lai ļaudis dejo,
Par spīti laikiem dejo vēl
Kamēr krūtīs tev sirds ir jauna, dejo par prieku sev…..
Dejo kad lietus līst , dejo kad saule spīd
Dejo, jo deja ir kā liesma ,sirdi tā sasildīs…oooh | Jānis Stībelis (Jay Stever) | Dejo Vēl |
Sarkan` Saule selgā brien,
Balta kaija dusēt steidzas.
Tikai vilnis skrien un skrien,
Vilnis krastā neizbeidzas. - 2x
Vilnis nāk un vilnis zūd,
Vilnis vienmēr aizskrien garām,
Ne mēs varam viļņi būt,
Ne mēs līdzi izskriet varam. - 2x
Bet zem kājām liedags balts,
Tāls pa dzimto zemi gājums.
Visu mūžu ausīs šalc
Zilā viļņa aicinājums. - 2x | Andrejs Lihtenbergs | Vakardziesma |
Ko vēl vari iedomāties,
Kas vēl pa naktim piepildīsies,
Tu nāc man klāt, Tu nezini ka,
No rīta visi sapņi piepildīsies.
Ko vēl vari atcereties,
Ko kāds, kāds Tev sliktu dara,
Kad sirds Tevi ved pretī mīlestībai,
Līdz rītam, ar smaidu, tā cieši piekļauties un aizmirst,
ka Tev sāp.
Piedz.:
Un kad Tu esi blakus man,
Un Tavi smiekli tik viegli skan,
Tu esi blakus man - kad sirds Tev sāp,
Man Tevi pieburt nesanāk.
Kā vēl varam satikties mēs,
Vai tikai, tikai sapnī manā,
Kad mums tur abiem laimes salā,
Līdz rītam, ar smaidu tā ilgi aizsnausties un necelties,
nekad. | Mārtiņš Jātnieks | Esi blakus |
Nenes sniegpulksteņu zvanus,
Tie ar ledus baltām asarām raud !
Nāc ar neļķi tu pie manis,
Nāc un vasaru pie krūtīm spraud !
Nāc ar neļķi tumšsarkanu,
Lai no ziediem liesmas līst !
Nāc un sadedzini bēdu manu,
Skurbās neļķu ugunīs !
Piedziedājums - 2x.
Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs,
Neļķu liesmā laime tvan !
Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs,
Neļķu liesmā sadegt man !
Vienmēr laimes zvaigzne neviz,
Tikai mirkli pazib cerību stars,
Bet uz mūžu pieburt tevi,
Viena tumšsarkana neļķe var.
Nenes ziedu baltos zvanus,
Nenes rozes, kuras vīst !
Nāc ar neļķes ziedu tumšsarkanu,
Meklē sirdi ugunīs !
Piedziedājums -2x.
Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs,
Neļķu liesmā laime tvan !
Neļķu ugunīs, neļķu ugunīs,
Neļķu liesmā sadegt man ! | Andrejs Lihtenbergs | Neļķu ugunīs (Piemiņai) |
Mēs satikāmies nejauši un diez vai es ļaušu, tev
kādreiz vēl skumt, kopā tiksim uz augšu,
Es pat nenojaušu, kā tas ir par tevi nedomāt, dzīve bez
tevis ir vieta kurā ceru nenonākt., 2x.
Es redzu laimi kad uz tevi skatos, viņš to pazaudēja,
es atradu, un man īsāk sakot nav ne jausmas, kas notiks
tālāk
Uz maniem plauktiem vairs nav kārtības kas bija
agrāk, jo tev pārāk labi sanāk izjaukt visus manus
plānus
Mēs esam tik maz pazīstami, bet tu pierunā uz
visu, kad norauj drānas, maz kā kopīga mums, viena no
lietām ir tā
Ka viens bez otra nevaram un laikam tā
ir vienīgā, bet pretpoli jau pievelkas, tā runā,
nepamanīju pa kuru laiku
Kļuvi tu tik tuvu, vakari
bez tevis truli un šķiet neciešami rīti, starp mums ir
tik daudz pilsētu to nevar izmainīt
Man bija grūti
nemanīt kā tu baidījies ļaut jūtām visu sarežģīt, bet
viss mainījies strauji
Tu jau pazīsti ģimeni manu un
es tavu, neviens nevienam nepieder bet tu vari saukt
mani par savu., Piedz.
Prom no visa mēs varam aizbēgt tālu, viss ko gribu
mainīt tevī ir tavu uzvārdu, tu mani saproti kad
nesaprot citi
Tu vienīgā, kas blakus ir kad man
slikti un lai jau runā cik vēlas, ka esi kārtējā man,
atkal no rīta laužam gultu
Kaut kavējam darbu, mēs
neprotam vairs viens bez otra lidot, bet visam pienāk
beigas un to zinot ir tik dīvaini atkal
Tos trīs
vārdus teikt, tev nevajag greznu dzīvi, dimantus, vai
dārgas kleitas, tu esi mīļa, skaista, gādīga
Man
laikam veicas, mūsu sajūtas nav beigtas vēl un tauriņi
dzīvi, Dieva pirksts ka mūs kopā abus saveda
Rīga
Tāpēc baudīsim kopīgos brīžus , kamēr strīdus
nepazīstam, šī nav pirmā reize kad liekas, ka viss ir
pa īstam
Es negribu neko prognozēt, kamēr līdzi man
nāc, pat ja nelīdzeni ceļi priekšā, bīstami, bez krāsas,
Piedz.
Tu esi viss ko man vajag lai es laimīgs būtu,
un nav pat lietas ko es tevī mainītu un lai kādi vēji ar
ī tālāk pūstu, šī dziesma par mums paliks, tā būs tikai
mūsu! | Masts | Pretpoli |
Pēdējo sniegpārslu lietus, kad aizskalo prom,
Pēdējo atmiņu ziema, kad auksta bij vēl,
Saules stars maigi, kad zemei jau skūpstu sniedz,
Sniegpulkstenītes
par dzīvi mums priecāties liek.
piedz:
Uzzied sniegpulkstenītes un šķiet dzīve gaišāka kļūst.
Neskumsti draugs, bet sniegpulkstenītes uz galda sev
liec.
Kaut gan šur tur vēl vējš asi sejā grib pūst,
Pasmaidi sniegpulkstenītēm, lai pavasar's pasmaida mums!
Visu, kas sasāpēts ziemā, tās aiznesīs prom,
Visur, kur laime zied, klusi tās pasmaidīs līdz.
Baltas kā pirmais sniegs tagad tā vietā nu būs,
Mīļas kā pirmais skūpsts tagad tās pasmaidīs mums! | Ainars Bumbieris | Sniegpulkstenītes |
Klau, vai tas ir spārnu švīksts,
Un mirklis šis nav izdomāts, bet īsts.
Mums ir tikai jānotic,
Un mirklis šis kļūst bezgalīgs un dzīvs.
Nu mums pieder debesjums,
Kad mēs teicām jā, to putni dzirdēja -
Mums savus spārnus dāvāja.
Un es lidošu tevis dēļ.
Un tu lidosi manis dēļ.
Kāds mums čukst: tas viss ir īsts.
Kāds sargās mūs no debesīm, kad līs.
Mums ir tikai jānotic,
Un mirklis šis kļūst bezgalīgs un dzīvs.
Nu mums pieder debesjums
(Un) kad mēs teicām jā, to putni dzirdēja
Mums savus spārnus dāvāja.
Un es lidošu tevis dēļ.
Un tu lidosi manis dēļ.
Un mēs lidosim mūsu dēļ.
Un mēs lidosim mūsu dēļ...
Ir sācies mūsu lidojums.... | Roberts Pētersons | Tevis dēļ |
Šodien mēs netiksim tālāk par vārdiem,
rītdiena pati vārtus mums vērs,
skanēs un atbalsis dejos kā toreiz,
kad mēs vēl sveši bijām mazliet
Bet vai Tev rītdienai pietiks tad spēka,
pagātni manu līdzās sev likt,
varbūt Tu atkal teiksi man vēlāk,
tad kad jau kadiķi rūsgani degs
Šodien mēs neiesim tālāk par vārdiem,
nemeklēsim to,to kā vēl nav,
es jau Tev neliegšu parakstu savu,
īstajā brīdī,kad teiksi man drīkst
Šodien mēs netiksim tālāk par vārdiem,
rītdiena pati vārtus mums vērs,
skanēs un atbalsis dejos kā toreiz,
kad mēs vēl sveši bijām mazliet | Sestā Jūdze | Tālāk par vārdiem |
Guli, guli, visapkārt ir kluss,
Kāds ir pārklājis debesīm zvaigžņu segu.
Klusi, čukstus, vēlēsim viņam labunakti.
Guli, guli, mēnestiņš tev smaida,
Un uz mākoņa maliņas sēž un gaida.
Klusi, čukstus, vēlēsim viņam labunakti.
Guli, guli, lācītis arī gaida,
Tevi pavadīs ceļā uz sapņu zemi.
Klusi, čukstus, vēlēsim viņam labunakti.
Labunakti 4x
Guli, guli, būšu tepat blakus,
Tevi sargāšu, mīļošu, dziesmiņu dziedāšu.
Mazais, guli, actiņas aizver, labunakti.
Labunakti 4x | Mārtiņš Dambis | Klusi, čukstus |
Vecāmāte sēž aiz krāsnes
Un uz runci dusmīga,
Šis ar mieru grozā braukt,
Viesiem līdz uz Rīgu.
Rallā rallā rallā rallā
Rallā rallā rallalā,
Rallā rallā rallā rallā
Rallalā.
Kažokbikse, pīķa aste,
Kas tev Rīgā darāms ?
Te tev peles danco rijā,
Strazds svilpj plūmes zarā!
Vecais Kangar,Rīgā peles
Skroders šuj no vates,
Strazda svilpe iesvilpēta
Gramafona platē.
Rallā rallā rallā rallā
Rallā rallā rallalā,
Rallā rallā rallā rallā
Rallalā.
Rīgā piens no pudelēm,
Ne no goves pupa,
Un uz spožām klavierēm,
Neatļaus tev tupēt.
Kā tu skursteņgalā lēksi,
Kam tu mieru malsi,
Marts tur trako cauru gadu,
Pazaudēsi balsi.
Rallā rallā rallā rallā
Rallā rallā rallalā,
Rallā rallā rallā rallā
Rallalā. | Eolika | Vecāmāte un runcis |
Šķiet katra diena kā sākums jauns
Tik daudz uz šīs zemes ir ļauts
Tu vari ieskrieties sienā kā auns
Un tad smieties tik saldi kā klauns
Bet kāpēc ir tā, ka no tā visa kādreiz var palikt bail
Un kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties
Šķiet katras beigas kā sākums jauns
Tas ir kā piedzimt vēl un vēl
Un lidot kā brīvajā kritienā
Un tad jautāt pēc tam kā
Un kāpēc ir tā ka no tā visa kādreiz var palikt bail
Bet kāpēc no visa beigās kā no sapņa nevar pamosties
OOOOO.. un man šķiet, ka mēs skriesim tā līdz beigām
OOOOO... un varbūt, ka mums laiks pat nepietiks... tas
vienmēr būs mums par maz...
