text
stringlengths 0
30.1k
|
|---|
Gaužot un vaidot - |
Zemāka liktens |
Vairs pasaulē nava: |
Lūgties tā paša, |
Kas tevi kava! |
Kas tev atņēma |
Tavu tiesu, |
Kas tev nospieda |
Garu un miesu! |
Lūgties, lai dzīvību |
Brīdi vēl vilktu, |
Nabaga gaita |
Par sprīdi vēl ilgtu! |
Pirmdzimtas tiesības |
Atļaut sev laupīt, |
Lēcas virumu |
Saudzēt un taupīt: |
Mirēji ļaudis, |
Mūžīgie nelgas, |
Nu jums no asarām |
Acis ir velgas. |
Raudat sev, raudat, - |
Kas gļēvos ies žēlot? - |
Cīnīties, krist, |
Ļaut sirdij kvēlot! |
BIJUŠAIS DRAUGS |
Viņš brauca jūrā: jaunus ceļus rast! |
Vējš asi pūta, dzina to uz sērkli, |
Un gurdi teic viņš: «Krastā vīšu pērkli; |
Ak, laime tuvu, vajga to tik prast!» |
PESIMISTS |
Man mīļāks godīgs pesimists, |
Kas dzīves tukšumu nes, zobus griezdams, |
Ne vieglis filistris, saukts optimists, |
Kurš šķiet, ka, dzīves nastas projām sviezdams, |
Viņš visus mezglus ir jau atšķetījis |
Tik gudris palikdams, cik agrāk bijis. |
FILISTRIS |
Brīnums, cik drīzi, |
Brīnums, cik ātri - |
Vien-divos gados |
Filistris tiki: |
Nedz brīvi smiekli, |
Nedz skaļa runa, |
Vispārīgs spriedums, |
Atgremu domas, |
Nopietnas ūsas, |
Prātīgas lūpas, |
Deguns miermīlīgs, |
Pamatīgs vēders! |
Cienība svārku |
Sīkākā kroķītē, |
Līdz kurpju galiņiem: |
Krietn-krietnis tautiets! |
Jaunais tavs princips: |
«Visur pa godam, |
Lēnām, ar apdomu |
Veikala lietās! |
Nevar ar pieri |
Triekties pret mūriem . . . |
Dieva liktas valdības |
Pamatus šķobīt.» |
Aiz viņiem kalniem |
Pārdrošais neprāts, |
Degošās asinis |
Dzesētas - alū . . . |
- - - - - - - - - - - - - - |
- - - - - - - - - - - - - - |
Brīnums, cik drīzi |
Ikdienas dzīve |
Pāri tev gājusi |
Smagiem soļiem! |
TĒVIJAS MĪLĒTĀJI |
Kas mīlē tēviju, tiem ir savs kakts, |
Kur lietū patverties un nolikt galvu; |
Tiem miera prāts un maizes rieks par balvu, |
Tie maz ko bēdā, lai visapkārt nakts. |
Bet vai! par tiem, kas straujāk slēdz to sirdī, - |
Tie liktens āmuram ir smēdes lakts, |
Tos tēvuzemes sāpes kaļot tirdī - |
Bez poēzijas piekaļ tos pie cietas |
Pie tēvzem-sienas, rokas top tiem sietas |
PRĀTĪGA RĪCĪBA |
Es dzirdu, dzirdu: - tagad jau gan |
Jūs saprotot, ko dziesma skan, |
Ko dziesma skan, ko zvani zvan, - |
Bet cik tas palīdz jums, cik man? |
Jau pirmais pārsteigums pārskrējis, |
Dažs labs pie jaunā puspieradis; |
Viens otris vārdiņš pie sirds arī ies: |
«Nudien, tas brangi. tur teikts, paties!» |
Un paslepšus dažs vēl piebildīs: |
«Es cerēju pats to, kaut ne tik drīz -» |
Jā, cits pat atklāti teiks: «Nekas, |
Bet jāsargās, ak, kā jāsargās! |
Tā lieta par strauji maķenīt - |
Vai tā nu ir jāuztraucas tūlīt? |
Ar galvu jau nevar caur sienu skriet, |
Ir taču jāpaciešas mazliet. |
Un kas nu tūdaļ pie sirds tā ņems, |