Šķiet ir tik tālu līdz zemei vēl
Tik tālu cik vien var būt
Es redzu tevi, bet tu mani nē
Es esmu citā pasaulē | On my way | Sākums jauns |
Tavi mati baltām vizbulītēm vīti,
Un liegām jūtām notrīs mātes sirds,
Tā mūžu dzīvo mātes mīlestība,
Tas katram dzīvē lemts un mātes dots !
Piedziedājums.
Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,-
"Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !"
Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,-
"Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !"
Kas to var dzirdēt, kas skan mātes sirdī ?
Tik viņai zināms tas un pareģots !
Kā mīlestība tek un kādreiz tirdī !
Kā mīlestība ir tas mātes gods !
Piedziedājums.
Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,-
"Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !"
Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,-
"Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies!"
"Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ !" -
Nav vienkāršāka teikuma par to !
Es mīlu tevi, manu mīļo māmiņ !
Nav dziesmas skaistākas par mirkli šo !
Piedziedājums.
Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,-
"Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !"
Ak, māmiņ, manu mīļo, labo māmiņ,
"Tavs bērns ir atkal mājās atgriezies !" | Gunārs Meijers | Māmiņai |
Aizmirstiet manus vārdus
Ļaujiet tiem viļņus auklēt,
Bet ja vētra tos izskalo krastā-
Ieariet-
Tuksnesī
- ūdenī virs degošā meža
Ugunī - pie ceļnieka telts
Klīstoša suņa rūpēs
Un māmuļas sviestmaizēs.
Atstājiet, - atstājiet un aizmirstiet... | Haralds Sīmanis | Atstājiet - aizmirstiet |
Esi reāls
Esi reāls
Esi reāls, Steigā sevi vien tērē
Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev
Esi reāls, Steigā sevi vien tērē
Esi reāls, Kur gan paliek laiks
Stipriem treniņ nevajag, vājiem nepalīdzēs
Mūsu barā katrs džeks ir reāls kekss
3 reiz pa 12 sets
Mans otrs vārds- i’m the best
Nogurst hantele neviss es, nedēļā tā reiz’s 6
Darba svars, tas mūsu darba svars
Darba svars, tas mūsu darba svars
No krūtīm dzelzi tas spiež
Telefona grāmatas plēš
6 paka vietā kur pres’
Gluži vai kā Olimpiets
Darba svars, tas mūsu darba svars
Darba svars, tas mūsu darba svars
Esi reāls, Steigā sevi vien tērē
Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev
Esi reāls, Steigā sevi vien tērē
Esi reāls, Kur gan paliek laiks
Tas, kurš nepeld neatpeld, bet arī nenoslīgst
Tas, kurš nekačā, tam bicītis ir mīksts
Mums vieno padusēs spārni
Mums vieno testataroni,
Mēs spiežam fenomināli,
Mēs zālē maniakāļi
Darba svars, tas mūsu darba svars
Darba svars, tas mūsu darba svars
Augam mēs ponenciāli, nekādi ķimikāli
Mēs ēdam nehormonāli, lai labi potenciāli
Darba svars, tas mūsu darba svars
Darba svars, tas mūsu darba svars
Veiksmei nepatīk tūļas, tūļas
Grudaks, Spārni, Biceps , Triceps, Grudaks, grudaks
atkal Biceps
Tai patīk uzņēmīgi puikas, puikas
Grudaks, Spārni, Biceps , Triceps, Grudaks, grudaks
atkal Biceps 2X
Esi reāls, Steigā sevi vien tērē
Esi reāls, Kur gan paliek laiks sev un tev
Esi reāls, Steigā sevi vien tērē
Esi reāls, Kur gan paliek laiks | Bermudu Divstūris | Darba Svars (Esi Reāls) |
Tu domā par ātru, mans draugs,
Augs lēnāk mans bērns, kad augs,
Tik lēni kā aust un tumst,
Mans bērns domās lēnāk par jums.
Es mācīšu viņam ciest,
Tik lēni kā puķe dziest,
Un lēni, lēni viņš sils,
Kā ezers ar miglu pilns.
Bet no dzirkstīm, kas lēni šķils
Nodegs barona stiprā pils
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns...
Tu domā par ātru, mans draugs,
Augs lēnāk mans bērns, kad augs,
Tik lēni kā aust un tumst,
Mans bērns domās lēnāk par jums.
Es mācīšu viņam ciest,
Tik lēni kā puķe dziest,
Un lēni, lēni viņš sils,
Kā ezers ar miglu pilns.
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns,
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns,
Varbūt tāds kā piebaldzēns būs mans zēns... | Rebeka | Mans Bērns |
Nekad, nekur, nekādā tālā malā
Sev laimes zemi nemeklēšu es,
Jo maija nakts ar tūkstoš lakstīgalām
Man laimes dziesmas dzied pie Aiviekstes.
Piedz.
Lai
gadi plūst kā ūdeņi uz jūru
Un sīku kārklu ziedus projām nes.
Kā ozols bēršu krastā zīļu pūrus,
Kā liepa ziedēšu pie Aiviekstes.
Ja dzimtā zeme tālos ceļos sūtīs,
Lai ozols spēkus, sirds, tev līdzi nes,
Lai liepu smarža, pieelpota krūtīs,
Nāk mūžam līdz no dzimtās Aiviekstes!
Piedz(2x).
Kad
skumju pilns kā miglas sirmais vītols
Zem savām mūža sāpēm liekšos es,
Uz kaiju spārniem sauli nesot rītos,
Šalks jaunu dienu prieks pie Aiviekstes. | Ilmārs Dzenis | Pie Aiviekstes |
Es lūdzos debesīm,es lūdzos mātei dabai,
lai cīruļputenis uz mirkli mitējas,
lai atnāk rīts ar zelta vārdiem mutē,
un mazu laimes mirkli izauklē
Tad būšu kluss un sevī prieka pārpilns,
man jābūt šeit pirms sētnieks ielās iet,
uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē,
nāc kaut vai sapņos padejot mazliet
Smaidu pa smaidam,
Soli pa solim,
uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē,
mēs pienākam viens otram tuvu klāt
Skatiens pie skatiena,
plecs pie pleca,
ielās šais,kur viens otram bijām sveši,
liek laika ritumam uz brīdi apstāties
Kaut nenotiek kā izzīlēts,kā plānots,
tas viss ir nieks,ja pieder viens Tavs smaids,
nu esmu kluss un sevī prieka pārpilns,
man Tavos vārtos pavasara glāsts
Smaidu pa smaidam,
Soli pa solim,
uz bruģa šī,kad pilsēta vēl klusē,
mēs pienākam viens otram tuvu klāt
Skatiens pie skatiena,
plecs pie pleca,
ielās šai,kur viens otram bijām sveši,
liek laika ritumam uz brīdi apstāties | Sestā Jūdze | Es lūdzos |
Laiks atgriezties atpakaļ
Kā tas viss bija
Es nekur nepazudu, es gatavojos šim brīdim
Kad neviens tev netic ir grūti noticēt sev
Bet kad tu notici tik ļoti, tad visi kas nodirsa tevi
Tagad klanās tavā priekšā un grib būt tavi draugi
Bet es eju savu ceļu un man ir pilnīgi vienalga
Vajag sevi pilnveidot, es ķeru pildspalvu uz galda
Un beidzot sakārtoju savu dzīvi, te viss ir pilns un
par daudz
Astoņos no rīta uz strīpas , parād savu attieksmi
Tu jau zini kur tiek glabātas tās panākuma atslēgas
Savāc un atslēdz, šitās durvis jau nav parasti atvērtas
Bet tu paver tās uz otru pusi un parādās pasaule
Dzirdi visi ka es mainos, visi kas mani šķiro
Es lēkāju tik daudz, jo gribu iemācīties lidot
Tas viss likās neiespējami līdz notika
Paldies visiem, kas man tic , jo mēs darām to kopā
Piedz.
Vīrs un vārds
Katram sava dzīve un katram savs stāsts
Ja tu par mani neko nezini, tad nerunā
Ej savu ceļu, ej savu ceļu
Blatot, skaļi runāt tikai muļķim liekas grūti
Klusēšana ir zelts, tāpēc turi savu muti
Ticēt savām sajūtām un darīt laiks man iemācīja
Esi labs, bet netērē savu laiku, lai to pierādītu
Zaudējums ir daļa no uzvaras
Man nav bail pamest visu, pašam paliekot tukšā
Es eju uz priekšu,
Arvien vairāk sanāk saprast patiesās vērtības
Jo tā nauda ir apmāns
Ieskatīties acīs savam dziļākajam es
Saprast savu uzdevumu, kāpēc esmu te
Nav svarīgi cik tu skaļi bliez,
Svarīgi cik stipri savainots vari turpināt iet
Piedz.
Vīrs un vārds
Katram sava dzīve un katram savs stāsts
Ja tu par mani neko nezini, tad nerunā
Ej savu ceļu, ej savu ceļu | Reiks | Leģendas |
Koku zari debesīs skrāpē manu vārdu,
tāpēc ka es nāku un zem kājām zeme plīst.
Tāpēc ka, es nāku koki pašķiras
uz visām pusēm bērni kliedz, tāpēc ka, es nāku.
Tāpēc ka, es māku satricināt un paši zināt uz,ko es
esmu spējīga,
Jau no pašas bērnības esmu skaļāka par visiem,
Bet skaļāks par visiem nav labāks par citiem,
Tāpēc kopā ar virzienu barā starp vilkiem,
Tā ir pelēkā ikdiena un tie pelēči ir tie,
Kuru balsis es dzirdu,tie tik saldi tās izstiepj,
ka kļūst auksti, es zinu.
2x. Au-u viņi mani sauc
Piedz. 2x
Balsīm galvā pievienojas arī tavējā.
Pārspēj pārējās tā, pārkliedz pārējās.
2x.Kas tas ir? Kas tas ir?
2x.Tā ir VIŅA, tā ir VIŅA!
Es redzu pārāk daudz,
Es dzirdu pārāk daudz,
Es zinu pārāk daudz,
Es gribu pārāk daudz.
Es redzu, ko tu redzi un redzu, ko tu neredzi.
Jūtu, ko tu jūti un jūtu, ko tu nejūti.
Kuru-kuru-kuru-kuru-kuro
dienu jau.
Sēžu nesaprotu kā es to pieļāvu,
tāpēc sarežģīju to, kas ir tik sasodīti vienkārši.
Jārunā ir man un jāklausās ir jums.
Jā, jārunā ir man un jāklausās ir jums.
Bet tās nolādētās balsis
Piedz. 2x
Balsīm galvā pievienojas arī tavējā.
Pārspēj pārējās tā, pārkliedz pārējās.
2x.Kas tas ir? Kas tas ir?
2x.Tā ir VIŅA, tā ir VIŅA!
Ko tu skaties uz mani tik trakām acīm?
Droši skaties. Ir labi! Man tā kā patīk.
Ko tu skaties uz mani tik trakām acīm,
dodu vairāk kā vajag, tu atsāc prasīt.
Piedz.2x
Balsīm
galvā pievienojas arī tavējā.
Pārspēj pārējās tā, pārkliedz pārējās.
2x. Man ir atbildes uz visu, kas tev par mani ir sakāms,
pat ja tava balss par citām skan skaļāk
La-la-la-la-la-la-la | VIŅA | Balsis |
Sēžu krastā es viens un man blakus neviens
Savas bēdas es atstāju mājās
Esmu es tāds kaut kāds, Bet man priecīgs ir prāts
Metu makšķeri atvarā iekšā
Un pēc mirklīša plukš pludiņš pazūd un tukšs
Velku ārā - zelta zivtiņa galā
Lūdzu laid mani vaļā tad tev būs dzīve zaļā
Tad man dod trīs vēlēšanās
Piedz: 2x
Lūdzu zeltu man, māju man,
Sievu man un piecus skaistus bērnus
Lai tie ķer zivtiņas, lai tie ķer zivtiņas
Mazas zelta zivtiņas
Zelta zivtiņa saka, makšķernieks, āķis liels
Izvēlies vienu no visa tā
Ko lai tagad daru es, māju zeltu vajadzēs
Kā lai atsakos no visa tā
Atliek man tikai tā, no visām vēlmēm kvēlākā
Vēlos meiteni visskaistāko
Zelta zivs upē lec un man klēpī mīļā lec
Saka laime mūs jau gaida kāpostos
Piedz.: 2x
Starpspēle
Piedz.4x | Rihards Millers (Rikardions) | Zelta Zivtiņa |
Un katru dzīves notikumu, kā ejot sānslīdē,
Filma gar acīm, kā vērot no malas,
Bez ieejas biļetes , bez popkorna un alus,
Smilšu graudi birst, ēna krīt un ceļās,
Laiks iet , kāds mirst , kamēr citur smejās,
Pazīstamās sejās, es lasu laika pēdas,
Ar katru tikšķi, jūtu paliek arvien mazāk spēka,
Mazāk bēdas un arvien mazāk prieks,
izmisīgi centieni izmēģināt to, kas liegts,
Vērtīgāko paturēt, atšķirot, kas lieks,
Līdz brīdim, kad kliedzot, jālūdz vēl mazliet,
Kad pēdējais zobrats knapi grozas,
Izpratne tad par iztērēto laiku mostas,
Izbērtie smilšu graudi, ko vairs nevar savākt,
Kapēc es nedomāju ātrāk?
Velti iztērēts laiks,
Tevi vairs nežēlos,
Esi labākais,
To kādam dāvājot
Liela daļa strādā strādāšanas pēc,
Kāds strādā ar domu - nopelni un pērc
Atdod savu laiku minimālām stundas likmēm
Neatliekdams muguru, kad kāds priekšā diktē
Astoņas stundas dienai tikmēr jau "kirdih"
Ceļā aiziet viena, četras internetā, starpcitu
Trīs paikai, astoņas, kā vienmēr, miegam
Jautājums man, cik stundu paliek tavam priekam?
Tavam tuviniekam un tam, ko gribi sasniegt
Nabagam būt, nenozīme roku pastiept
Atliek tik saprast, cikos nāks kapracis
No pienākumiem atradis
Būs tad katrs matracis
Viss, kas tev ir , ir laiks
Tā ir tava valūta,
Neiztērē to, lai tik pretī naudu dabūtu
Neapmaldies melos ,atrodi sevi patiesībā,
Pērc pieredzi, atdod laiku attiecībām.
Velti iztērēts laiks,
Tevi vairs nežēlos,
Esi labākais,
To kādam dāvājot
Vai nošķirt to spēj?
Kurš ceļa vējš?
Un kurš naidu sēj?
Vai atšķirt to spēj?
2x
Velti iztērēts laiks,
Tevi vairs nežēlos,
Esi labākais,
To kādam dāvājot,
Velti iztērēts laiks,
Mūžam Tev nepiedos,
Esi labākais,
Savos laika griežos | MESA | Laika pēdas |
Varbūt, ka debesis ir man kāds nonesis
Man pie kājām zvaigznes krīt
Pat naktis nemelo tās tikai izjoko
Liek pa brīdim pamosties
Un ja kādreiz pārstās tā būt
Mēs taču varam samelot
Teikt, ka beigās auksti mēdz kļūt
Pilnu galvu piestāstīt
Ka jālec tālāk un augstāk
Kamēr spārni lūzt
Un ja baidies un svaidies
Tavi sapņi sniegā kūst
Tā tas vienmēr būs
Bijis ir - varbūt, mani šaubas māc
Mēs varam paslēpties, uz zemes nolaisties
Tā, ka NLO pat smies | Espresso | Tavi sapņi sniegā kūst |
Tev, Putnēn, vēl jāmācas dzīvot,
Jāmācās dziedāt un debešos skriet.
Savās plaukstās vēl sargāju Tevi,
Līdz Tavi spārni spēs droši vēju tvert.
Nāks laiks.
Tev acīs degs cerību liesmas,
Un sirdī būs nemiera gars,
Būs pasaulei atvērti vārti,
Bet zināsi to tikai Tu –
Kurš ceļš būs Tavs.
Tev Putnēn, būs jāmācās piedot,
Tiem vējiem, kas ilgas un sapņus putekļos triec,
Caur sniegiem un svelmi rast ceļu uz mājām,
Un sadzirdēt čukstus, ko dvēsele kliedz,
Nāks laiks,
Tev acīs degs cerību liesmas,
Un sirdī būs nemiera gars,
Būs pasaulei atvērti vārti,
Bet zināsi to tikai Tu –
Kurš ceļš būs Tavs.
Gadu no gada kļūst nopietnāks Putnēna smaids,
Lai sargātu Tevi, jau plaukstas par mazu,
Nāk laiks.
Jau dzirdu
Kā zvaigžņotās naktīs
Tavi sirdspuksti pārvērsti dziesmā saldskaisli trīs,
Un spārni
Tevi nes jau bez vēja.
Un saprotu, Putnēn,
Man nav vairs ko teikt.
Ir laiks.
Tev acīs degs cerību liesmas
Un sirdī ir nemiera gars,
Ir pasaule - atvērti vārti,
Un zini jau to tikai Tu –
Kurš ceļš ir Tavs. 2x | Rita Reliņa | Putnēn |
Kad aiz mežiem nogrimst saules stari,
Padebeši sārtojas.
Eju es, lai Vaidaviņas krastos,
Senās atmiņās sirds kavējas. - 2x
Piedziedājums - 2x
Vaidava, Vaidava,
Aiznes skumjas zilā jūriņā,
Vaidava, Vaidava,
Stāsti man par mīlu jaunībā.
Tagad staigājot pa svešu taku,
Domās redzu tikai tevi vien,
Nekad dzīvē nesniegsi man roku,
Zinu to, un tā man ļoti žēl. - 2x
Piedziedājums - 2x
Vai to domājām, kad toreiz abi
Upes krastā sēdējām?
Sapņojām par nākamības dienām
Un par klusām stundām divatā. - 2x
Piedziedājums - 2x
Prātā nāk man vakars, kad mēs abi
Pļavā ziedus lasījām.
Viss, ko teici, likās man tik labi,
Sirdī pirmo mīlu izjutām. - 2x
Piedziedājums - 2x
Kad pēc gadiem sarma manos matos,
Krūtīs klusu smeldzi degs,
Tad kā senāk Vaidaviņas krastos
Zilos novakaros skumšu es. - 2x
Piedziedājums - 2x | Eduards Rozenštrauhs | Vaidava |
Es visas tavas vienaldzības krāšu
Līdz pēdējai - to pašu sīkāko.
Es domāšu, ka es par tevi nedomāšu
Es visu laiku domāšu par to...
Es neprasīšu - netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu, lai teiktu, teiktu: negaidīšu.
Es visu laiku gaidīšu uz to...
Es neskaitīšu vairs, cik lietus lāšu
To rudens logu akli aizmiglo.
Es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to...
Es savu sirdi nocietināt spēšu
Pret atmaiguma mirkli nejaušo.
Es cerēšu, ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko, vairs ne uz ko, vairs ne uz ko...
Es visas tavas vienaldzības krāšu...(4x) | Agnese Rakovska | Vienaldzības |
Es klusēju un klusējot viss nozied,
tāpat kā lapas,kurās salna kož,
bet tās ir spītīgas un gaida jaunu dienu,
un savus uzvalkus ik brīdi košāk poš
Es klusēju,vai teicot mīļus vārdus,
kas Tavām slāpēm veldzējumu dos,
bet neatdarot apsolītos vārtus.
Tev vairāk nesāpēs,kā klusēšanas sods
Es klusēšu,es klusēšu,es klusēšu,
es klusēšu un runāšu vien brīžos,
kad dvēsele to manai sirdij liks
Es klusēju,tur domā nemiers zudis ,
varbūt tas tiešām pārāk dziļi mīt,
es,protams,izvēlos ,man viena sirds tik krūtīs,
vai vari vairākas man apsolīt
Es klusēšu,es klusēšu,es klusēšu,
es klusēšu un runāšu vien brīžos,
kad dvēsele to manai sirdij liks | Sestā Jūdze | Es klusēšu |
Pī Dīveņa gari goldi, gari goldi
Tur sēd poša meilō Mōra, meilō Mōr’.
Tur sēd poša meilō Mōra, meilō Mōra
Vilnaineites raksteidama, raksteidam’.
Izrakstēja, saskaitēja, saskaitēja,
Atdūd Dīva rūceņōsi, rūceņōs.
Nu, Dīveņi, tōva vaļa, tōva vaļa,
Nu tovōsi rūceņōsi, rūceņōs.
Nu tovōsi rūceņōsi, rūceņōsi
Pošas Laimes atslēdzeņa, atslēdzeņ’.
Dūd, Dīveņi, kolnā kōpti, kolnā kōpti
Na nu kolna lejeņāji, lejeņā.
Dūd, Dīveņi, ūtrom dūti, ūtrom dūti,
Na nu ūtra meiļi lyugti, meiļi lyugt.
Dūd, Dīveņi, dūdamūi, dūdamūi,
Es šajamšu jemamūi, jemamū.
Es sajamšu jemamūi, jemamūi,
Ar abomi rūceņomi, rūceņom. | #TAUTASDZIESMAS | Pī Dīveņa gari goldi |
Ozols(O):
Kad bezmiegs tevi vajā un tu esi patstāvīgā hajā,
Bet kaimiņi izsauc mentus, kas tevi noliek beidzot
miera stājā.
Tad jāpaspēj vēl nostrēbt, visu to, ko nevar noslēpt,
Bet pārējais tiek noskalots podā, seja no asarām, sāka
tā sūrstēt
Edavārdi(E):
Visi tavi draugi pēkšņi ''Nolec'', tad, kad vajag
''Kost'',
Apprecās un viena gada laikā noveco kā ''Aifons'',
Un sieva saka izbeidzam tusus,
Bet tev nepaliek auksti, jo tavs ''Miksteips'' ir uguns.
O:
Kad tu esi kunga prātā,
No katra ''Spota'' met tevi ārā,
Bet tu ,atrodoties, vēl piedraudi, ka būsi inspekcijas
sanitārā,
Tad vienīgais tavs glābējs no apsarga RĪKĻU RĀVĒJS,
Lidojoši ''Naiki'', bet tu esi ''Krokšos'', nu tas būs
kārtīgs grāvējs.
E:
Nu tad ar raksturu tādu, kad viss jaunais sagroza prātu,
Tu saki frāzi:"Manos laikos, četrdesmit gadus par ātru."
Tu esi slavens Latvijā, jā, tas it kā ir labs,
Un sīkie grib ar tevi selfiju, kad stāvi rindā pie
kases.
O:
Zini,kā makro-ekonomikas sakārto, es TV-komentātors,
Kārtējo ierēdņu paviršību saliec ''pa plauktiem'',
vienos vārtos,
Bet pēkšņi izdziest gaisma, tas tevī diskomfortu raisa,
Rādās ka tavā mikro- ekonomikā un rēķinos ir pamatīga
plaisa
piedz.: x2
Kad situāciju ir gana, gana,
Bet nav kas tās īsti no''gana'',
Tad...
Muļķa
sirds mana, mana,
Tā...
Pārdzīvo līdz, bez apmāna.
Situācija tur,situācija šeit x7,
SITUĀCIJAS
O:
Tu
esi ''NetHāstlers'', TVNET ''Komentblāsters'',
Kam sūdīgs viedoklis ir par visu,
Nebūs nekāds te barters,
Tu aizliedz LV motīvu,
Saņem tā mentālo aktīvu,
Bet taupīsi agresīju - nevainīgs,
Zvans pie durvīm ir diezgan sāpīgs.
E:
Kad viss paliek sarežģīti,
No tā izeju nemanīt,
Kad darīji ko negribēji darīt, bet tu gribēji to
nedarīt,
Kad kaut kam piederīgs tu ceri būt,
Un apkārt ir tikai idioti, bet tu esi stulbs.
O:
Kad raksturs nav ''pie rokas'',
Kad pilsētu rotā kopas,
Kas piedāvā tev kļūt par biedru un daļu no viņu rotas,
Tad ieslēdz neadekvātu, velc ārā krustu otrādāk,
Un saki, ka desmito daļu viņiem neredzēt, kā manu uguns
sārtu.
E:
Kad tu slēpies, tad, kad ķer trakos,
Jo katru rītu mosties pālī, jo tu dzer sapņos,
Kad dzirdi kā bliežam mēs, jā šie veči, dulli,
Kad gribi būt viens, bet tu esi nulle.
O:
Kad aizmiedz tu ar Annu, bet sapnī satiec Santu,
Un Annas klātbūtnē Santu apbrīno kā dārgu mantu,
Tad pēkšņi dzirdi blīkšķus, pamani lidojošus šķīvjus,
Vienīgais ko tu mēģini nosargāt ir savs vīrieša aktīvs
E:
Kad katrs mēģinājums iederēties bloķēts tiek,
Kad kāds kolēģis iet, izvairies, kā no problēmas lielas,
Tu gribi būt kaut kas cits, jā - te komenti lieki,
Jo, lai arī, kas tu būtu, tu nāc no konkrētas vietas.
piedz.:x2
Situācija
tur,situācija šeit x15
SITUĀCIJAS... | Ozols (Ģirts Rozentāls) | Situācijas |
Strautiņš, čalodams it naigi,
Steidzas arvienu, kā nemiera dzīts,
Strautmalā redz meiču daiļo,
Gaida kas mīļoto atnākam drīz !
Piedziedājums - 2x.
Kā var aizmirst, kā var aizmirst,
Meiteni, ko mīlēji ?
Kā var aizmirst, kā var aizmirst,
Meitenei ko solīji ?
Strautiņ, teic vai velti gaidu,
Teic man, vai draugs mans šurp neatnāks vairs?
Sirds man ilgo viņa smaidu,
Dzirdēt tā vārdus, kas solīja daudz ?
Piedziedājums - 2x.
Kā var aizmirst, kā var aizmirst,
Meiteni, ko mīlēji ?
Kā var aizmirst, kā var aizmirst,
Meitenei ko solīji ? | Mariss Vētra | Ka var aizmirst ? |
Bez jums es nebūtu pat ēna,
Pat gaisma blāva, kura dziest,
Pat vēja pūsma liega, lēna,
Kas krūtīs nevaldāmi briest.
Bez Jums es nebūtu pat lāma.
Ne jūra tā, ne akas grods.
Bez Jums es nebūtu pat ēna
Un pateicība ir mans gods. | Helmuts Feldmanis | Bez Jums es nebūtu |
Es mīlu tevi, tikai pāris vārdi, bet tomēr,
Viss stāv aiz tiem, tur negaiss, tur saule, par to ir
šie stāsti,
Man ir vairāk kā labi, ja tiek tavi glāsti,
Jo bez tiem, zini, -sirds vairs tā nepukstēs,
Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas nav tikai darīt..
Tas ir kas vairāk, tāpēc, tas ir vairāk kā svarīg..
Tikai vēlos nomest nastu no sirds un pateikt,
To, kam sirds nespēj atteikt,
Klausies, iztiksim bez tukšiem vārdiem tiem,
Bet gan sarunāsim tagad un šodien, jo zini,
Visi mīl tavas acis, tikai tad kad tās mirdz,
Es ieskatos tajās, pat ja no tām asaras birst,
Un viss tik pelēks tik tumšs, - tik nomākts un skumjš,
Bez vārdiem kaut kas pateikts, kaut kas pabeigts, kādam
atteikts,
Tikai mēs divi, un lai tas izdotos,
Es padodos tev, lai rokās sadotos vēl, es mīlu tevi.
Blakus atrasties,
Un tev pakļauties,
Ja reiz dzīvs,
Varbūt par daudz atļauties,
Blakus atrasties,
No visa atrauties,
Ja reiz dzīvs,
Varbūt par daudz atļauties.
Un es savādāk nemāku, man ir jādomā par tevi, par mums,
Tā vien liekas, ka tas man ir tāds kā pienākums,
Tu esi viltīga, jo prasi par daudz ziedot,
Un kas mīlā akls top, tas vienmēr visu piedod,
Itkā divi ledus kalni, okeāna straumē klīstam,
Vel nesatikušies, vēl viens otru nepazīstam,
Mums katram enģeļa spārns un tāpēc - paklausies,
Lai mēs paceltos, mums nāksies apskauties,
Ļausim vējam, lai tas aizvējo mūs kaut kur lēnām,
Kur saule spīdēs vēl spožāk, pat caur visām ēnām,
Es pēc tevis, elpu kāri velku,
Atliek cerēt ka nav un nebūs par vēlu,
Nozagi dvēseli, bet ne velna nedod pretī,
Man dvēseli skrāpe, bet nekas, drīksti mainīt secību,
Ņem sirdi, tā pēc tevis karsta kā liesma,
Vai tu dzirdi, skan manas dvēseles mīlas dziesma. | Saldaks (Andrejs Saldaks) | Pāris Vārdi |
Simtiem labirintu, pa kuriem staigājot var klupt.
Sarūk ceļš zem kājām, tas kā ledus sācis kust,
Vēl jākāpj augstu kalnā, miera manī nav,
Kaut nezināms ir virsziens, kur tas mani sauc.
Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas...
Piedz.
Robežas
tik tālas, gribas iet vēl tālāk.
Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē?
Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās?
Mēģinās mani sev paturēt,
Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam...
Atskatoties šķiet, ka kāds bij pasmējies par mums,
Kamēr es tā steidzos, sirdī radās sastrēgums.
Ir vajadzīgas salnas, lai var siltu elpu just,
Atrast sevi vieglāk, kad visapkārt zūd.
Izdomāt ar prātu nav lemts ir jādodas... ir jādodas..
Piedz.
Robežas
tik tālas, gribas iet vēl tālāk.
Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē?
Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās?
Mēģinās mani sev paturēt,
Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam...
Ir jādodas mums abiem vai pa vienam x3
Nav jābaidas mums abiem..
Piedz.
Robežas tik tālas, gribas iet vēl tālāk.
Kurā brīdī, Sevi, lai nobremzē?
Domas manī šaudās, par to vai kāds vēl raudās?
Mēģinās mani sev paturēt,
Ir jādodas.. Mums abiem vai pa vienam... | Gain Fast | Ir Jādodas |
Mēs Daugavas vanagu cilts
Tur gaiss liesmo šķepi, deg smilts
Pat naidnieks viss baigais mums nedara bēdas
Un nebaida sātans ik soli kas mēdas
Ar nāvi mēs esam uz tu
Ar nāvi mēs esam uz tu
Kausu pie kausa kas skan
Rīt kaujā ir jādodas man
Lai uzdziedam skaļāk
Šo Tramtaritramu
Pret tādiem kā mēs
Lauzīs ienaidnieks sprandu
Ar nāvi mēs esam uz tu
Ar nāvi mēs esam uz tu
Ja kādreiz mums lemts būtu mirt
Nieks vien tas šī dzīve var irt
Uz kapa kad līgosies vaivari zaļi
Pa pazemes pelti mēs dzīrosim skaļi
Ar nāvi mēs esam uz tu
Ar nāvi mēs esam uz tu
Liec zobenu zem galvas
Kad naktī jāatdus
Lai Latvju tauta modrus
Zin savus kareivjus
Lai Latvju tauta modrus
Zin savus kareivjus | Vilki | Ar Nāvi Uz Tu |
Pamodos no rīta smaidīju.
Pamodos un atkal gaidīju.
Ieraudzīju meiteni. saldāku par konfekti.
Tumšiem matiem un neaizmirstamiem acu skatiem.
Es vēlos skaistas dienas
Un mājās baltas sienas
Uz kurām zīmēt
Un vēstules no tevis līmēt. 2x
Pamodos no rīta smaidīju.
Pamodos un atkal gaidīju.
Tavu acu skatienu, tavu pieskārienu
Tavas rokas lai nebeidzamas manas mokas.
Es vēlos skaistas dienas
Un mājās baltas sienas
Uz kurām zīmēt
Un vēstules no tevis līmēt. 2x | NoAgents | Baltas sienas |
Klau, kā nāk uz pirkstu galiem
Miega rūķis klāt,
Spilvenā man sapņus saliek,
Sāk jau ieaijāt.
Paliek kaktā brūnais lācis,
Leļļu pāris dus,
Miegs no tāliem ciemiem nācis,
Krīt kā sniedziņš mīksts.
Klusi, klusi, silti, silti,
Runcis murrā vien,
Un pa balto sapņu tiltu
Rūķis mājup brien. | Raimonds Pauls | Klau, kā nāk |
Vēl esmu es mūža mežā
Kur lodīgas ēnas viļ
Vēl roka pēc elpas cērt
Pēc izejas sit mana sirds.
Tur pie izejas malā gaišā
Ar zāli aizmirsts dus ceļš.
Un mans ugunskurs dūmainu roku
Zvaigznes debesu maisā ber.
Pa vienai vien, pa dienai
Mana uguns tumšāka top.
Un neviens nezin vai rīt jau
Nenāk aklums un nenodod
Aiz manis tad paliks
Paliks aiz manis vārdu trauki tukši
Tukši kā cauru aku dobumi. | Haralds Sīmanis | Vēl esmu |
Tu neaizdzīsi mani mūžs Tavs mani sargās
Un es atzīšos Tev mīlā, katrā Triumfa arkā
Es palikšu tāpat, kā dzīvo Žanna Darka
Bet es smaidīšu Tev pretī, katrā Triumfa arkā
Es gribu uz visiem laikiem te palikt
Es gribu uz visiem laikiem te klīst
Es gribu būt te , kur milēta esmu
Es gribubūt te un nekad neizdzist
Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas
Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas
Nevar ieslodzīt vēju, nevar jūru izdzert sausu
Kurš gan saskaitīt iespēs tukšos kalvadosa kausus
Tik tāla, tik nezināma mana atmiņu fotomargāna
Nevar noliegt kas bijis svēts
Kā panākt to kas nokavēts
Es gribu uz visiem laikiem te palikt
Es gribu uz visiem laikiem te klīst
Es gribu būt te , kur millets es esmu
Es gribubūt te un nekad neizdzist
Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas
Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas
Starpspēle
Un kad vairs sen jau nebūs apgrozībā markas
Mēs atkal satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal
satiksimies tur , zem Triumfa arkas Mēs atkal
satiksimies tur , zem Triumfa arkas | Intars Busulis | Es gribu uz visiem laikiem te palikt |
Vakar, vēl vakar dejojām šo deju,
Skurbā deja, tā skan pa logu atvērtu.
Smejot, gar logiem rudens vēji vējo,
Visi četri, tas piektais atkal esi tu.
Piedz.
Bugi, lai skan bugi,
Lai mūs mūzika ņem līdz.
Vējiem tālu tikmēr iesim divatā.
Bugi, lai skan bugi,
Rūgtā rudens atbalsī.
Gribu dejot, bugi bugi,
Vienmēr tā.
Klausies, kā deja rudens vējiem skries
Tik dēļ vējiem, dēļ tiem es tevi neredzu
Dejot, šo tikko iesākušos deju
Gribu dejot, bet lai tas otrs esi tu, jā
Piedz. (2x)(tad starpspēle, vēl 2x, otrajā skanot 2
balsīm, ar mazu pauzi pa vidu) | Nora Bumbiere | Es gribu dejot bugi |
Rudenī vējos,
Tevi es saucu,
Tālumā aizpeld,
Mākonis balts.
Atkal ir lietus, un vēji.
Tie sveiciena mūs.
Atnācis rudens,
Zeltā tīts.
Piedz:
Rudēni vēlu-
Zvaigzne mirdz,
Mēness smaidot,
sauc atkal mūs līdz.
Rudenī vēlu,
viss ir tik īss,
Gājputni lido,
tie aiznes mūs līdz.
Rudenī vējos,
Tevi es saucu,
Gājputni ceļā
Tālajā upē,
Pēdējas lapas jau krīt,
Tā sveicina mūs,
Atnācis rudens,
Zeltā tīts.
Piedz: x2
Rudēni vēlu-
Zvaigzne mirdz,
Mēness smaidot,
sauc atkal mūs līdz.
Rudenī vēlu,
viss ir tik īss,
Gājputni lido,
tie sauc mūs līdz. | Kurland | Rudenī |
Ko tu raudi, debestiņa?
Vai tev trūka zilumiņa?
Tev ap malām saule vijas, Cauri stiepjas varvīksniņa!
Ko tu raudi, debestiņa? Dienu mūžu gājējiņa, Vai tev
sveša atdusiņa?
Vai tev trūka agrā rīta?
Vēla, velga vakariņa? Ko tu raudi, debestiņa?
Vai tev trūka silta vēja, Mīļu glāstu atnesēja?
Vēl tev smagas, lielas lāses Rit no zelta plakstieniņa
— Ko tu raudi, debestiņa? | Raimonds Pauls | Raudoša debess |
Labi, ar ko lai sāku?
Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži,
mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši
Tieši vienreiz biju šeit,
bija tā kā tagad, pilnīgi precīzi,
eu vai tas nav dulli ko?
Tikai nebija, viņa, viņš un ģitāras,
tu toreiz tik labi pateici,
kasi kuli ko?
Es arī tā jutos, tu norāvi vāku man,
bet ko tu tikko teici?
Okey sākšu no sākuma,
Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži,
mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši,
kur tad noris dzīve sākotnēji?
Nejau pagātnē vai nākotnē..
Nākotne tā ir tēma, svarīga kā internets,
Visu mūsu vietā darīs mākslīgais intelekts,
Starp citu, vai zini kāds ir tavs IQ?
Jo es sapratu, ka aizskart jūtas
vairs nav cool!
Ko es gribēju teikt? Aiii.. nav sakara..
Paga vajag padomāt..
Okey sākšu atkal,
Domāju ikviens ir pamanījis cik bieži,
mums neizdodas būt tagad un šeit, bet tieši
kur tad noris dzīve sākotnēji?
Nejau pagātnē vai nākotnē,
un dzinumā jau katrs jūt nešaubīgi,
cik būtiski ir apzināti tvert šo brīdi..
Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis,
Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis
Forša dziesma par vilcienu, tas ir kaut kas jauns?
Vai kaut kas no vecā? Raimonds Pauls.
Es arī muzicēju, drīz jau grupu vākšu, o īsziņa..
Labi, turpināšu tieši pēdējā laikā...
Jā pēdējā laikā man acīs arvien vairāk krīt,
tendence baigā, ļaudis nedzird viens otru,
zaudē garīgo pamatu, ai iešu ieliet..
Es arī to pamanu, tieši pēdējā laikā
es arvien vairāk jūtu, ka šeit un tagad...
Vajag, vajag iedzert, jo tev no runāšanas,
gan jau sen ir sausa mute, es esmu vairāk
klusais tips, tas nav tik kruta,
bija gadījums nestāstīšu konkrētāk pat,
Varbūt tev ir kas sakāms?
Man ir, tātad tieši pēdējā laikā,
es arvien vairāk jūtu, ka šeit un tagad
vēlos arvien vairāk būt,
lai retāk notiku konflikti. kļūdas,
dažādi negadījumi..
Tu domā sūdi? Diplomāti teiktu, lai esam
biežāk vērīgi.
Ā lai kļūtu tāds kā es?
Nu... tas būtu vērtīgi!
Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis,
Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis,
Kamēr tavs vilciens vēl nav, vēl nav.. aizbraucis,
Kamēr tavs vilciens, tavs vilciens, vēl nav.. aizbraucis
Tātad tosts,
lai mums arvien biežāk izdodas būt apzinātiem,
līdzīgi kā ejot pāri ielai vai dzelzceļa sliedēm,
lūk lai ik mirkli esam tikpat vērīgi arī pret savām
izpausmēm,
un lai tas palīdz mums pilnvērtīgi izdzīvot savu dzīvi
un
dod tādu iespēju arī līdzcilvēkiem.. | Arstarulsmirus | Forša dziesma |
Pa zariem augšup tumsa kāpj
Negaidīti svēta
Kā nopūta pirms mūža miega
Trīs svece brīnā melnās izkapts pļauta
Krīt dārzā zvaigzne nesaprasta.
Ai,māt, ai, Saule, varenā
Kam atstāj bērnus vienu- aiztumsā.
Es cērtu tumsai pretīm smiekli līst
Te milzīgs putns ceļ mani debesīs
Un augstāk vēl jau līdzās zvaigzne trīs
Tā tumsā dzimusī par Sauli pārtaps rīt.
Kad diena uzziedēs ar tīrām smiltīm saujā
Nāks atmoda kā rasa skaidra. | Haralds Sīmanis | Ai, Māt, Ai, Saule |
Sveicinojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!
Sveicynojam, vieļējam jums lobu laimi,
ilgus godus nūdzeivuot!
Ar veseleibu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ'!
Ar veseleybu, ar vysu lobu,
ar syltu, jauku vasareņ'! | Latgaliešu tautasdziesma | Sveicynojam, vieļējam |
Vai tiek prasīts par daudz ?
Ja dāvā mīlu un pēc pretmīlas sauc..
Vai velti asaras birst ?
Es lūdzu tikai kripatiņu tavas sirds..
Vai varbūt tiešām --
ir lemts tā notikt ?
Nekrist zvaigznei -
ne tavai, ne manai?
Vai varbūt tiešām --
ir lemts tā notikt ?
Nekrist zvaigznei -
ne tavai, ne manai?
Tu neesi viena no.. Tu esi labākā,
Citam nieks, bet citam kā man, mana savādā,
Lai būtu kopā , cik daudz un kam es parādā,
Tikai tā, tikai Tu man visu ko vēlos sagādā.
Viss ir tik vienkārši , cik vienkārši var būt, es lūdzu
pagaidi,
man esi Tu un tikai tad - es laimi pazīstu,
Došu Tev savu balsi, pēdējo vārdu un balstu,
Ja Tev ir auksti, būšu kails, man vienalga ka salstu.
Es vēlos zināt, kas notiek starp mums,
Cik laika, kā pietrūkst un ko tas pasniegs mums..
Man tik domāt, kas nomāc, vai no manas puses tas nav
par daudz,
ja mana sirds dāvā mīlu un pēc pretmīlas sauc,
Cik ilgi tēlosim un cik ilgi tu baidīsies?
Vai man pagriezties un teiksi, ka drīkstu laimīgs iet?
Tu no manis baidies, izvairies un gaidi, kad aiziešu,
Bet dzīvē šķība nots ir norma, tāpēc visu to apiešu,
Vai var iemīlēties no otrā acu skatiena?
Tu vari būt vairāk kā droša, vēlreiz garām paiešu,
Manā pasaulē, nebūs būt vārdam - nepaspēju,
Tāpēc, lai atkal satiktu tevi, tici, es sacelšu vējus.
Tu neesi viena no.. Tu esi labākā,
Citam nieks, bet citam kā man, mana savādā,
Lai būtu kopā , cik daudz un kam es parādā,
Tikai tā, tikai Tu man visu ko vēlos sagādā. | Saldaks (Andrejs Saldaks) | Es Nelūdzu Daudz |
Domas plūst, neprāts mostas
Bet tomēr viss tik rāms
Katrs solis it kā liekas
Jau simtām reižu sperts
Vārdi plūst un tik skaļi
Tiek pateikt itnekas
Viss kas bijis, viss kas būtu
Pēkšņi paliek mazs
Kaut mazliet spētu saprast to ko vēl jūtu es
Kaut mazliet, bet tomēr nedzird neviens
Ko tik klusi kliedzu es ak
Kādēļ, kādēļ
Stundas rit bet joprojām
Mirklis neizgaist
Vārdi mani
Plaukstā tavā
Mēmi sāpot dziest
Kaut mazliet spētu saprast to ko vēl jūtu es
Kaut mazliet, bet tomēr nedzird neviens
Ko tik klusi kliedzu es ak
Kādēļ, kādēļ
Kaut mazliet spētu saprast to ko vēl jūtu es
Kaut mazliet, bet tomēr nedzird neviens
Ko tik klusi kliedzu es ak
Kādēļ, kādēļ | Justs Sirmais | Kaut mazliet |
mēs visi te esam sēti
šajā garozā iekondēti
par mums daudzi lieti nolijuši
bet saule tos vienmēr spītīgi ceļš
te ūdens dzīles zemē piekusušas
kalni uz augšu stiepušies
bet mūsu varā vien darīt un pateikties
piedz.
esi stipra,Latvija!stipra ,viss izdosies!
mūsu zeme,mūsu maize,laime un sods.
viņi teica,ko sēs to pļaus x2
bet ceļi daudzi iemīti un mieti
torņi pret debesīm cēli,slieti
bet mūsu varā vien darīt un pateikties
piedz.
esi stipra,Latvija!stipra,vis izdosies!
mūsu zeme,mūsu maize,laime un sods
viņi teica,ko sēs to pļaus. | Alise Kļaviņa | esi stipra, Latvija,viss izdosies! |
Mana vārda diena klāt, tikai nav ko aicināt,
Pasēdēt un palīksmot, piedzerties un padejot
Tomēr sāku galdu klāt, pats ar sevi parunāt,
Pasēdēt un palīksmot, piedzerties un padejot
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts,
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir
ļauts
Varētu jau piezvanīt skaistai meitenei, kas mīt
Pāri ielai dzīvoklī, kuras vārds ir Nataly
Varētu, jau varētu, tad mēs abi dejotu,
Sēdētu un līksmotu, piedzertos un gulētu
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts,
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir
ļauts
Telefona aparāts manās rokās nobružāts,
Skrienot pakaļ līdzi tām skaitļu kombinācijām
Mana mīļā Nataly, tevi nevar sazvanīt,
Nāksies vienam pasēdēt, piedzerties un pagulēt
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts,
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir
ļauts
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, tāpēc ir sarīkots rauts,
Mani jau sen par Gunvaldi sauc, šodien man dzīrot ir
ļauts. | Labvēlīgais Tips | Gunvaldis un Nataly |
Lai bij' vārdi kam bij' vārdi,
Man pašam'i bij' stipri vārdi.
Lai bij' vārdi kam bij' vārdi,
Man pašam'i bij' stipri vārdi.
Daugaviņu noturēju mietu dūru vidiņā,
Daugaviņu noturēju mietu dūru vidiņā.
Sita mani, dūra mani, kā ozola bluķēniņ,
Sita mani, dūra mani, kā ozola bluķēniņ.
Ne'iesita, ne'iedūra, kā tērauda gabalā,
Ne'iesita, ne'iedūra, kā tērauda gabalā.
Trim kārtām'i zelta jostu ap to kuplo ozoliņ,
Trim kārtām'i zelta jostu ap to kuplo ozoliņ.
Cirta čūska, dzēla bite ne lapiņa nedrebēj,
Cirta čūska, dzēla bite ne lapiņa nedrebē----ēj!
Skauž man skauģi bur man buri, nevar mani izpostīt,
Skauž man skauģi bur man buri, nevar mani izpostīt,
Kā var tādu izpostīt'i, kam Dieviņis palīdzēj,
Kā var tādu izpostīt'i, kam Dieviņis palīdzēj.
Cel Dieviņis stipru sētu, ap to manu augumiņ,
Cel Dieviņis stipru sētu, ap to manu augumiņ.
Cel Dieviņis stipru sētu, ap to manu devēselīt,
Cel Dieviņis stipru sētu, ap to manu devēselīī--t ēēē!
Cel Dieviņis stipru sētu, ap to manu mājuvietu,
Cel Dieviņis stipru sētu, ap to manu mājuvietu.
Visi meži guņos dega, visi ceļi atslēgām,
Visi meži guņos dega, visi ceļi atslēgām.
Ar Dieviņa palīdzību visam gribu cauri iet,
Ar Dieviņa palīdzību visam gribu cauri iet.
Ar Dieviņa palīdzību visam varu cauri iet,
Ar Dieviņa palīdzību visam varu cauri i---et. | Baļķi | Lai bij vārdi |
Ļauj sajust elpu tavu
Kad klusums pārāk skaļi kliedz
Vēl okeānam neredz malu
Vēl nebijušo neaizliedz
Vai vadi jaunu spēku sevī
Kā tikko dzimis zieds
Ļauj ieplūst klusi tevī
Kā jūrā ieplūst saules riets
Ļauj paņemt roku tavu
Un stāvēt laika vējam liec
Vēl rīta migla pārāk tālu
Vēl pulkstens pazaudēts
Ļauj paņemt roku tavu
Un stāvēt laika vējam liec
Vēl rīta migla pārāk tālu
Vēl pulkstens pazaudēts
Ļauj sajust elpu tavu
Kad klusums pārāk skaļi kliedz
Vēl okeānam neredz malu
Vēl nebijušo neaizliedz
Ļauj paņemt roku tavu
Un stāvēt laika vējam liec
Vēl rīta migla pārāk tālu
Vēl pulkstens pazaudēts
Ļauj paņemt roku tavu
Un stāvēt laika vējam liec
Vēl rīta migla pārāk tālu
Vēl pulkstens pazaudēts | Antra Stafecka | Ļauj |
Ja tev sliktas domas nāk prātā,
ja tev bail pa tumsu iet mājās,
ja vajg burkai atskrūvēt vāku,
es varu būt tavs policists.
Ja pie griestiem zirneklis traucē,
ja tev kažoks ir,bet ir auksti,
un ja tev nav blakus tavs draugs tad,
es varu būt tavs policists.
Visi policisti ir mani savējie,
tikai nezvani man, ja tevi paņem ciet,
bet ja ar tevi notiek kaut kas cits,
es varu būt tavs policists
Ja tu piedzēries kaut kādā bārā,
ja tev pazūt atslēgas no mājām,
un ja tevi vajag pārmeklēt,tātad
es varu būt tavs policists.
Mazā,ja tev ātri vajag palīdzību,
man nav problēmu laika skalu sabīdīt,
es varu būt arī ārsts,varu būt arī zobārsts,
rij nost tās zāles,tu jau zini ko domāju.
Es esmu labais puika,tu esi sliktā meitene,
es zinu,ka tev patīk kā es trāpu ritmā,heiter,
ja tev kaut ko vajag,karoč vienkārši zvani,
es būšu tavs Reiks,tu būsi mana Rihanna.
Ja tev sliktas domas nāk prātā,
ja tev bail pa tumsu iet mājās,
ja vajg burkai atskrūvēt vāku,
es varu būt tavs policists.
Ja pie griestiem zirneklis traucē,
ja tev kažoks ir,bet ir auksti,
un ja tev nav blakus tavs draugs tad,
es varu būt tavs policists.
Tu esi Latvija,es būšu zemessargs,
kad līs lietus es būšu lietussargs,
katra diena svētki,ar tevi nakts par īsu,
Ziemassvētkos es tīrīšu tev mandarīnus.
Ietver manu ideālus,personības kults,
vajag pārslēgt kanālu,būšu personīgā pults,
Supermens un Betmens nobāl,būšu policists,
ja vajag bildi,būšu selfijstiks.
Ja tev pēkšņi vajag braukt ziemā,
ja tev pēkšņi caura ir riepa,
ja tev pēkšņi beidzās tā nauda,
es varu būt tavs policists.
Es saucu tevi-topmodele top,top
es braucu pie tevis,tu jūti voop-voop,
tu tei supervaronis,bet esmu īsts,
es varu būt tavs policists.
Ja tev sliktas domas nāk prātā,
ja tev bail pa tumsu iet mājās,
ja vajg burkai atskrūvēt vāku,
es varu būt tavs policists.
Ja pie griestiem zirneklis traucē,
ja tev kažoks ir,bet ir auksti,
un ja tev nav blakus tavs draugs tad,
es varu būt tavs policists. | OLAS | Policists |
Visas upes klusi tecēj, Gauja klusu netecēj’. (2X)
Gauja tecēj skanēdama, sidrabiņu sijādam’. (2X)
Pār Gaujiņu pārpeldēja divi sirmi kumeliņ’. (2X)
Ne tie ēda Gaujas zāli, ne dzer Gaujas ūdentiņ’. (2X)
Tiem vajaga tīru auzu, avotiņa ūdentiņ’. (2X)
Līku loku Gauja teka, tā grib mani līdzi ņemt. (2X)
Teci, Gauja, viena pati! Es nevaru līdzi iet. (2X)
Šeit palika Gaujas kalni, Gaujas līču sudrabiņš. (2X)
Gaujas līču sudrabiņis, Gaujas kalnu arājiņš. (2X)
Līku loku Gauja teka, zelta graudu meklēdam’. (2X)
Zelta graudis paslēpiesi aiz upītes līcītī. (2X) | Dzieti | Gaujas valceris |
Es apstāšos uz īsu brīdi,
un īsu brīdi būšu tuvāk Tev,
kā divi krami dzirksteļos un vīsies,
tad tuvums šis mums abiem jānosvin
Varbūt,ka mirklis aizvedīs vēl tālāk,
un mute izkaltusi Tavu vārdu sauks,
Bet man vienalga suņi ries vai klusēs,
un viss vienalga, putinās vai snigs
Tad manī būs kaut kas no veca vīna,
tad manī būs kaut kas no mūzikas,
uz īsu brīdi būšu nepieejams,
uz īsu brīdi būšu tikai Tavs
Es apstāšos uz īsu brīdi,
lai īsu brīdi būtu tuvāk Tev,
varbūt man ļausi tuvāk pienākt,
jo tikai nesen Tevī iepazinos
Varbūt,ka mirklis aizvedīs vēl tālāk,
un mute izkaltusi Tavu vārdu sauks,
Bet man vienalga suņi ries vai klusēs,
un viss vienalga, putinās vai snigs
Tad manī būs kaut kas no veca vīna,
tad manī būs kaut kas no mūzikas,
uz īsu brīdi būšu nepieejams,
uz īsu brīdi būšu tikai Tavs | Sestā Jūdze | Uz īsu brīdi |
Uz kurieni Tu ej,
vai pietiek,ja Tev seko debespuses,
laiks pilnu kausu lej,
vai pietiek,ja to izdzerot Tu klusē
Ko gaidi šodien vēl,
jau atkal Tavu dzīvi citi krāso,
Vai skumsti kāda dēļ,
vai ilgojies..
Bet ja Tev jāiet ir,tad neapstājies,
un ja Tev jāizdzer tas kauss,tad nešaubies,
un vēlies un ilgojies,kā vienīgo šo dienu dzīvotu,
jo otreiz šo dzīvi neviens Tev neiedos | Sestā Jūdze | Uz kurieni Tu ej |
Reiz kādā vakarā, nakts un diena satikās,
Divas sirdis satikās, kas viens otram patikās,
Mēs esam zieds, vairs jau neprasām atļauju plaukt,
Mums jau ir doti spārni, lai varam debesīs traukt.
Tu skūpsti manas acis un ļaunu neredz tās,
Bet Tu pārāk bieži aizej, Tu pārāk reti nāc,
Tu esi vienvienīga, kas vienreiz tik var būt,
Man ir palicis pēdējais foto, ko lūdzu.
Un tai stundā, kad saule grimst jūrā,
Aicinu mainīties gredzeniem rietā,
Es šonakt dziedu dziesmu ar visskumjākajiem vārdiem,
Es Tevi mīlēšu - līdz mūža laika vārtiem,
Tu reiz man jautāji, ko es mīlu vairāk,
Tevi vai savu dzīvi, teicu, ka savu dzīvi vairāk,
Un Tu aizgāji un nemaz nezināji,
Ka visa mana dzīve, jau arī esi Tu.
Nekas nav izmainījies, viss ir pa vecam,
Tai pašā pusē sauli redzu katru rītu lecam,
Viss muļķīgais ir muļķīgs, viss patiesais ir patiess,
Ir izmainījies tikai tas, kā Tu uz mani skaties.
Tā gaisma no Tavām acīm, kas manās acīs krīt,
Visbargākajā dzīves salā, abus sasildīs,
Un bija tik viegli, tik labi - pie Tevis tuvu būt klāt,
Un sajust, ka Tu arī, vēlies būt pasargāta.
Un tai stundā, kad saule grimst jūrā,
Aicinu mainīties gredzeniem rietā,
Es šonakt dziedu dziesmu ar visskumjākajiem vārdiem,
Es Tevi mīlēšu - līdz mūža laika vārtiem,
Tu reiz man jautāji, ko es mīlu vairāk,
Tevi vai savu dzīvi, teicu, ka savu dzīvi vairāk,
Un Tu aizgāji un nemaz nezināji,
Ka visa mana dzīve, jau arī esi Tu. | Saldaks (Andrejs Saldaks) | Visskumjākā Dziesma |
Tavs skatiens man vēl ,joprojam bUr,
liekas,kā eņģels ar lieliem sparņiem mani tur.
Tu biji,kā pasaka,ko man stāstiji.
kad man bij auksts,Tu mani glāstīji.
Tajos brīžos pārņem sajūtas,
kā butu lemts Tevi satikt,
Nezinu kāpēc Tu man sāki patikt.
Manas jūtas pret Tevi ne sekundi nav rimušas
Es adotu visu lai tās būtu mirušas
bet greizi viss nogāja
kur,mēs nonācam,
pasaule sagriezas,
Viss mainijas..
viss kas bija,bijis skaisti
Tie smiekli no mūsu puses nāca viegli āāāā...
Es esmu viens,
Tā paiet katra diena,
Nakts tumst,
Diena gaist,
Saule riet,
Bet vajadzeja mums katru savu ceļu jau vajadzēja iet!
skrējām mēs kopā,
Celies spārnos,
mana sirds mokās,
itkā stāstos,
viss mūs prātos lēnām pazūd nakts,
Tevi sadrūm,
saldie sapņi sabrūk.
Tavas acis,tavas lupas,un Tavs apbrinošais skatiens,
Mans mērķis uz šis pasaule esi vienīgi Tu...
Tevis dēļ darīšuu visu,lai ko tās ari prasītu..
mani nesatrauc seks, kamēr blakus esi Tu,
no manis nebīsties,nebaidies,bet tāds es bieži esmu
Jā tev kaut kas nepatīk,to kopa varam labot,
lai tās viss būtu skaisti,lai Tev būtu skaisti Jāāā!!!
Vienigi apnikuši meli,lūdzu saki man taisnību,es
nedzīvošu melos, negribu pieņemt to kā taisnību ,bet
tās kā mīlu Tevi , Tu zin kā, Ta ir taisnība ,man pašam
nevajag neko, kamēr blakus esi Tu, paliec šeit vai ej
vienreiz prom tulīt un tagad saki jā vai nē Tu
paskatijies,pasmaidiji,be jēgas nebij nekādas..
jo
beigas vienkarši pagreizi aizgāji prom.
skrējām mēs kopā,
Celies spārnos,
mana sirds mokās,
itkā stāstos,
viss mūs prātos lēnām pazūd nakts,
Tevi sadrūm,
saldie sapņi sabrūk.
Celies ar apziņu par To kas Tevi kaite,kā no Tukša
atspulga paslēpties aizbēgt bet, Tevis man ir viegli ar
tevi vel vieglāk<333 patīk tas rīts,kā ar skupstus
cienā, ir gŗuti sūrkāt vien šeit kļūst ,tik stulba tik
tuvi bijām ,bet nu tālu vien stāri nekas vairs nav
iegūts,gala nu es smaidu,ja Tevis ļoti pietrūkst ,
vēlos Tevi sagrābt,un vaļa nekad nelaist, vēlos Tevi
apskaut diemžel To es negaidu,
atceros ka divi mēs
stavējam lietāvas Emocijas salūt mūs varēja ielikt
iekāvas zinu viss. Viss ir beidzies es darišu pilnīg
visu lai Tavas zilas acis es redzētu ik rītu..
es
nespēju Tevi aizmirst ,lūdzu par To piedot es vēl
joprojam mīlu,bez Tevi esmu viens,
BEZ TEVI ESMU
VIENS!!!
skrējām mēs kopā,
Celies spārnos,
mana sirds mokās,
itkā stāstos,
viss mūs prātos lēnām pazūd nakts,
Tevi sadrūm,
saldie sapņi sabrūk. | Vitārs | Pasaka Par Tevi |
Ķeras aiz ceriem
Mūsu pēdas
Lēkājam dejojam
Lāpstas kā karogs
Dakšas kā dakšas
Par dakšām paliek (x2)
Zemenes
Zemes krūšu gali
Zemenes
Dievs, cik to galu ir daudz (x2)
Tas kas paliks pāri no manis
No tevis zem zemes
Domāju ēdīs to mūsu bērni
Tavus krūšu galus (x2)
Zemenes
Zemes krūšu gali
Zemenes
Dievs, cik to galu ir daudz (x2)
Dēls mums būs meita
Meita ārsts
Padēlu atstāsim meitai
Varbūt, ka redzot tās krūšu galus
Viņš pagaršos arī tavus (x2)
Zemenes
Zemes krūšu gali
Zemenes
Dievs, cik to galu ir daudz (x2) | DODO | Zemenes |
Jo mēs ejam, ejam, ejam
Pretī vakardienas vējam
Deviņvīru spēks ir modies
Tālāk ej un nepadodies
Mēs atstāsim pēdas uz palodzes
Ejam tālāk
Un lidosim projām uz rītam
Ejam tālāk
Tur zināsim pilsētas vālodzes
Ejam tālāk
Un tieši no rīta mēs krītam
Ejam tālāk
Piedz.
Jo mēs ejam, ejam, ejam
Pretī vakardienas vējam
Deviņvīru spēks ir modies
Tālāk ej un nepadodies
Un tāpēc būsim mēs kā raķetes
Ejam tālāk
Kā lauvas ar izriestām krūtīm
Ejam tālāk
Mēs atstāsim pēdas uz palodzes
Ejam tālāk
Un asiņu lāses uz rūtīm
Ejam tālāk
Piedz.
Jo mēs ejam, ejam, ejam
Pretī vakardienas vējam
Deviņvīru spēks ir modies
Tālāk ej un nepadodies
Būs visiem vienalga ari mums, arī mums
Mums gluži vienalga par viņiem
Šī dzīve ir iespēja aizlidot
Vai palikt par sūnainiem cīņiem
--- Starpspēle ---
Piedz. 2x
Jo mēs ejam, ejam, ejam
Pretī vakardienas vējam
Deviņvīru spēks ir modies
Tālāk ej un nepadodies
Ejam tālāk | Līvi un Buks | Pēdas uz palodzes |
Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz!
Vai zini, kā lielāko brīnumu sauc?
Kas ūdenī plīvo, kas virszemē zied,
Kas zemzemē dzīvo, kas debesīs dzied.
Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz!
Par lielāko brīnumu dzīvību sauc.
Peld zivtiņa jūrā un skudriņa tek
Un kaķītis murrā un svecīte deg.(x2)
Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz,
Bet lielākais brīnums ir tas, kā tu audz,
Kā brīnumu gaidot tev actiņas mirdz,
Kā brīnumam ticot pukst tava sirds.
Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz!
Es zinu kā lielāko brīnumu sauc,
Kas dvēseli veldzē kā sidraba strauts-
Par mīlestību šo brīnumu sauc.
Ai, brīnumu, brīnumu pasaulē daudz!
Es zinu kā lielāko brīnumu sauc,
Kas dvēseli veldzē kā sidraba strauts-
Par mīlestību šo brīnumu sauc.
Kas dvēseli veldzē kā sidraba strauts-
Par mīlestību šo brīnumu sauc. | Maranata | Lielākais brīnums |
Redzu vēl – gadiem pāri mirdz,
Tik smaidošs, mīļš mātes vaigs.
Pretī man pāri gadiem skan
Vēl tālās bērnības laiks.
Piedziedājums.
Sniegs likās tik balts
Un mirdzošs, un tik tīrs,
Jo rīts, katras dienas rīts,-
Bij' laimīgs reiz manā bērnībā.
Tēva stāsts, viņa roku glāsts
Vēl šodien ir prātā man.
Katrs vārds, ko reiz teica viņš,
Vēl šodien sirdī man skan.
Piedziedājums.
Sniegs likās tik balts
Un mirdzošs, un tik tīrs,
Jo rīts, katras dienas rīts,-
Bij' laimīgs reiz manā bērnībā.
Redzu vēl gadiem pāri mirdz
Tiks smaidošs, mīļš mātes vaigs.
Dienas ies, gari gadi skries,
Bet sauks vēl bērnības laiks.
Piedziedājums.
Sniegs likās tik balts
Un mirdzošs, un tik tīrs,
Jo rīts, katras dienas rīts,-
Bij' laimīgs reiz manā bērnībā. | Māra Krievkalne | Reiz manā bērnībā |
Es sēžu viens,visapkārt klusums,
tik sveces liesma lēni dziest,
bez Tevis sirdī savāds tukšums,
tik ļoti ceru-tas nav viss
Man glāzē vīns,kas skaisti laistās,
cik viltīgs ir šīs sārtais prieks,
es ņemu to un triecu grīdā,
lai ledus lūzt,tā sirds man bija
Kādēļ Tu nenāc,Tevi gaidu,
man Tevis trūkst,Tu zini to,
kā negribu es Tevi zaudēt,
šo mirkli saukt par pēdējo
(2x)
Tā dzirdu soļus,tā kā senāk,
un manā priekšā stāvi Tu,
Tavs debess zilais acu mirdzums,
šai glāzē neatspīdēs vairs
Tev sniedzu skūpstu,sirds man stājās,
ir grūti pateikt,izjust to,
jo tikai Tu tā proti piedot,
jā ,tikai Tu,es zinu to
Kādēļ Tu nenāc,Tevi gaidu,
man Tevis trūkst,Tu zini to,
kā negribu es Tevi zaudēt,
šo mirkli saukt par pēdējo
(2x)
Šo mirkli saukt par pēdējo(2x) | Kaimiņi | Piedod |
Tas tik ir viens dīvains joks,
dīvains joks, dīvains joks,
Cienīgtēvam izsists logs,
izsists logs, jā.
Pa šauru ceļu ejot,
pa ceļu ejot, pa ceļu ejot,
Tam iepatīkās, tīkas zvejot
Šai skaistā bērzu birzītē, birzītē.
Pretī nāca skuķīte,
skuķīte, skuķīte.
Daiļa tā kā puķīte,
puķīte, jā.
Ar sarkanbaltiem vaigiem,
ar sārtiem vaigiem, ar sārtiem vaigiem.
Un debeszilām, zilām, acīm,
Ar skaistām, zilām actiņām, actiņām.
Šis nu sāk tai pieglausties,
pieglausties, pieglausties.
Un jo ciešāk piespiesties,
piespiesties, jā.
Un, kad vairs nav ar godu,
kad nav ar godu, kad nav ar godu.
Tad sitīs tam pa podu,
Ka šis nu zemē noveļas, noveļas. | Vilki | Tas tik ir viens dīvains joks |
Piedz. x2
Šī ir dziesma, lai es neapstātos,
Dziesmās nesam ziņu tiešu,
Neapstājies, ej tik uz priekšu!
Kad visi nomirst, tu paliec viens
un kad beidz kačāties, tad arī paliec tievs.
Bet es palieku dusmīgs, slavēts dievs,
Kurš man dod spēku dienā, lai es pārplēstu sienas.
Spiež manu dvēseli tumsā,
Tad es atradu dvēseli bumbā.
Katru dienu mēs kapājam strītu.
Tev ir problēmas? Tad mēs risinām strīdus.
Kā tu dzīvosi, ja tu melo pats sev?
Piedod man, ja esmu melojis tev.
Mīlu savu pilsētu, sveicieni bračkām,
Melodiju sirdī, nevis pozeru maskām.
Jā, un tu nevari mani salauzt.
Esmu dziļš tā kā Alauksts.
Un, ja pakrīti, piecelies fiksāk,
Met snapback'u gaisā, tu piecēlies stiprāks!
Piedz. x2
Nespēj noturēt mani tehnikums,
Es gāj' tik uz priekšu, tas mans netikums.
Jūs spiedāt mani lejā, citu veiksme netīk jums.
Mans motivācijas lukturis spīd, kad i' priekšā tums'.
Es eju tik uz priekšu, es neapstājos,
Ieķīlāts man bembis, ieķīlāts man mājokl's.
Manu kustību te neviens neapturēs,
Pseidointelektuāls
reps motivēt spēs.
Atmaksas termiņš drīz, liekas, nepaspēšu,
Man vienalga,jo kredīts kredītu dzēš.
Neiedos man Swedbank, es ņemšu Vivus,
Nepietiks ar vienu, es ņemšu divus.
Neapturēs mani mana kredītu vēsture,
Rakstu rīmes uz kredītreformas vēstules.
Nav man konkurentu, parādi man kādu,
Stilu un flow'u repā nesu unikālu!
Piedz. x2
Jou, te Kumārs no bročiem, jo man ir ko teikt:
Visi, kas mani heito var heitot mani beigt.
Nē, man nevajag naudu, dod tik iespēju vienu,
Ja man blakus stāv draugi, kas stāv stipri kā siena.
Mīlu tos, kas mīl mani, kopā neapturams spēks,
Sirdī esmu bagāts, kaut vai izskatos es lēts.
Vienmēr gatavs cīņai, no bailēm nav ne miņas,
Ja tu nezini mani vēl, gaidi rītdienas ziņas.
Es tev saku, ej uz priekšu, tavs ceļš ir brīvs,
Dari visu, ko vari, kamēr esi vēl dzīvs.
Nekad nepadodies vienmēr cīnies līdz galam,
Acīs uguņi spīd par spīti vējam un salam.
Ja tu kaut kam tici, visi sadosies rokās,
Ja tu nevari viens, mēs to paveiksim kopā.
Un atceries, ja šodien nespīd tev saule,
Tas nenozīmē,ka rītdien nespīdēs saule.
Piedz. x2
Jā, man bij' grūti šajā dzīvē,
Es gāju tik uz priekšu, es negāju atpakaļ.
Man bija kārtībā, man teica, ka uzmetīs,
Bet es gāju vēl tālāk, ouuuu.
Viņi zināja, ka es esmu labākais,
Bet viņi nesaprata, ka es varu tālāk iet, ooo.
Un grūti man būt pilsētā vienam pašam bez visiem
pārējiem.
Jā, tu zini, kāpēc man kedas kājās,
Jo man mamma tās nepirka.
Jā, un grūti ļoti būt bez savas mīļotās,
Bet es viņai dziesmu nerakstīšu, jā.
Tu zini, ka tu manas dziesmas slēdz iekšā,
Bet es tevi slēdzu ārā.
Esmu studijā, nevis kādā bārā,
Atvainojiet, atskaņas nav manā garā.
Piedz. x2 | Singapūras Satīns | Ej vēl tālāk |
Nekad vēl nebiju mīlējis ,tā kā šovasar
visapkārt sajutu debesis,kuras sparni skar
Es Tevis dēļ visu aizmirsis,nu kapēc man netici Tu.
ka es esmu vienīgi tapēc,vienīgi tādēļ piedzimis
Kā sapnī tas,vai kā nomodā,bet es lidoju
ar Tevi vēlējos divatā dzīvi citādu,
vien atliek man manu cerību ik dienu no jauna sēt,
es tiešām pazaudēt Tevi,pazaudēt Tevi negribu
Ar putniem projām steidz vasara,un Tu tiem līdz,
ne rasa žūst vairs,ne asaras ,lai mums Dievs palīdz,
es neprasu vairs un neminu kādēl mani nemīli Tu,
un kapēc mīlu es Tevi,mīlu es Tevi ,nezinu
un kapēc mīlu es Tevi,mīlu es Tevi ,nezinu | Kaimiņi | Es mīlu |
Mīlēsim dzīvi šo dzīvi,
Kas mums ir dota, lai dzīvojam to !
Mīlēsim dzīvi šo dzīvi,
Dzīvi, kas dziesmu mums dod !
Mīlēsim Sauli, šo Sauli,
Kas mums ir dota, lai sargājam to !
Mīlēsim Sauli, šo Sauli,
Sauli, kas spēku mums dod !
Piedziedājums - 2x.
Neliec sveci zem pūra,
Dziesmu neglabā lādē !
Neliec sveci zem pūra,
Lai citiem tā tiek !
Neliec sveci zem pūra,
Tik nenoslēp citiem to,
Lai ēna krīt,dziesma skan,stīdz !
Mīlēsim dziesmu šo dziesmu,
Kas mums ir dota, lai izdziedam to !
Mīlēsim dziesmu šo dziesmu,
Dziesmu, kas dzīvi mums dod !
Mīlēsim Sauli, šo Sauli,
Kas mums ir dota, lai sargājam to !
Mīlēsim Sauli, šo Sauli,
Sauli, kas spēku mums dod !
Piedziedājums - 2x.
Neliec sveci zem pūra,
Dziesmu neglabā lādē !
Neliec sveci zem pūra,
Lai citiem tā tiek !
Neliec sveci zem pūra,
Tik nenoslēp citiem to,
Lai ēna krīt,dziesma skan,stīdz ! | Adrians Kukuvass | Neliec sveci zem pūra |
Pietiek,šoreiz mani gaida,
Pietiek,vairāk nelejiet,
Spārni debesīm jau smaida,
zvaigznēs bākugunis zied
Spārni debesīm jau smaida,
zvaigznēs bākugunis zied
Pietiek sajust svešus rītus,
tāpēc neaizliedz man iet,
tikai tā es savu rētu,
atkal varu sadziedēt
tikai tā es savu rētu,
atkal varu sadziedēt
Man ir jāatgriežas laikā,
atver durvis,kuras ciet,
lai pat svešie nepajautā,
kur es esmu,kā man iet
(2x)
Tikai pats es savā vietā,
varu vēlreiz atgriezties,
tikai manu dubļu rietā,
saulē rītos peldēties
tikai manu dubļu rietā,
saulē rītos peldēties | Kaimiņi | Pietiek |
Singapūras Satīns – Aijo Beness
Zaļais man ir burkā, alveja
Klubs iet sū*ā, caureja
Limoju pa labi, viņš ir kimano
Veci beidz pi*ties, žigolo
Bubulējam ribās, pusspainis
Slimnīcas vestibils, uzgaidi
Kamēr es dūmoju, kūp darva
Skandināvu flovs a, huskvarna
Ai Aijo Beness, uz priekšu nekāds regress
Tu esi gaisma tukšā nakti tākā tākā mēness
Tu esi f*cking gangsta, par to tev ir respekts
Heiteri mūs neapturēs, repa spēles, rekets
Piedz.
Robežsargi
aptur, jo es izskatos kā Aijo Beness
Bagāžnieka saturs visai aizdomīgs, kā Aijo Beness
Piekāst valsts varu, jo es izturos kā Aijo Beness
Tīrākais Latīņamerikas stabs, Aijo Beness
Aijo Aijo Aijo Aijo Beness 2x
Aijooooooooo
Braukājam
čiekurkalnā ar Suzuki kvadru
Menti cenšas noķert kamēr rakā čupakabru
Dabū digitalā foto pāris smuku kadru
Man nav laika viņiem, man ir vēl štuka darbu
Opel Senator tonēti stikli
Tec-9 lodes kas noēd visu
Ejam iekšā krēslā kā larafēns
Smagi taranē spēli, tā avarē
Sliktas kuces mana kriba dejo kabarē
Kokos plantācijas līdz pamalēm
Gočo, rančo, pončo, trenta, očo, auto manā rokā
El Čapo ar nagu vīlem
Daudz meičas grib mani mīlet
Bet sirds pieder karabīnēm, tāpēc tiksimies paradīzē
Tie kas mani grib padarīt vēsu, diezvai mani tādu
padarīt spēs
Jo man ir kamoflāžas bikses, mani var džungļos pamanīt,
nē
Piedz.
Robežsargi aptur, jo es izskatos kā Aijo Beness
Bagāžnieka saturs visai aizdomīgs, kā Aijo Beness
Piekāst valsts varu, jo es izturos kā Aijo Beness
Tīrākais Latīņamerikas stabs, Aijo Beness
Aijo Aijo Aijo Aijo Beness 2x
Aijooooooooo | Singapūras Satīns | Aijo Beness |
Tikai nesaki nevienam, ko tu dzirdēji no rīta,
Liegā vējā modinošā valodā.
Tikai nesaki nevienam, ko tev pačukstēja zvaigznes
Šajā naktī, kad tu biji nomodā.
Tikai nerādi nevienam, kas tavu sirdi pilda
Nav nevienam jāzina, kas tajā mīt.
Tikai neatklāj nevienam, ko tev novēlējis liktenis
Tev būs grūtāk viņu kādreiz piepildīt.
P. Un esi tā kā rīta gaisma debesīs
Kas spoži mirdz, bet paliek nezināma
Un atceries, ka dzīve ir tāds mirklis īss
Skrien laika upe projām nevaldāma
Tikai nepazaudē ceļu, kas tevi aizved mājās,
Kur tu vienmēr būsi mīļi sagaidīts.
Tikai nepazaudē to, kas tevi reiz ir iemīlējis
Tikai nepazaudē to kas padarīts
Jo tikai tā tu vari atkal, no dzīves labu gaidīt,
Tikai tā tu vari būt vēl noderīgs.
Tikai nesaki nevienam, kas ar tevi tagad notiek,
Tas vienalga citiem liekas nesvarīgs | Aivars Brīze | Tikai nesaki nevienam |